Viss būvniecībai, remontam un interjeram –
izstādē “Māja. Dzīvoklis 2012”!
No 18. līdz 21. oktobrim Ķīpsalā bija laipni gaidīts ikviens, kas vēlas būvēt, remontēt, iekārtot, restaurēt vai smelties jaunas idejas sava mājokļa iekārtošanai. Izstādē piedalījās nozīmīgākie preču un pakalpojumu ražotāji, tiešie piegādātāji un konkurētspējīgākie tirgotāji no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Vācijas, Polijas un citām valstīm.
Visām gaumēm un vajadzībām!
Savu produkciju izstādē eksponēja „Betonam.lv”, „Akmens krāsnis”, „Staļi”, „Elux” „Monier”, „Kamīnu salons”, „Starpsienu centrs” un vēl daudzi citi uzņēmumi, kas piedāvāja kvalitatīvas būvkonstrukcijas, celtniecības un apdares materiālus, sanitārtehniku un siltumtehniku.
Ik rudeni, arī šogad aicināts tika ikviens interesents apmeklēt izstādi „Māja. Dzīvoklis”, kas piedāvāja visu nepieciešamo dzīvokļa un mājas pilnveidošanai un labiekārtošanai. Šogad īpaši padomāts par būvniekiem. Izstādē varēja atrast plašu būvniecības materiālu un instrumentu klāstu. Uzņēmumi prezentēja inovatīvus un ekoloģiskus risinājumus un produktus, kas mūsdienu patērētājam ir ļoti aktuāli.
Viss mājokļa pārvērtībām un labiekārtošanai
Īpaši plašs un daudzveidīgs bija piedāvājums mājas un dzīvokļa interjera pārvērtībām – lampas, trauki, tapetes, paklāji, aizkari, mēbeles, vāzes, akvāriji, dekori un daudz kas cits.
Uzņēmums „Griva Group” prezentēja betona apstrādes materiālu „Crete Colors”, kas betonu aizsargā pret agresīvu vielu (skābju, sāļu, sārmu) iedarbību, paaugstina tā mehānisko izturību un piedod virsmai gan jaunu toni, gan spīdumu, ļaujot pelēkajam un „smagajam” materiālam kļūt par lielisku sienu un grīdas dekoru mūsdienīgā būvniecībā.
SIA „Amber Wood” iepazīstināja ar jauno produktu sēriju – ekoloģiskiem grīdas dēļiem ar vecinātu eļļotu virsmu un moderno interjeru grīdas dēļiem ar balinātu eļļotu virsmu, kas labi iederas ne tikai guļamistabā vai viesistabā, bet arī virtuvē, koridorā un vannas istabā.
Vairāk par uzņēmumu piedāvājumu: http://www.bt1.lv/bt1/mdz/?link=00000004.
Sagaidīsim ziemu silti!
Strauji tuvojas gada aukstais periods, tāpēc izstādē bija ļoti plašs apkures risinājumu piedāvājums – sākot ar malkas krāsnīm, granulu un gāzes apkures katliem, siltumsūkņiem un infrasarkanajiem sildītājiem, apsildāmajām grīdām līdz pat pievilcīgajiem biokamīniem.
„Intersols Latvija”, „SB” un citi uzņēmumi ikvienam apmeklētājam, gatavojoties bargajai ziemai, palīdzēs izvēlēties pilnvērtīgāko enerģiju taupošu siltumtehnikas klāstu. Tāpat varēsim sagaidīt no uzņēmumiem arī inovatīvus apkures risinājumus – SIA “Istaba” konsultēja, kā samazināt savus siltuma rēķinus ar Latvijā izstrādātu gudrās mājas tehnoloģiju, kas silda, kad cilvēks atrodas mājoklī, bet, līdzko mājās neviena nav, ieslēdzas eko režīms.
Seminārs par mājokļa ilgtspējīgu pārvaldīšanu
Ekonomikas ministrija, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 19. oktobrī rīkoja starptautisku semināru “Mājas ilgtspējīga pārvaldīšana un energoefektivitātes risinājumi”. Seminārā bija diskusijas par mājokļa pārvaldīšanas un energoefektivitātes jautājumiem, eksperti dalījās pieredzē, kas saistīta ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu piesaisti un apguvi. Dalībnieki varēja iepazīties ar daudzdzīvokļu māju renovācijas tendencēm Latvijā,
Izstādē piedalījās SIA “Rēzeknes Namsaimnieks”
vadošie speciālisti un māju vecākie
SIA„Rēzeknes Namsaimnieks” informē
Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta 4.daļu un saistošajiem Ministru Kabineta noteikumiem nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, jebkurš dzīvokļa īpašnieks no 15.oktobra tekošā gada var iepazīties ar nākošā gada ieplānotajiem ieņēmumiem un izdevumiem.
SIA „RēzeknesNamsaimnieks”piedāvā iespēju, izmantojot internetu, iepazīties ar savas dzīvojamās mājas apsaimniekošanas plānoto tāmi nākošajam kalendārajam gadam.
Lai pieslēgtos informācijas sistēmai un iepazītos ar plānoto tāmi un izdevumiem, kā arī saņemtu rēķinus par apsaimniekošanu, nepieciešams, līdzi paņemot pasi un īpašuma apliecinošu dokumentu, personīgi ierasties SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” ofisā Atbrīvošanas alejā 106, Abonentu daļā un saņemt lietotājvārdu.
Darba laiks darbdienās no plkst.07.30 līdz 12.00 un noplkst.12.30 līdz 16.00.
Projektu iesniegumu 10.kārta
Potenciālajiem daudzdzīvokļu māju renovācijas projektu iesniedzējiem tiek dots mēnesis projektu sagatavošanai atbilstoši veiktajiem grozījumiem aktivitātes nosacījumos
Kā zināms, atbalstam daudzdzīvokļu māju renovācijai Ministru kabinets (MK) šā gada 18. septembrī apstiprināja papildus finansējuma piešķiršanu 15 miljonu latu apmērā, vienlaikus veicot arī atsevišķas, tomēr būtiskas izmaiņas aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” īstenošanas nosacījumos. Lai potenciālie projektu īstenotāji varētu rūpīgi iepazīties ar veiktajām izmaiņām aktivitātes nosacījumos un sagatavot tām atbilstošus projektus iesniegšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu māju renovācijai, jauno projektu pieņemšana tiks turpināta pēc mēneša.
Projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātes “Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” pašreizējā – 9. projektu iesniegumu atlases kārtā tiks pārtraukta šī gada 30. septembrī.Savukārt jau šī gada 26. oktobrī projektu iesniegumu pieņemšana LIAA tiks atsākta aktivitātes 10. projektu iesniegumu atlases kārtā.
Šāds solis izvēlēts, lai projektu iesniedzēji varētu kvalitatīvi sagatavot un iesniegt LIAA projektu iesniegumus atbilstoši 10. projektu iesniegumu atlases kārtas prasībām, kuras Ministru kabinetā tika apstiprinātas 18. septembrī (grozījumi MK 2011. gada 5. aprīļa noteikumos Nr.272 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” projektu iesniegumu atlases devīto un turpmākajām kārtām“).
