Ekonomikas ministrijas sagatavotās aktualitātes
par mājokļu renovāciju
Š.g. 20.jūnijā noslēdzās konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011”. Kā jau iepriekš ziņots, konkursā tika pieteiktas 41 ēka 4 nominācijās. Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011” laureāti – 1.vietas ieguvēji:
> „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2011” – Alojas biznesa centrs, Rīga, Kr.Valdemāra iela 62;
>„Energoefektīvākā industriālā ēka 2011” – SIA „Dinex Latvia”, Ozolnieku novads, Raubēni, Rubeņu ceļš 58;
>„Energoefektīvākā vienģimenes ēka Latvijā 2011” – „Daugaviņas”, Tīnūžu pagasts, Ikšķiles novads.
> Tā kā nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka 2011” pretendentiem uz uzvaru bija līdzīgs punktu skaits un nebija izteikta līdera, tad pirmā vieta šogad netika piešķirta. Žūrija piešķīra divas 2.vietas – daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai Saldū, Nākotnes ielā 5, un daudzdzīvokļu ēkai Rīgā, Biķernieku ielā 160.
Sīkāka informācija par konkursu un pārējiem laureātiem Ekonomikas ministrijas mājas lapā http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30763.
Š.g. 28. jūnijā plkst. 10.00 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras telpās notiks bezmaksas seminārs “Kvalitatīva mājas renovācijas projektu ieviešana un iepirkuma procedūras veikšana“. Šoreiz par kvalitatīvu projektu īstenošanu un apdrošināšanu būvniecībā. http://www.liaa.gov.lv/lv/sakumlapa/pasakumi/junijs/kan_seminars_28062012i
Š.g. 29.jūnijā plkst. 12.00 Rīgas Enerģētikas aģentūra organizē diskusiju par logu siltumnoturības paaugstināšanu ēku energoefektīvas renovācijas kontekstā. Sīkāka informācija http://www.rea.riga.lv/component/content/article?id=513
Ekonomikas ministrija ir izveidojusi youtube.com kanālu Dzīvo siltāk – www.youtube.com/siltinam. Tur var atrast atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem LIAA darbiniekiem. Jautājumi un atbildes tiks regulāri papildinātas – arī par banku lietām un apdrošināšanu, logiem, fasādēm, siltumapgādes sistēmām, ventilāciju utt. Kanālā ir atrodami arī visas videolekcijas no Ekonomikas ministrijas organizētajiem pasākumiem. Gaidām arī Jūsu jautājumus – dzivosiltak@em.gov.lv.
Ekonomikas ministrijas viedokli par citiem aktuāliem jautājumiem varat atrast http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Seminārs
Aicinām mājas vecākus, visus ieinteresējošas iedzīvotājus apmeklēt semināru
„Apkures sistēmas attīrīšana – veids kā dzīvot ērtāk maksājot mazāk” .
Semināru rīko SIA „PANZERS” speciālisti sadarbība ar Rēzeknes pilsētas domi un
SIA „Rēzeknes namsaimnieks”.
Darba kārtība:
Semināra norises vieta un laiks:
Rēzeknes Domes mazā zāle (134. кabinets) š.g. 29.jūnijā plkst. 11.00.
При поддержке Резекненской городской думы, предприятия «Резекнес намсаймниекс» специалисты фирмы «PANZER» проводят семинар для старших по домам и всех заинтересованных по теме «Прочистка отопительных систем – возможность жить удобно, платя меньше»
1. Распространенные проблемы отопительной системы.
2. Решение проблемы и возможности, которые дает прочистка отопительных систем методом пневматического гидроудара.
3. Результаты пилотпроектов
4. Вопросы и ответы
Семинар состоится 29 июня в 11 часов в малом зале Резекненской думы ( 134 кабинет)
Kam jāmaksā par jumta nomaiņu?
– Dzīvoju trīsstāvu dzīvokļu mājā, kurai no augšējā stāva tek ūdens, jo jumts ir caurs. Vai par to, lai nomainītu jumtu, jāmaksā visai mājai vai tikai attiecīgā posma iemītniekiem? – telefonsarunā jautāja Liezēres pagasta Ozolu ciema iedzīvotāja.
Interesējoties, vai mājas vecākais vai apsaimniekotājs nav skaidrojis, kā jārīkojas šādā gadījumā, sieviete atklāja, visticamāk, problēmas sakni – mājai nemaz nav mājas vecākā, kas aktīvi darbotos, tāpat arī netiek iekasēta apsaimniekošanas maksa, līdz ar to nav apsaimniekotāja, kas remontdarbus pēc pieprasījuma varētu veikt, un apsaimniekošanas naudas uzkrājuma – līdzekļu, par ko jumtu mainīt.
Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļi ir privatizēti, līdz ar to iemītniekiem ir saistošs „Dzīvokļa īpašuma likums“, kas nosaka, ka īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, noteikt kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtību, kā arī pārvaldīšanas formu. Mājas koplietošanas daļas un iekšējās komunikācijas ir kopīpašums visiem dzīvokļu īpašniekiem. Tas izskaidro, kāpēc aplams ir uzskats „man pieder un jāmaksā tikai par manu dzīvokli“, jo līdz ar dzīvokli īpašnieks iegādājies arī kopīpašuma daļu, kurā ietilpst arī jumts. Citiem vārdiem sakot, ja tiek mainīts jumts visai mājai, par remontdarbiem jāvienojas un to izmaksas jāsedz visas mājas iedzīvotājiem. „Dzīvokļa īpašuma likumā” tas formulēts šādi: „Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā.” Savukārt tiem iedzīvotājiem, kas vēlas, lai mājā tiktu veikti renovācijas darbi, jāievēro likuma 11. pants: „Ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.”
Šajā daudzdzīvokļu mājā atrodas arī Liezēres pagasta pārvaldes dzīvokļi, un pagasta pārvaldē izdevās uzzināt, ka ir izteikts mutisks atbalsts jumta nomaiņai. Paredzamo renovācijas darbu gadījumā pagasts piedalīsies arī ar attiecīgajiem dzīvokļiem piekritīgā finansējuma daļu. Līdz ar to – mājas iedzīvotājiem jātiekas kopsapulcē, lai lemtu par jumta nomaiņu un finansējuma nodrošināšanu.
Komentāri :Uldis Popovs(13.06.2012)
Ja mājā atrodas joprojām neprivatizēti, tātad pašvaldības dzīvokļi, kas nodoti lietošanā kādai personai, tā konkrētā dzīvokļa/ļu daļu maksā pašvaldība. Kā pēc tam pašvaldība iegūst līdzekļus no reālā labuma guvēja, jeb nomnieka, kas mitinās pašvaldības dzīvoklī, es nezinu, jo noma jau parasti tos izdevumus nesedz – bet tas jūs jau vairs tieši neskar. Katra konkrētā dzīvokļa platība ir atšķirīga, līdz ar to katra dzīvokļa maksai par apsaimniekošu ir jābūt atšķirīgai un tai jābūt atbilstošai domājamai daļai kopīpašumā – tātad tas ir atkarīgs vienīgi no dzīvokļa platības. Tā tas bija arī SIA Namsaimnieka gadījumā. Kopīpašnieki paši šo punktu var grozīt TIKAI, ja ir 100% kopīpašnieku piekrišana, ka viņi, piemēram, vienojas par vienādas maksas noteikšanu visiem dzīvokļiem. To nosaka Civillikums un tas nav grozāms pieņemot kaut kādus mājas iedzīvotāju kopības lēmumus, kas skar kopīpašuma daļu. Kopīpašums kā lietu tiesība ir aprakstīts Grūtupa un Kalniņa komentāros, un ir ļoti neērta īpašuma pārvaldes forma. Nevienam neiesaku. Jo likums izdala nepieciešamos(neatliekamos, kas apdraud dzīvību), derīgos un greznuma izdevumus. Tikai nepieciešamie(neatliekamie) izdevumi ir saistoši pārējiem mājas iedzīvotājiem. Kamēr likumā greznuma lietām būs ierādīta pamesla loma, kopīpašuma nami joprojām pilsētā izskatīsies