Grozījumi MK noteikumos paredz, ka 10. projektu iesniegumu atlases kārtā iesniegtajiem projektiem:
Projekta iesnieguma veidlapa jāsagatavo atbilstoši MK noteikumu Nr.272 2.1 pielikumam;
No projekta attiecināmajām izmaksām jāizslēdz neparedzētie izdevumi;
Projekta iesniegumam nav jāpievieno būves inventarizācijas lieta;
Projekta iesniegumam jāpievieno līgums par tehniskā projekta vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas izstrādi;
Projekta iesniegumam jāpievieno siltumenerģijas piegādātāja izziņa par ēkas siltumenerģijas patēriņu.
Papildus informējam, ka turpmāk aktivitātes ietvaros tiks atbalstīta ēkas energoresursu rekuperācijas sistēmas uzstādīšana un ēkas esošo inženierkomunikāciju sistēmu atvirzīšana no siltināmās virsmas.
Laikā līdz 26. oktobrim tiks turpinātas aktivitātes, lai iedzīvotājus informētu par mājokļu renovācijas sniegtajiem ieguvumiem un valsts atbalstu šādu pasākumu īstenošanā. Jau oktobra sākumā Ekonomikas ministrija un LIAA sadarbībā ar reģionālajiem ES struktūrfondu informācijas centriem atsāks informatīvo semināru ciklu par kvalitatīvu mājokļu renovāciju. Šo semināru laikā tiks sniegta arī informācija par jaunākajiem MK noteikumu grozījumiem.
Neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar Ekonomikas ministriju (Anda.Lagzdina@em.gov.lv, 67013161) vai LIAA Klientu apkalpošanas nodaļu (liaa@liaa.gov.lv, 67039499).
Detalizēti ar 18. septembrī Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.272 var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā šeit.
Papildu informācija par aktivitāti ir pieejama LIAA un Ekonomikas ministrijas mājas lapās. Jaunumiem par mājokļu renovāciju var sekot arī Twitter – twitter.com/siltinam, savukārt semināru videolekcijas var vērot www.vimeo.com/dzivosiltak un www.youtube.com/siltinam
LIAA nākošnedēļ aktuālie pasākumi
Š.g. 16. oktobrī plkst. 15.00 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras telpās (Rīga, Pērses iela 2). Sīkāka informācija un pietekšanās http://www.liaa.gov.lv/lv/calendar
Š.g. 17. oktobrī plkst. 18.00 ikmēneša seminārs sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Šoreiz lektori stāstīs par apdrošināšana būvniecībā un līgumi ar būvkomersantu un būvuzraugu. Pasākums notiks RTU telpās – Rīga, Kalnciema iela 6, 221.auditorija. Semināru varēs vērot arī interneta tiešsaistē Rīgas Tehniskās universitātes mājas lapā http://tiesraide.rtu.lv/dzivosiltak2012/ .
No 18. Līdz 21.oktobrim interesentiem būs iespēja sastapt mājokļu renovācijas ekspertus sastapt izstādes “Māja. Dzīvoklis 2012” laikā izstāžu hallē Ķīpasala, http://bt1.lv/?link=00800004&subid=2300. Stends “Dzīvo siltāk”
Aktuālie video:
Apkures sistēma un siltuma izmaksu sadalījums renovētā namā http://www.youtube.com/watch?v=r0qus3ouWJI&feature=plcp
Kādos gadījumos ēkas renovācijas laikā ir jāievēro ETAG 004 prasības? http://www.youtube.com/watch?v=TeX-O8ycO7A&feature=plcp
Kā rīkoties, ja projekta nav iespejams pabeigt līgumā noteiktajā laikā? http://www.youtube.com/watch?v=jJBq2EUDfzM&feature=plcp
Dzīvokļus nerenovētās ēkās var apdraudēt pelējums
AVOTS www.zz.lv28.09.2012. 18:47
Daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas padomju gados un līdz šim nav renovētas, aktuāla problēma ir pelējums atsevišķos vai pat visos dzīvokļos, informē «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP).
Pelējuma rašanās uz sienas ir signāls tam, ka ārsiena laiž cauri aukstumu – uz tās kondensējas iekštelpu siltais, mitrais gaiss, temperatūras svārstību rezultātā uz sienas veidojas pelējums. Efektīvākais veids, kā ar to cīnīties, ir visas daudzdzīvokļu mājas siltināšana, jo, tikai kompleksi risinot šo problēmu, iespējams atbrīvoties no pelējuma atsevišķos dzīvokļu īpašumos, uzskata NĪP.
Uzņēmumā vērsās pašvaldības dzīvokļa Loka maģistrālē 21 – 92 īrniece, norādot, ka uz dzīvokļa gala sienām jau kopš pagājušā gada rudens ir pelējums. «Apsekojot dzīvokli, konstatēti vairāki apstākļi, kas veicinājuši pelējuma rašanos, piemēram, virs gāzes plīts izbūvēts tvaika nosūcējs, taču ventilācijas restes ir aizvērtas, ir ielikti pakešlogi un dzelzs durvis, kas, pareizi nevēdinot telpas, apgrūtina dabīgo gaisa apmaiņu dzīvoklī. Šajā gadījumā būtisks faktors ir arī tas, ka mājās ir mazs bērns, līdz ar to biežāk tiek mazgāta veļa, gatavots ēdiens, un visi šie apstākļi, īpaši rudens un ziemas sezonā, rada labvēlīgu vidi pelējumam, jo telpa ir pilnībā noslēgta un mitrumam tajā nav kur palikt – tas cirkulē, nosēžoties uz virsmām,» skaidro NĪP ēku ekspluatācijas daļas vecākā inženiere Natālija Mamonova. Viņa atklāj, ka arī citos dzīvokļos šajā mājā ir līdzīga problēma, taču atsevišķi īpašnieki to centušies risināt, dzīvokli nosiltinot no iekšpuses, kas neatrisina problēmu, bet tikai uz laiku to paslēpj, vai par saviem līdzekļiem no ārpuses aizdarot paneļu šuves.
«Nevajag gaidīt, kamēr radīsies pelējums, šis jautājums jārisina savlaicīgi, nodrošinot visus nepieciešamos remontdarbus, ideālā variantā – vienoties par pilnīgu daudzdzīvokļu mājas renovāciju, jo, tikai nosiltinot visu māju, var atrisināt pelējuma problēmu atsevišķā dzīvokļa īpašumā. Šī problēma jārisina kompleksi,» uzsver NĪP speciāliste, piebilstot, ka Loka maģistrālē 21 dzīvojošai īrniecei, kura vienlaikus ir arī dzīvojamās mājas Loka maģistrālē 21 viena no dzīvokļu īpašnieku pilnvarotām personām, jābūt ieinteresētai atrisināt problēmu visā mājā, nevis tikai atsevišķā dzīvoklī.