tādi – nevisai, to apkārtne varbūt, ja arī būs sakopta, nesaturēs vērtības, kas raksturīgas vairāk privātīpašumā esošām mājām ar dārziem. Likumā tas viss ir darīts ar nodomu, lai “pasargātu” trūcīgos iedzīvotājus. Parasti iedzīvotāju domas krasi atšķiras, kas ir uzskatāms par Derīgu-2.poz. ieguldījumu mājas apsaimniekošanā. Es arī to jumtu uzskatītu tikai par derīgu izdevumu, kamēr vien tas kādam nekrīt uz galvas. Ja jūs patiešām gribat izdarīt tā, ka pārējiem šie izdevumi būtu saistoši, jums ir jādabū ekspertīzes atzinums, ka jumts patiešām ir jāmaina. Varbūt kāds no augštāva iedzīvotājiem vēlas nākotnē noklāt savam dzīvoklim piegulošu daļu ar jumta logiem, ja vien starpā nav bēniņu, kas ir kopīpašuma telpa. CL lietu tiesības, 3. daļa. Likums “Par dzīvokļa īpašumu” to nenosaka, tur ir atrunāts par pārvaldīšanu kā tādu. CL ir vispārīga tiesību norma, un tās piemērojamas tiktāl, ciktāl to nenosaka speciālo tiesību normas – “dzīvokļa īpašuma likums“. Bet , pirmais, kas ir jādara, ir jāsasauc iedzīvotāju sapulce, kur, piemēram, 51% vai vairāk mājas iedzīvotāju rakstiski parakstās, ka nepiekrīt, ka jumts būtu jāmaina. Tikai tad Jums ir jādabū ekspertīzes slēdziens. Taču ņemiet vērā, ka Jūs nevarēsiet no mazākiem dzīvokļiem prasīt tik pat, cik par konkrēto lietu maksās divreiz lielāks dzīvoklis – to ņemiet vērā. Parasti domājamās daļas ņem vērā nosakot apsaimniekošanas maksas aprēķinu.
zaķīte(13.06.2012)
Vispirms lai pamēģina ar pirmo reizi sasaukt īpašnieku pirmo kopsapulci, pie tam pie tam Tevis pieminētajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja lēmumu pieņemšanā būs kaut viens procesuāls pārkāpums, tad ikvienam būs tiesības pārsūdzēt jebkuru sapulces lēmumu (Likums “Par dzīvokļa īpašumu 16.pants, ceturtā daļa). Uldi – diezgan smieklīgi, ka Tu “nevienam neiesaki” kopīpašuma formu – bet kā citādi Tu esi iedomājies daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma pārvaldīšanu???
Uldis Popovs(13.06.2012)
Nekā. Bet tāpēc jau Civillikumā viss ir vērsts uz to, lai izbeigtu kopīpašuma jūgu un atkarību no pārējiem kopīpašniekiem. Iesaku apdomāt, pirms tādu iegādāties. Paldies Dievam, man ir tikai privātīpašumi, nav neviena kopīpašuma, bet zinu kam ir… Neatkarību lēmumu pieņemšānā vērtēju visaugstāk. Jā, pirmajā kopsapulcē jānosaka pārvaldes forma un jāievēlē mājas vecākais. Tad var balsot par kaut ko citu. Likums nenosaka, cik bieži var rīkot kopsapulces.
Avots: http://www.estars.lv/raksti/30/17377
Gaisa kvalitāte dzīvokļos
http://abc.lv/?template=abc_raksts&article=buvizmaksas_2009
http://abc.lv/?article=domofons
Par ēku gaiscaurlaidību sākām runāt jau iepriekšējos numuros. Neapšaubāmi, ēkai ar zemu gaiscaurlaidību energopatēriņš būs mazāks nekā gaiscaurlaidīgai, tomēr ne mazāk svarīgi ir spēt nodrošināt arī optimālus gaisa parametrus telpā. Šajā rakstā tiks parādīti rezultāti par iekšējā gaisa kvalitātes mērījumiem dzīvokļos.
Galvenie parametri, pēc kuriem parasti nosaka gaisa kvalitāti telpā, ir temperatūra un relatīvais mitrums. Papildus tiem ir vēl viens svarīgs parametrs, kam ir tieša ietekme uz cilvēka pašsajūtu, un tas ir CO2 saturs.