Kamēr dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par daudzdzīvokļu mājas renovāciju, svarīgi ir nodrošināt vismaz elementārus pasākumus mitruma mazināšanai. Viens no svarīgākajiem – nodrošināt gaisa cirkulāciju atsevišķā dzīvokļa īpašumā. Un to iespējams panākt, regulāri un pareizi vēdinot telpas, kā arī nodrošinot tajās atbilstošu temperatūru. «Īpaši svarīgi tas ir, tuvojoties apkures sezonai. Diemžēl vēl aizvien virkne iedzīvotāju neapzinās, ka, aizkavējot apkures sezonas sākšanu, viņi veicina labvēlīgu apstākļus pelējumam – līdz ar aukstāka laika iestāšanos ārsienas un telpas temperatūra atšķiras krasāk, līdz ar to aktīvāk veidojas kondensāts,» uz problēmu norāda NĪP valdes loceklis Juris Vidžis, atgādinot, ka, taupot līdzekļus uz apkuri, iedzīvotājiem var nākties šķirties no vēl lielākiem līdzekļiem, cīnoties ar mitruma radītajām sekām. «Jo ilgāk tiks aizkavēta centralizētās apkures pieslēgšana, jo vairāk telpās atdzisīs gaiss, bet tas jau nozīmē, ka, lai mājā nodrošinātu nepieciešamo gaisa temperatūru, nāksies patērēt vairāk siltumenerģijas,» tā J.Vidžis, iedzīvotājus aicinot būt atbildīgiem un apzināties iespējamās sekas, aizkavējot apkures sezonas sākumu.
Jāpiebilst, ka normāls, veselībai un ēkas konstrukcijām labvēlīgākais mitrums telpās ir 50 – 60 procent
Energo efektivitātes uzlabošana veicot pareizu starp paneļu šuvju aizpildīšanu
Katru gadu mēs maksājam par apkuri arvien vairāk un vairāk, kas nopietni iespaido ikvienas vidusmēra ģimenes budžetu. Varētu maksāt vairāk … ja vien ar to pietiktu, lai garantētu komfortu un labāku mikroklimatu telpās. Realitāte ir skarba – mikroklimats dzīvokļos ir tālu no vēlamā.
Kā to uzlabot? Periodā pirms apkures sezonas sākuma dzīvokļos ir vēsi un drēgni, ziemas periodā pat pie karstiem radiatoriem nav omulīgi, jo sienas ir mitras, vēsas, gaisa temperatūra iekštelpās pārāk zema, lai radītu komforta sajūtu, istabu stūros un kaktos pelē tapetes, gala sienas ir aukstas. Kas telpas padara nemājīgas un kā panākt, lai mājoklis būtu silts un omulīgs; kā ar mazāku siltumenerģijas patēriņu un samazinātām izmaksām tomēr telpās radīt komfortu? Atbilde ir viena – jāveic korekta ēku siltināšana, rēķinoties, ka tas ir pasākumu komplekss, nevis tikai sienu siltināšana. Un viena no kompleksā pasākuma sastāvdaļām ir lielpaneļu ēku šuvju siltināšana, kas tiks aplūkota šajā rakstā. Caur šuvēm pazūd liela daļa siltuma enerģijas Latvijas atrodas nepateicīgā un nepastāvīgā klimatiskajā zonā. Ziemā ārējā gaisa temperatūra dažkārt nokrīt līdz -20°C un vairāk, vasarā, savukārt, sasniedz +25°C un vairāk. Ziemas un rudens periodi ir izteikti mitri, bieži viesi ir lietavas un slapjdraņķi. Relatīvais gaisa (RH) mitrums nereti pietuvojas 100%. Tie ir skarbi apstākļi, kurus nekvalitatīvām būvēm grūti izturēt. Visvairāk laika kaprīzēm pakļautas ēku arējās sienas, tām ir arī visatbildīgākais uzdevums – ne tikai nodrošināt ēkas konstruktīvo stabilitāti, bet arī pasargāt iemītniekus no apkārtējās vides nelabvēlīgajiem faktoriem. Ēku norobežojošās konstrukcijas varētu salīdzināt ar virsdrēbēm – ja tās ir sausas, tad ir silti arī aukstā laikā, ja virsdrēbes ir mitras, tad arī siltā laikā nav omulīgi.
Veicot ēku siltumenerģijas zudumu izpēti, praksē redzams, ka šis „apģērbs” vairums gadījumu sagādā problēmas. Siltumu uz āru devīgi izstaro sienas, logi, durvis un … šuves. Un, jo mitrāka ir siena, jo lielāki ir siltuma zudumi. Ja šuves pildījums starp paneļiem ir saplaisājis vai, vēl ļaunāk, pildījums ir zudis, tad divu konstruktīvo elementu savienojuma vieta ir kā caurums, pa kuru notiek siltā un aukstā gaisa apmaiņa. Kāpēc tā notiek? Lūk, daži piemēri: Kāpēc šīs šuves nepilda savu funkciju? Modernajā celtniecībā plaši tika un tiek lietoti rūpnieciski izgatavoti pusfabrikāti, tādi kā sienu paneļi, logi, durvis, un citi elementi. Šie elementi atvieglo būvnieku darbu, paātrinot montāžas procesu. Gatavos rūpnieciskos elementus savstarpēji savieno šuves un no šuvju kvalitātes lielā mērā atkarīga ēkas siltuma noturība. Celtniecības kļūmes un paviršības visvairāk tiek pieļautas tieši šuvju izveidē. Gandrīz visus celtniecības materiālus vairāk vai mazāk iespaido temperatūras izmaiņas. Temperatūrai paaugstinoties, materiāli izplešas, temperatūrai samazinoties, materiāli saraujas. Tas nozīmē, ka arī materiāls, ar kuru pildīta šuve un pati šuve, temperatūras izmaiņas ietekmē „staigā”. Var būt arī citi iemesli, kas izraisa šuves izmēra maiņas, piemēram, dažāds mitruma daudzums materiālos, ēkas pamatu svārstības, materiālu rukums, konstruktīvo elementu svars, kas „spiež” uz šuvi. Lielākas svārstības raksturīgas metāliem, ja salīdzina ar betonu. Šuves uzdevums ir elastīgi reaģēt uz svārstībām un pasargāt no defektiem konstruktīvos elementus, vienlaicīgi šuvē nedrīkst iekļūt mitrums un gaiss.
Kā to var panākt? Pieredze rāda, ka šuves, kuras ir aizdarītas ar specializētām un kvalitatīvām masām, lieliski pilda tām uzticēto funkciju. Varbūt neprofesionāļiem ar aci nav pamanāms, bet precīzie ēku mērījumi uzrāda iespaidīgas betona elementu svārstības klimatisko apstākļu ietekmē. Jebkurš betona būvelements, ja vien tas nav bojāts, svārstās kā viens vesels. 1 m garam betona panelim temperatūras svārstību ietekmē gada šķērsgriezumā gabarīti var mainīties par 1 mm, tātad 6 m garam panelim gabarīti var mainīties jau par 6 mm. Ar ko tradicionāli mēdz aizpildīt šuves starp betona paneļiem? Ar betona javu. Jebkurš būvniecības profesionālis zina, ka betons kā materiāls ir izturīgs uz spiedi, bet vājš uz stiepi. Kas notiek paneļiem svārstoties? Vasarā, palielinoties temperatūrai, paneļi kļūst „garāki” un sāk spiest uz savienojuma šuvi no abām pusēm. Nespējot šuvi saspiest, panelis plīst. Plīst visvājākajā vietā, kas parasti ir loga aila. Ziemas periodā notiek pretējs process – panelis „kļūt īsāks”. Šajā gadījumā betona šuves platums palielinās, no tās, zaudējot saķeri, atdalās pildījums un izveidojas atvere, pa kuru izplūst ēkas siltums. Secinājums: nepieciešams tāds šuves pildījums, kas spētu godam veikt tam uzticētās funkcijas. Šuves pildījumam jābūt elastīgam, mehāniski izturīgam, noturīgam ilgā laika posmā, spējīgam elastīgi reaģēt uz temperatūras un konstruktīvo elementu gabarītu izmaiņām. Šuves pildījumam jābūt noturīgam pret mitrumu. Vai ir pieejami kvalitatīvi pildījumi šuvēm? Vai Latvijā ir pieejami kvalitatīvi pildījumi šuvēm un informācija par šuvju pildīšanas metodoloģiju? Jā ir. Darbu secība 1.Vispirms šuve jāatbrīvo no iepriekšējā materiāla, kas savu funkciju vairs nepilda. 2.Šuvē 2-3 cm dziļumā tiek ievietota speciāla aukla, kas nodrošina pareizu šuves formu, veic siltumizolācijas funkciju, samazina trokšņu līmeni, ekonomē šuves pildījuma masas patēriņu. 3.Šuves ārējā daļa tiek aizdarīta ar poliuretāna masu (nesajaukt ar poliuretāna putām). Šī masa, polimerizējoties no mitruma apkārtējā gaisā vai materiālos, pārvēršas gumijai līdzīgā materiālā. 4.Šuves dziļumā aiz auklas, veicot šos darbus, tiek atstāts gaisa kanāls visas ēkas augstumā. Šis kanāls ar mazām plastmasas caurulītēm tiek savienots ar ārpusi. Tā kā ēkas siena gandrīz vienmēr ir siltāka kā apkārtējais gaiss (vasarā ārsienu silda saule, ziemā siltums no iekštelpām), tad šuvē izveidojas lēna gaisa kustība virzienā uz augšu, tā vēdinās un vienmēr ir sausa. Mitrumam ir tendence plūst uz to pusi, kur ir sausāks, tas nozīmē, ka mitrums no paneļiem pārvietojas uz šuves pusi un ēkas konstrukcijā nekrājas mitrums, kas to var sabojāt. Aprakstītie darbi plaši tiek veikti Skandināvijas valstīs un Igaunijā, nedaudz mazākos apjomos arī Lietuvā, taču Latvijā šie darbi lielpaneļu dzīvojamajās ēkās pagaidām netiek veikti. Latvijā bieži vien mēģina bezcerīgi pārrakstīt fizikas likumus, it īpaši sabiedriskajā sektorā. Atvērtāks un ieinteresētāks korektai ēku siltināšanai ir privātais sektors – šajās ēkās ir vērojami labas prakses piemēri lielpaneļu ēku šuvju kvalitatīvam pildījumam, ko varētu novēlēt visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā.
SIA „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS„
Būvdarbu izcenojumi 2012.gadam
|
Nr. p.k. |
Darbu veids |
Mēra vienība |
Ls* ( t.sk.PVN ) |
|
|
– DURVIS – |
||
|
1. |
Durvju blokanomaiņa ( koka ) ~2.0m2 |
gab |
~ 220 – 250 |
|
2. |
Durvju blokanomaiņa (met.)1.vērtne + apdares darbi |
gab |
~230 – 280 |
|
3. |
Durvju blokanomaiņa (met.)2.vērtne + apdares darbi |
gab |
~500 – 660 |
|
4. |
Durvju aiļu sānu sienu apdare |
gab |
~25-35 |
|
5. |
Koda atslēgasuzstādīšana koka durvis metāla durvis |
gab |
~30-35 ~65-70 |
|
6. |
Koda atslēgasremonts |
gab |
~6.5-7 |
|
7. |
Hidrauliskās atsperesuzstādīšana |
gab |
~45 – 47 |
|
8. |
Hidrauliskās atsperesremonts |
gab |
~7-9 |
|
9. |
Atsperes uzstādīšana |
gab |
~6-7 |
|
|
– LOGI – |
||
|
1. |
Koka loga bloku nomaiņa (pagrabtelpās) 0.85×0.65 bez apdares |
gab |
~50 – 52 |
|
2. |
PVC loga blokunomaiņa ( pagrabs ) ~1.50×0.60 + apdares darbi |
gab |
~60-70 |
|
3. |
Pagraba režģuizgatavošana, uzstādīšana |
gab |
~35 |
|
4. |
PVC loga blokunomaiņa ( k./telpā )+ apdares darbi |
gab |
~150 – 170 |
|
5. |
Logu aiļu sānu sienu apdare |
gab |
~21-25 |
|
6. |
Skārda logu notekņu izgatavošana, uzstādīšana garums -1,9 m |
gab |
~10 – 14
|
|
7. |
Bēniņu logu izgatavošana, uzstādīšana ( bez stikliem) |
gab |
~40-50 |
|
|
– JUMTS – |
||
|
1. |
Mīksta jumta seguma nomaiņa ( bez skārda apdares ) |
m2 |
~7 – 10 |
|
2. |
Šifera jumta seguma nomaiņa uz „Ondulīne” + lietus noteku sistēmas nomaiņa+ skārda sadales, vējdēļi, karnīzes, brandmūra apdare+pretvēja plēve |