Par optimāliem iekšējā gaisa komforta parametriem ir pieņemti: temperatūra robežās no +20 līdz +24ºC, relatīvais mitrums no 40 līdz 60% un CO2 saturs ne vairāk kā 1000 ppm. Paaugstinātas temperatūras un relatīvā mitruma ietekmi viegli var pamanīt pēc pelējuma sēnītes rašanās telpas stūros un/vai pēc kondensāta veidošanās uz logiem. Turpretī paaugstināts CO2 saturs tik vienkārši nav ne pamanāms, ne sajūtams, bet šis rādītājs būtiski ietekmē cilvēku pašsajūtu.
Starptautiskie pētījumi (Adrie van der Luijt 2007, Olli Seppanen 2005) pierāda, ka CO2 saturam jābūt ne vairāk par 1000 ppm. Pētījumā tika konstatēts – ja CO2 saturs bija virs 800 ppm, cilvēkiem bija vērojami tādi nepatīkami simptomi kā acu un aizdegunes iekaisums, galvassāpes, nogurums un problēmas ar koncentrēšanos. Ja koncentrācija bija vairāk par 1500 ppm, 79% respondentu sajuta nogurumu, savukārt 97% no tiem, kas periodiski cieš no migrēnas, galvassāpes parādījās jau 1000 ppm koncentrācijā. CO2 koncentrācijai līdz 5000 ppm nav negatīvas ietekmes uz cilvēka veselību.
Lai nodrošinātu optimālus gaisa parametrus telpā un vienlaicīgi samazinātu energopatēriņu, ir izstrādāti efektīvi ventilācijas sistēmu risinājumi, piemēram, rekuperācija. Vienģimenes mājā šādu sistēmu var izbūvēt diezgan viegli un ar salīdzinoši zemām izmaksām, un tā nodrošināt gan ēkas energoefektivitāti, gan optimālu gaisu iekštelpās. Tomēr daudzstāvu dzīvokļu mājās ierīkot katrā dzīvoklī individuālu vai izveidot vienotu ēkas ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju ir ļoti dārgs process, un šāda tipa risinājumam jāparedz plašas tehniskās telpas; turklāt samērā augstas būs arī ekspluatācijas izmaksas.
Bieži vien jaunbūvējamās ēkās tiek lietota parasta ventilācijas sistēma: mehāniskā vai dabīgā nosūce no virtuves, vannas istabas un tualetes un dabīga pieplūde dzīvojamās istabās pa atvērumiem uz āru sienā (vai arī infiltrācija caur norobežojošo konstrukciju neblīvumiem). Prakse rāda, ka šāds variants nespēj nodrošināt nepieciešamo telpu gaisa kvalitāti. Šo faktu apstiprina pētījums par iekšējā gaisa kvalitāti Latvijas dzīvokļos. Pētījumā veiktie mērījumi parāda, ka pieaugušo un bērnu guļamistabās (1. un 2. zīm) nakts laikā, kad logi ir aiztaisīti ciet, CO2 līmenis var sasniegt pat 2200 ppm, kas divreiz pārsniedz rekomendējamo normu. Atverot logus, vēlamo rādījumu tas sasniedz stundas laikā.
Grafiki apliecina, ka gaisa kvalitāti telpā var uzlabot, vienkārši atvērot logu vēdināšanas pozīcijā, tomēr šis risinājums sniedz tikai īslaicīgu efektu. Būtisku temperatūras kritumu šāda vēdināšana nerada, turklāt cilvēkiem auksta gaisa infiltrācija var radīt diskomforta sajūtu.
Apskatot relatīvā mitruma izmaiņu dinamiku, var teikt, ka telpā ar diviem pieaugušajiem relatīvais mitrums ir pieņemamās robežās starp 40 un 50%, bet bērnistabā ir pārāk zems – nepārsniedz 45%. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka pieaugušie izdala vairāk mitruma nekā bērni, tāpēc bērnu telpā ir nepieciešams uzstādīt gaisa mitrinātāju.