m2 |
~15 – 18 |
|
3. |
Šifera jumta seguma nom. uz profilēto skārdu T20 + lietus noteku sistēmas nomaiņa+ skārda sadales, vējdēļi, karnīzes, brandmūra apdare +pretvēja plēve |
m2 |
~18 – 20
|
|
4. |
Lietus ūdens tīrīšana uz autopacēlāja |
m |
~2.50-3 |
|
5. |
Lietus ūdens noteku sistēmasnomaiņa
|
m |
~11-16 |
|
6. |
Jumta lūkas izgatavošana, uzstādīšana 2.2m2 |
gab |
~65-70 |
|
7. |
Lāsteku noņemšana uz autopacēlāja ~15m |
1.st. |
~11-12 |
|
8. |
Lāsteku noņemšana bez autopacēlāja |
1.st. |
~ 5-6 |
|
9. |
Beniņu pārseguma siltumizolācija ar Paroc vati 100mm, koka pāreju ierīkošana |
m2 |
~5-6
|
|
10. |
Beniņu pārseguma siltumizolācija ar Paroc vati 200mm, koka pāreju ierīkošana |
m2 |
~8-10
|
|
11. |
Koka pāreju ierīkošana pa bēniņiem pl. 0.6cm pl. 0.4cm |
m |
~4-5 ~3-3.50 |
|
|
– SIENAS – |
||
|
1. |
Sienu siltināšanaar izolācijas vati FAS3 100mm +siets+ armēšana+ dekoratīvais apmetums ar tonējumu+ cinkotā skārda karnīze, logu noteknes |
m2 |
~27-31 |
|
2. |
Sienu paneļu apmēšana ar šuvju hermetizāciju ( bez siltināšanas ) |
m2 |
~11 – 13 |
|
3. |
Paneļu šuves hermetizācija ( uz autopacēlāja ar javu) hermetizācija ( uz autopacēlāja ar „Bostic”) |
m |
~4-8 ~13-15 |
|
4. |
Fasādes siltināšana ar vatēm, apdare ar„Saiding „ |
m2 |
~21-25 |
|
5. |
Sienu siltināšanaar putupolisterolu 100mm +siets+ armēšana ( bez apmetuma un krāsošanas) |
m2 |
~14-18
|
|
6. |
Sienu siltināšanaar putupolisterolu 50mm +siets+ armēšana ( bez apmetuma un krāsošanas) |
m2 |
~10-12
|
|
|
– KĀPŅU TELPAS – |
||
|
1. |
Kāpņu telpu kosmētiskais remonts3.stāvi ( bez logu un durvju remonta ) |
1 k./t. |
~650 – 750 |
|
2. |
Kāpņu telpu kosmētiskais remonts4.stāvi ( bez logu un durvju remonta ) |
1 k./t. |
~800 – 1000 |
|
3. |
Kāpņu telpu kosmētiskais remonts5.stāvi ( bez logu un durvju remonta ) |
1 k./t. |
~1000 – 1200
|
|
|
– DŪMEŅI, VENTILĀCIJAS KANĀLI, BETONEŠANAS DARBI u.c darbi– |
||
|
1. |
Dūmeņa pārmūrēšana 1.kan + skārda uzgalis |
1 m |
~70 |
|
2. |
Dūmeņa pārmūrēšana 2.kan + skārda uzgalis |
1 m |
~130 |
|
3. |
Dūmeņa pārmūrēšana 4.kan + skārda uzgalis |
1 m |
~220 |
|
4. |
Dūmeņa pārmūrēšana 6.kan + skārda uzgalis |
1 m |
~300 |
|
5. |
Bet apmales ierīkošana |
1 tek.m |
~12-16 |
|
6. |
Apaļās krāsns pārmūrēšana(5.Kan.) |
gab |
~280-400 |
|
7. |
Kanalizācijas akasremonts |
gab |
~65-75 |
|
8. |
Mājas numuranomaiņa, uzstādīšana |
gab |
~12-25 |
|
9. |
Cokola apmetumaatjaunošana |
m2 |
~9 -13 |
|
10. |
Balkona remonts ( uz autopacēlāja ) |
gab |
~120 – 150 |
|
11. |
Ceļa zīmju uzstādīšana |
gab |
~65-80 |
|
12. |
Cauruļu izolācijaar vatēm, maisa audumu un ģipsi |
kv.m |
~6.50 – 9 |
|
13. |
Sola izgatavošana, uzstādīšana |
gab |
~57-75 |
|
14. |
Sola remonts |
gab |
~10-15 |
|
15. |
Pasta kastunomaiņa ( nemainot atrašanas vietu ) |
gab |
~11 – 12 |
|
16. |
Ziņojumudēļuizgatavošana, uzstādīšana |
gab |
~7.50 – 9 |
|
17. |
Karogu turētāja uzstādīšana |
gab |
~6 – 15 |
*darbu veidu vērtība ir atkarīga no apjoma, materiālu vērtības izmaiņām un sarežģītības līmeņa.
Izcenojumi spēkā no 1.janvāra līdz 1.jūnijam
SIA „Rēzeknes Namsaimnieks „
Remontdarbu izcenojumi 2012.gadam
|
Nr. p.k. |
Darbu veids |
Mēra vienība |
Vērtība Ls* ( t.sk.PVN )
|
|
|
– SANTEHNIKA – |
||
|
1. |
Apkures slēgarmatūras nomaiņa PPR |
gab |
~10-17 |
|
2. |
Apkures slēgarmatūras nomaiņa ( metināšana ) |
gab |
~8-15 |
|
3. |
A./karsta ūdens slēgarmatūras nomaiņa PPR |
gab |
~10-15 |
|
4. |
A./karsta ūdens slēgarmatūras nomaiņa ( metināšana ) |
gab |
~7-14 |
|
5. |
Auksta ūdens vada daļēja nomaiņa līdz d.32 |
m |
~10-25 |
|
6. |
Auksta ūdens vada maģistrāles nomaiņa PPR ~d.63+izolācija |
m |
~11-15 |
|
7. |
Auksta ūdens ievada nomaiņa Naval d.50 |
gab |
~80-110 |
|
8. |
Auksta ūdens ievada nomaiņa Naval d.100 |
gab |
~140-160 |
|
9. |
Karsta ūdens vada maģistrāles nomaiņa PPR ~d.50+ izolācija |
m |
~11-15 |
|
10. |
Kanalizācijas stāvvadu nomaiņa līdz 10m |
m |
~8-20 |
|
11. |
Lietus kanalizācijas daļēja nomaiņa līdz 10m |
m |
~7-11 |
|
12. |
Lietus ūdens uztvērēja akas ierīkošana |
gab |
~240-260 |
|
13. |
Drenāžas akas ierīkošana pagrabā , dārza sūkņa pieslēgšana |
gab |
~130 |
|
14. |
ASM montāža |
gab |
~1100-1600 |
|
15. |
Balansveida SM montāža |
gab |
~650-700 |
|
16. |
SM rekonstrukcija |
gab |
~520-815 |
|
17. |
Siltumskaitītāja montāža 6m3/h |
gab |
~470-530 |
|
|
– ELEKTRĪBA – |
||
|
1. |
Gaismekļu, elektroinstalācijas nomaiņa ( pagrabtelpās, bēniņos ) |
gab |
~6-7 |
|
2. |
Gaismekļu nomaiņa, sensoru ierīkošana |
k-ts |
~20-27
|
|
3.
|
LED sensoru ierīkošana
|
gab
|
~28-35
|
|
4. |
Automatslēdžu uzstādīšana |
gab |
~6-9
|
*darbu veidu vērtība ir atkarīga no apjoma, materiālu vērtības izmaiņām un sarežģītības līmeņa.
SIA „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS„
Remontdarbu izcenojumi 2012.gadam
|
Nr. p.k. |
Darbu veids |
Mēra vienība |
Ls* ( t.sk.PVN ) |
| – DURVIS – | |||
| 1. | Durvju blokanomaiņa ( koka ) ~2.0m2 |
gab |
~ 220 – 250 |
| 2. | Durvju blokanomaiņa (met.)1.vērtne + apdares darbi |
gab |
~230 – 280 |
| 3. | Durvju blokanomaiņa (met.)2.vērtne + apdares darbi |
gab |
~500 – 660 |
| 4. | Durvju aiļu sānu sienu apdare |
gab |
~25-35 |
| 5. | Koda atslēgasuzstādīšana koka durvismetāla durvis |
gab |
~30-35 ~65-70 |
| 6. | Koda atslēgasremonts |
gab |
~6.5-7 |
| 7. | Hidrauliskās atsperesuzstādīšana |
gab |
~45 – 47 |
| 8. | Hidrauliskās atsperesremonts |
gab |
~7-9 |
| 9. | Atsperes uzstādīšana |
gab |
~6-7 |
| – LOGI – | |||
| 1. | Koka loga bloku nomaiņa (pagrabtelpās) 0.85×0.65 bez apdares |
gab |
~50 – 52 |
| 2. | PVC loga blokunomaiņa ( pagrabs ) ~1.50×0.60+ apdares darbi |
gab |
~60-70 |
| 3. | Pagraba režģuizgatavošana, uzstādīšana |
gab |
~35 |
| 4. | PVC loga blokunomaiņa ( k./telpā )+ apdares darbi |
gab |
~150 – 170 |
| 5. | Logu aiļu sānu sienu apdare |
gab |
~21-25 |
| 6. | Skārda logu notekņu izgatavošana, uzstādīšana garums -1,9 m |
gab |
~10 – 14
|
| 7. | Bēniņu logu izgatavošana, uzstādīšana ( bez stikliem) |
gab |
~40-50 |
| – JUMTS – | |||
| 1. | Mīksta jumta seguma nomaiņa ( bez skārda apdares ) |
m2 |
~7 – 10 |
| 2. | Šifera jumta seguma nomaiņa uz „Ondulīne”+ lietus noteku sistēmas nomaiņa+ skārda sadales, vējdēļi, karnīzes,brandmūra apdare+pretvēja plēve |
m2 |
~15 – 18 |
| 3. | Šifera jumta seguma nom. uz profilēto skārdu T20+ lietus noteku sistēmas nomaiņa+ skārda sadales, vējdēļi, karnīzes,brandmūra apdare +pretvēja plēve |
m2 |
~18 – 20
|
| 4. | Lietus ūdens tīrīšana uz autopacēlāja |
m |
~2.50-3 |
| 5. | Lietus ūdens noteku sistēmasnomaiņa |
m |
~11-16 |
| 6. | Jumta lūkas izgatavošana, uzstādīšana 2.2m2 |
gab |
~65-70 |
| 7. | Lāsteku noņemšana uz autopacēlāja ~15m |
1.st. |
~11-12 |
| 8. | Lāsteku noņemšana bez autopacēlāja |
1.st. |
~ 5-6 |
| 9. | Beniņu pārseguma siltumizolācija ar Paroc vati 100mm, koka pārejuierīkošana |
m2 |
~5-6
|
| 10. | Beniņu pārseguma siltumizolācija ar Paroc vati 200mm, koka pārejuierīkošana |
m2 |
~8-10
|
| 11. | Koka pāreju ierīkošana pa bēniņiem pl. 0.6cmpl. 0.4cm |
m |
~4-5 ~3-3.50 |
| – SIENAS – | |||
| 1. | Sienu siltināšanaar izolācijas vati FAS3 100mm+siets+ armēšana+ dekoratīvais apmetums ar
tonējumu+ cinkotā skārda karnīze, logu noteknes |
m2 |
~27-31 |
| 2. | Sienu paneļu apmēšana ar šuvju hermetizāciju( bez siltināšanas ) |
m2 |
~11 – 13 |
| 3. | Paneļu šuveshermetizācija ( uz autopacēlāja ar javu)
hermetizācija ( uz autopacēlāja ar „Bostic”) |
m |
~4-8 ~13-15 |
| 4. | Fasādes siltināšana ar vatēm, apdare ar„Saiding „ |
m2 |
~21-25 |
| 5. | Sienu siltināšanaar putupolisterolu 100mm+siets+ armēšana ( bez apmetuma un krāsošanas) |
m2 |
~14-18
|
| 6. | Sienu siltināšanaar putupolisterolu 50mm+siets+ armēšana ( bez apmetuma un krāsošanas) |
m2 |
~10-12
|
| – KĀPŅU TELPAS – | |||
| 1. | Kāpņu telpu kosmētiskais remonts3.stāvi( bez logu un durvju remonta ) |
1 k./t. |
~650 – 750 |
| 2. | Kāpņu telpu kosmētiskais remonts4.stāvi( bez logu un durvju remonta ) |
1 k./t. |
~800 – 1000 |
| 3. | Kāpņu telpu kosmētiskais remonts5.stāvi( bez logu un durvju remonta ) |
1 k./t. |
~1000 – 1200
|
| – DŪMEŅI, VENTILĀCIJAS KANĀLI, BETONEŠANAS DARBI u.c darbi– | |||
| 1. | Dūmeņa pārmūrēšana 1.kan + skārda uzgalis |
1 m |
~70 |
| 2. | Dūmeņa pārmūrēšana 2.kan + skārda uzgalis |
1 m |
~130 |
| 3. | Dūmeņa pārmūrēšana 4.kan + skārda uzgalis |
1 m |
~220 |
| 4. | Dūmeņa pārmūrēšana 6.kan + skārda uzgalis |
1 m |
~300 |
| 5. | Bet apmales ierīkošana |
1 tek.m |
~12-16 |
| 6. | Apaļās krāsns pārmūrēšana(5.Kan.) |
gab |
~280-400 |
| 7. | Kanalizācijas akasremonts |
gab |
~65-75 |
| 8. | Mājas numuranomaiņa, uzstādīšana |
gab |
~12-25 |
| 9. | Cokola apmetumaatjaunošana |
m2 |
~9 -13 |
| 10. | Balkona remonts ( uz autopacēlāja ) |
gab |
~120 – 150 |
| 11. | Ceļa zīmju uzstādīšana |
gab |
~65-80 |
| 12. | Cauruļu izolācijaar vatēm, maisa audumu un ģipsi |
kv.m |
~6.50 – 9 |
| 13. | Sola izgatavošana, uzstādīšana |
gab |
~57-75 |
| 14. | Sola remonts |
gab |
~10-15 |
| 15. | Pasta kastunomaiņa ( nemainot atrašanas vietu ) |
gab |
~11 – 12 |
| 16. | Ziņojumudēļuizgatavošana, uzstādīšana |
gab |
~7.50 – 9 |
| 17. | Karogu turētāja uzstādīšana |
gab |
~6 – 15 |
*darbu veidu vērtība ir atkarīga no apjoma, materiālu vērtības izmaiņām un sarežģītības līmeņa.
Izcenojumi spēkā no 1.janvāra līdz 1.jūnijam
Enerģiju taupīsim arī nākotnē – bez Eiropas naudas, meklējot citus risinājumus
Avots: http://lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=251246
Energoefektivitāti īsumā var definēt kā enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpi. Tās paaugstināšana ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā ierobežot industrijas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, samazinot zudumus enerģijas ražošanā, pārvaldē un sadalē, kā arī galapatēriņā. Savukārt dzīvojamā mājā ar energoefektivitāti parasti saprot racionālu siltumenerģijas un elektroenerģijas izmantošanu. EK ir ierosinājusi jaunu Energoefektivitātes direktīvu. Paredzams, ka jaunā direktīva stāsies spēkā šā gada oktobrī, un tās prasības būs saistošas arī Latvijā.
Mūsdienās enerģijas racionāla un taupīga izmantošana ir kļuvusi par sabiedrības tālākās attīstības redzējuma stūrakmeni. Ar energoefektivitātes pasākumiem ir plānots mazināt siltumnīcas efekta radītās globālās klimata izmaiņas, limitējot emisijas, kas kaitīgas videi un cilvēku veselībai. Tie ir vērsti uz energoresursu racionālu izmantošanu, kas katram no mums palīdz samazināt ikmēneša izmaksas par gaismu un siltumu.