Dienās, kad vēja stiprums ir virs 5 metriem sekundē, CO2 līmenis pieaugošo guļamistabā nepārsniedz 1600 ppm. Šeit parādās tas, ka gaisa kvalitātes kontekstā ēkas gaiscaurlaidība var būt pozitīva, turpretī energoefektivitātes ziņā tai ir neapšaubāms negatīvs efekts – lai uzsildītu infiltrēto auksto gaisu, ir vajadzīgs papildu siltums. Svarīgi ir arī tas, ka šobrīd lielās pilsētās rekomendējamo CO2 saturu telpās nodrošināt ir aizvien grūtāk – jo ārā ogļskābās gāezs saturs gaisā jau tā sastāda ap 800–900 ppm, un, ņemot vērā cilvēka izdalīto daudzumu, kopējais CO2 saturs telpā būs virs 1500 ppm.
Nobeigumā var secināt, ka, būvējot gaisa necaurlaidīgu māju, nopietna uzmanība obligāti jāpievērš efektīvai ventilācijas sistēmai. Nodrošinot svaiga gaisa pieplūdi, ir iespējams ne tikai izvairīties no pelējuma sēnītes veidošanās telpā, bet arī nodrošināt komfortablus un veselīgus apstākļus iemītniekiem. Lielāko dzīves daļu cilvēks pavada slēgtās telpās: mājā, automašīnā un birojā, tāpēc rūpēties par labāko iekšējā gaisa kvalitāti ir patiešām racionāli.
Dr. habil. sc. ing. Andris Krēsliņš
Dr. sc. ing. Anatolijs Borodiņecs
Latvijas Būvniecība #5
Ekonomikas ministrija (EM) informē, ka atbalstam daudzdzīvokļu māju renovācijai ERAF aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros dzīvokļu īpašniekiem vēl ir pieejami finanšu līdzekļi 11,5 miljonu latu apmērā. Vienlaikus atgādinām, ka š.g. 8. maija Ministru kabineta sēdē daudzdzīvokļu māju siltināšanas aktivitātes turpināšanai tika apstiprināts papildus finansējums 15 miljonu latu apmērā.
Līdz 2012. gada 1. jūnijam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopumā saņēmusi 937 projektu iesniegumus līdzfinansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu māju renovācijai. Visvairāk projektu iesniegumu aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros saņemts no Kurzemes (260) un Vidzemes (223), no Rīgas reģiona attiecīgi saņemti 175 projektu iesniegumi, no Zemgales – 163, Rīgas – 82. Joprojām reģions ar viszemāko aktivitāti ir Latgale ar 34 iesniegtajiem projektiem. Aktīvākās pilsētas ir Liepāja (130), Valmiera (95), Rīga (82), Ventspils (65) un Limbažu novads (43).
Aktivitātes ietvaros līdz šī gada 1. jūnijam LIAA ir noslēgusi 466 līgumus par atbalsta piešķiršanu daudzdzīvokļu māju renovācijai; līdzfinansējuma apmērs šiem projektiem ir 27,49 miljoni latu.
Līdz š.g. jūnijam pilnībā pabeigta 97 daudzdzīvokļu māju siltināšana, projektu īstenotājiem atmaksājot ERAF līdzfinansējumu 4107450,20 latu apmērā. Renovēto māju e-karte aplūkojama šeit.
Lai nodrošinātu plānoto siltumenerģijas ietaupījumu, aicinām projektu īstenotājus īpašu vērību pievērst profesionālu speciālistu piesaistei gan projekta sagatavošanas laikā, gan renovācijas darbu īstenošanas posmā, un mājai atbilstošāko tehnisko risinājumu izvēlei.
Kā zināms, ERAF aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Aktivitātes īstenošanai piešķirtais ERAF finansējums ir 47759948 lati.
Papildu informācija par aktivitāti ir pieejama LIAA un EM mājas lapās. Jaunumiem par mājokļu renovāciju var sekot arī Twitter – www.twitter.com/siltinam, savukārt semināru videolekcijas var vērot www.vimeo.com/dzivosiltak.
Sistēmu izstrādāja MIDIS
Ja esat saskārušies ar uzņēmuma amatpersonu koruptīvajām darbībām, rakstiet Kapitālsabiedrības valdes loceklim vai zvaniet pa KNAB bezmaksas tālruni 80002070.
Dzīvnieku patversme