Uzmanības centrā – enerģijas taupīgas patērēšanas risinājumi
Energoefektivitātes politikas turpmākos virzienus iezīmē virkne dokumentu – sākot no Eiropas Savienības (ES) direktīvām līdz nacionālajiem normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem.
Eiropas Komisijas (EK) Enerģētikas ģenerāldirektorāts ir secinājis, ka, neveicot papildu pasākumus, ES, visticamāk, nesasniegs iepriekš izvirzīto mērķi – līdz 2020.gadam samazināt energopatēriņu par 20 procentiem. Tieši tāpēc, uzskatot, ka nepieciešams jauns stimuls, EK ir ierosinājusi jaunu Energoefektivitātes direktīvu. Tā skars visas mūsu dzīves sfēras – energoapgādi, rūpniecību, pakalpojumus un mājsaimniecības.
Jaunā direktīva ietver veselu virkni priekšlikumu:
Paredzams, ka minētā direktīva stāsies spēkā šā gada oktobrī.
Latvijā energoefektivitātes līmeņa paaugstināšanu paredz arī topošais augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments “Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam” (NAP 2020). Šajā dokumentā uzsvērts: “Enerģija ir jāizmanto efektīvi. Tādēļ šis rīcības virziens paredz pasākumus energoefektivitātes celšanai, kas ir nozīmīgs konkurētspējas veicināšanas rīks. Energoefektivitātes celšana primāri ir būtiska ražojošajā sektorā – kā konkurētspējas paaugstināšanas rīks. Tajā pašā laikā ir jāsekmē arī ēku energoefektivitātes paaugstināšana, t.sk. to ēku, kas nav ražošanas aktīvi.”
NAP 2020 iezīmē sasniedzamos mērķus: “Nodrošināt tautas saimniecībai nepieciešamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, veicinot resursu tirgu pieejamību, sektoru energointensitātes samazināšanos un vietējo atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanos kopējā patērētajā apjomā, fokusējoties uz konkurētspējīgām enerģijas cenām.” Tas paredz atbalsta programmu īstenošanu valsts un pašvaldību sabiedrisko ēku, kā arī daudzdzīvokļu namu sektorā, tostarp izmantojot ESCO modeli, un mājsaimniecību energoefektivitātei, veicinot pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem.
Vēl 15 miljoni latu ēku siltināšanas atbalstam
Ministru kabinets (MK) 18.septembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumos Nr.272 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devīto projektu iesniegumu atlases kārtu”, ar kuriem šai aktivitātei papildus tika piešķirti 15 miljoni latu. Līdz ar to kopš projekta sākuma kopējā summa ir sasniegusi jau 62,7 miljonus latu. Minētie MK noteikumi stājas spēkā 28.septembrī.
“Arvien lielākai sabiedrības daļai “energoefektivitāte” vairs nav svešvārds, bet gan ikdienas dzīves sastāvdaļa un iespēja samazināt tēriņus. Papildu finansējums mājokļu renovācijas aktivitātē ļaus nosiltināt vēl vairākus simtus daudzdzīvokļu māju visā Latvijā, tūkstošiem mājsaimniecību samazinot izdevumus par siltumu,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Līdz šā gada 12.septembrim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopumā bija saņēmusi 1087 projektu iesniegumus līdzfinansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu māju renovācijai un noslēgusi 436 līgumus par atbalsta piešķiršanu daudzdzīvokļu māju renovācijai, kopējā līdzfinansējuma summa – 27,79 milj. latu. Tas nozīmē, ka līdz septembra vidum lēmumi bija pieņemti tikai par pusi no iesniegumiem. Līdz vasaras vidum pilnībā bija pabeigti 121 daudzdzīvokļu mājas siltināšanas projekti un to īstenotājiem atmaksāts ERAF līdzfinansējums, kas nedaudz pārsniedz piecus miljonus latu.
Vienlaikus ar papildu finansējuma piešķiršanu veiktas arī izmaiņas aktivitātes īstenošanas nosacījumos. Turpmāk attiecināmās izmaksās varēs iekļaut ēkas energoresursu rekuperācijas sistēmas uzstādīšanu un ēkas inženierkomunikāciju sistēmu atvirzīšanu no siltināmās virsmas. Nākamajā kārtā projekta iesniegumam vairs nav jāpievieno būves inventarizācijas lieta. Taču projekta iesniegumam vajadzēs pievienot līgumu par tehniskā projekta vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas izstrādi un siltumenerģijas piegādātāja izziņu par ēkas siltumenerģijas patēriņu.
Pašreizējā projektu atlases devītā kārta noslēdzas 30.septembrī un nākamā desmitā kārta tiks uzsākta 1.oktobrī.
Taču, ņemot vērā padomju laikā celto daudzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli, šie 62 miljoni latu ir piliens nepieciešamā renovācijas apjoma jūrā. Piemēram, kā liecina aprēķini, lai savestu kārtībā tikai Rīgas dzīvojamo fondu, ir nepieciešami vairāk nekā 600 miljoni latu. Tāpēc šo aktivitāti zināmā mērā var uzskatīt par labu pilotprojektu, kas mūsu iedzīvotājiem parāda dzīvojamo māju renovācijas priekšrocības. Diemžēl šajā saistībā ir arī kāda slikta ziņa – nākamajā plānošanas periodā dzīvokļu īpašniekiem šāda veida dāsns līdzfinansējums vairs nebūs pieejams.
Par to, kas darāms, lai jau tuvā nākotnē, kad būs izsmelti līdzfinansējuma resursi, dzīvojamo ēku renovācijas process neapstātos, tika spriests aizvadītās nedēļas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas Mājokļu jautājumu apakškomisijā.
Meklē risinājumus
Ievadot diskusiju, ar savu pētījumu klātesošos iepazīstināja jaundibinātais Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs (ĒSEB), kas darbību sāka šā gada vasaras vidū.
“Šobrīd esam iepazinušies ar valdības rīcības plānu, kur ir iestrādāti vairāki punkti, kas saistīti ar energoefektivitāti,” sacīja biroja konsultants Sandis Bērtaitis. “Esam identificējuši vairākas nākotnes aktivitātes un, piemēram, secinājuši, ka ēku kompleksā renovācija ir iespējama arī nākamajā plānošanas periodā un par to iespējams maksāt ar enerģijas ietaupījumiem. Sākotnēji tās ir visai ievērojamas investīcijas. Taču šos resursus ir iespējams atpelnīt.
Uzskatām, ka vajadzētu izstrādāt vienotu Visaptverošu enerģijas apsaimniekošanas līgumu (VEAL), kas nodrošinātu investīcijas gan ēku saglabāšanai, gan enerģijas taupīšanai. Faktiski tas ir pazīstamais ESKO modelis.”
Taču ESKO modelim ir kāds mīnuss. Ieguldītās investīcijas iespējams atpelnīt visai ilgā laika posmā, kas lielākoties pārsniedz 15 gadus. Tāpēc biroja eksperti iesaka izmantot diezgan interesantu risinājumu – šos VEAL līgumus, piemēram, pārdot pensiju vai citiem fondiem, kas nav orientēti uz ieguldīto resursu un peļņas ātru iegūšanu. Savukārt ESKO uzņēmums šos līdzekļus varēs izmantot nākamajiem ēku renovācijas projektiem.
Tāpat biroja pētījumā secināts – ja laikus netiks pieņemti atbilstoši lēmumi, samazināsies valsts dzīvojamā fonda vērtība, pieaugs tā apsaimniekošanas izdevumi, celsies maksa par siltumu, kas izpaudīsies iedzīvotāju kopējā dzīves līmeņa kritumā.
“ESKO ir labs veids, kā piesaistīt privātā sektora līdzekļus,” sēdes laikā atzina Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders. “Pašlaik Ekonomikas ministrija izstrādā priekšlikumus saistībā ar ES fondu finansējumu. Esam sagatavojuši informatīvo ziņojumu par ES fondu izmantošanas iespējām nākamajā plānošanas periodā.
Viens no priekšlikumiem skar Rotācijas fonda izveidi, kas iedzīvotājiem nodrošinātu lētākus resursus. Dzīvokļu īpašnieki šim fondam atdotu tikai aizlienēto naudu, kuru izmantotu nākamajiem aizdevumiem. Diemžēl dzīvokļu īpašniekiem, šķiet, visai grūti būs pārslēgties uz citiem atbalsta modeļiem, jo viņi jau ir pieraduši pie pagaidām esošā dāvinājuma.”
“Iespējams izstrādāt dažādus likuma grozījumus, taču visi šie jaunievedumi atduras pret dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas kārtību,” sacīja Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis.
Viņš uzskata, ka ar vienkāršu balsu vairākumu lēmumus par savu dzīvojamo māju varētu pieņemt dzīvokļu īpašnieki, kuri piedalās kopsapulcē. Tāpat ir nobriedusi nepieciešamība veidot datorizētu mājas apsaimniekošanas vidi, kas ļautu pieņemt operatīvus lēmumus.
Diskusijas nobeigumā Mājokļu jautājumu apakškomisija ieteica izveidot darba grupu, kas apkopotu sanāksmes laikā izteiktos priekšlikumus.
Jaunumi no Ekonomikas Ministrijas
Ministru kabinets š.g. 18.septembrī apstiprināja papildus finansējuma piešķiršanu 15 miljonu latu apmērā aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” īstenošanai. http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=32693&cat=621.
Lai potenciālie projektu īstenotāji varētu rūpīgi iepazīties ar veiktajām izmaiņām aktivitātes nosacījumos un sagatavot tām atbilstošus projektus iesniegšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu māju renovācijai, jauno projektu pieņemšana tiks turpināta pēc mēneša. http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=32708&cat=621.
1) Š.g. 3. oktobrī Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra uzsāk kārtējo semināru ciklu. http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=32709&cat=621
a. 3. oktobrī plkst. 10.00 Līvānos, Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrā (Domes iela 3, Līvāni) notiks seminārs „Atbalsts mājokļu siltināšanai”
b. 3. oktobrī plkst. 16.00 Krāslavā, Krāslavas novada domes telpās (Krāslava, Skolas iela 7) notiks seminārs „Atbalsts mājokļu siltināšanai”
c. 4.oktobrī plkst. 10.00 Daugavpilī, Daugavpils novada Domes Kultūras centrā (Dobeles iela 30, Daugavpils, Kamīnzāle) notiks seminārs „Atbalsts daudzdzīvokļu māju renovācijai un kvalitatīva ēku renovācija”.
d. 10. un 11.oktobrī informatīvie pasākumi notiks Kurzemē.
Seminārā aicināti piedalīties dzīvokļu īpašnieki, apsaimniekotāji, būvnieki, būvmateriālu ražotāji un tirgotāji, energoauditori un citi renovācijas procesā iesaistītie speciālisti. Pasākumā plānots informēt par atbalsta programmas nosacījumiem daudzdzīvokļu māju renovācijai, par renovācijas procesa organizēšanu un finansējuma piesaisti. Daugavpilī semināra otrajā daļā lektori stāstīs par risinājumiem fasāžu un jumtu siltināšanā, kā arī par siltumapgādes sistēmas renovāciju.
Visu semināru grafiku un precīzu plānu var aplūkot Ekonomikas ministrijas mājas lapā http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30600
2) 1.oktobrī sāksies Rīgas enerģētikas dienas 2012. Pasākuma programma Rīgas enerģētikas aģentūras mājas lapā http://www.rea.riga.lv/component/content/article?id=544
3) Atskatoties nesenā pagātnē – š.g. 19. septembrī notika seminārs „Daudzdzīvokļu māja pēc renovācijas” . Prezentācijas var aplūkot Ekonomikas ministrijas mājas lapā http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30601
4) www.twitter.com/siltinam ik darba dienu turpmāk varēs atrast #SiltinamPadoms. Kopā ar informatīvās kampaņas Dzīvo siltāk sadarbības partneriem dosim ieteikumus kvalitatīvas renovācijas procesa organizēšanai.
5) Aktuālie video
a. Padomi renovēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem (I.Ozoliņa, Ekonomikas ministrija)http://www.youtube.com/watch?v=3USW_0Z774Q&feature=plcp (19.09. semināra lekcija)
b. 8 padomi dzīvei renovētā daudzdzīvokļu mājā (E.Zemele, Liepāja, namu pārzine) http://www.youtube.com/watch?v=ly3mEY1sHVs&feature=plcp (19.09. semināra lekcija)
c. Vai projekta īstenotājs var saņemt avansa maksājumu daudzdzīvokļu māju renovācijai? http://www.youtube.com/watch?v=g3K0RdDyorQ
d. Kāda veida pārbaudes LIAA veic projekta īstenošanas laikā? http://www.youtube.com/watch?v=Jg3uX9HhZRI
e. Kad LIAA ir jāiesniedz starpposma un noslēguma pārskati? http://www.youtube.com/watch?v=mew0Xc2vFK0
f. Kas ir progresa pārskats un kad tas ir jāiesniedz LIAA? http://www.youtube.com/watch?v=sdomvMnAP9M
g. Cik ilgi finansējuma saņēmējam ir jāuzglabā visa ar projektu saistītā dokumentācija? http://www.youtube.com/watch?v=7GGPlwyOBTk
6) Š.g. 26. septembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras telpās notika seminārs “Kvalitatīva mājas renovācijas projektu ieviešana un iepirkuma procedūras veikšana”. Pasākuma prezentācijas (par kvalitatīvu projektu ieviešanu un iepirkuma procedūru) var atrast http://www.liaa.gov.lv/lv/pasakumi/daudzdzivoklu-maju-siltumnoturibas-uzlabosanas-pasakumi-26-08-2012
Sistēmu izstrādāja MIDIS
Ja esat saskārušies ar uzņēmuma amatpersonu koruptīvajām darbībām, rakstiet Kapitālsabiedrības valdes loceklim vai zvaniet pa KNAB bezmaksas tālruni 80002070.
Dzīvnieku patversme
