SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” piedalās sociālo mājokļu atjaunošanas atbalsta programmā

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes sēdē 23. maijā deputāti atbalstīja SIA “Rēzeknes namsaimnieks” dalību sociālo mājokļu atjaunošanas vai jaunu sociālo mājokļu būvniecības projektu konkursā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 19. septembra noteikumiem Nr. 538, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu konkursu (1. kārta) pasākumā “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība”. Šis pasākums ir Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam sastāvdaļa, kuras mērķis ir veicināt mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem vai nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju.
SIA “Rēzeknes namsaimnieks” startēja projektu konkursā ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rūpnīcas ielā 6 pārbūves ideju (2019. gadā nekustamais īpašums tika ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā).
Juna Kjakšta, SIA “Rēzeknes namsaimnieks” vadītāja: “Tehniskais projekts mājas Rūpnīcas ielā 6 pilnīgai pārbūvei bija sagatavots jau sen. Toreiz sākotnējā iecere bija izveidot jaunus īres dzīvokļus, uz kuriem varētu pretendēt jebkurš interesents. Tomēr tehniskās dokumentācijas sagatavošanas laikā projekta īstenošanas nosacījumi nebija tie labvēlīgākie, tāpēc turpinājām sekot līdzi situācijai un gaidīt labvēlīgākus apstākļus. Kad radās iespēja saņemt 85% Eiropas fonda līdzfinansējumu mājas Rūpnīcas ielā 6 pārbūvei un jauno sociālo dzīvokļu izveidei, mēs aktualizējām tehnisko dokumentāciju un iesniedzām iesniegumu minētajā projektu konkursā. CFLA apstiprināja projekta ideju ar nosacījumiem, kuri jāizpilda līdz 20. jūnijam. Es neredzu šķēršļus to izpildei, tāpēc ir izredzes saņemt pozitīvu galīgo atzinumu un varēsim sākt būvniecības darbus.”

Māja Rūpnīcas ielā 6 – pārbūves ideja
SIA “Admira” izstrādātais tehniskais projekts paredz nosiltināt ēkas fasādi, nomainīt visus logus, durvis un jumta segumu. Tiks atjaunota elektroapgāde, katrā dzīvoklī būs ierīkota ūdensapgāde, kanalizācija un apkures sistēma ar individuālo siltumenerģijas uzskaiti.
Plānots izbūvēt 20 jaunus studijas tipa dzīvokļus, pa 10 katrā stāvā. Mazākā dzīvokļa platība būs 19,6 kvadrātmetri, bet lielākā – 43,1 kvadrātmetrs. Visos dzīvokļos dzīvojamā telpa būs apvienota ar pilnībā aprīkotu virtuvi, būs ierīkots atsevišķs sanitārais mezgls ar duškabīni un izlietni.
Pirmajā stāvā divi dzīvokļi būs piemēroti personām ar kustību traucējumiem (panduss, platākas durvju ailes utt.), otrajā stāvā divos dzīvokļos paredzēts plašs balkons, bet vēl vienam – franču balkons.

Kas varēs pretendēt uz jauniem sociālajiem dzīvokļiem?
Saskaņā ar ES līdzfinansējuma programmas vispārējo koncepciju un pamatojoties uz Rēzeknes valstspilsētas domes lēmumu, uz jauniem sociālajiem dzīvokļiem varēs pretendēt maznodrošinātas vai trūcīgas personas (ģimenes), ar kurām kopā dzīvo vai apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai arī maznodrošināta persona ar invaliditāti.

J. Kjakšta: “Ja projekta pieteikums tiks apstiprināts, mums parādīsies iespēja palīdzēt sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām atrisināt mājokļa jautājumu un tādējādi samazināt rindu uz pašvaldības dzīvokļiem.”

Svarīgi atzīmēt, ka, piesakoties dalībai projektu konkursā, papildu bija jāizstrādā izbūvētā/atjaunotā sociālā mājokļa apsaimniekošanas plāns turpmākajiem pieciem gadiem. J. Kjakšta uzsver, ka viens no līdzfinansējuma programmas uzdevumiem ir ne tikai izveidot sociālos mājokļus, bet arī garantēt, ka projekta rezultātā paveiktais darbosies un reāli kalpos izvirzītajiem mērķiem. Tāpēc pēc projekta realizācijas SIA “Rēzeknes namsaimnieks” plāno ieviest izīrējamai platībai gan apsaimniekošanas maksu, gan īres maksu. Visticamāk, ka īres maksa būs lielāka par 0,14 eiro par kvadrātmetru (pašlaik pašvaldības dzīvokļiem noteiktā īres maksa). Vienlaikus jāatgādina, ka māja būs pilnībā nosiltināta un katrs varēs individuāli kontrolēt siltumenerģijas patēriņu. Rēzeknē renovēto māju analītiskie dati liecina, ka komunālo pakalpojumu izmaksas gada griezumā šādās mājās ir zemākas, nekā mājās, kur nebija veikti energoefektivitātes pasākumi. Turklāt Pārvalde “Sociālais dienests” nodrošina iespēju ģimenēm pretendēt uz mājokļa pabalstu.
Projekta paredzamās kopējās izmaksas ir 906,5 tūkst. eiro ar PVN, no kuriem 770,5 tūkst. eiro – plānotais līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, 136 tūkst. eiro – SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” attiecināmās izmaksas.
Ja projekta pieteikums tiks apstiprināts, būvdarbus varēs uzsākt 2024. gada 4. ceturksnī un noslēgt 2026. gada 4. ceturksnī.

Dzīvokļu īpašnieku mazākumam būs plašākas pilnvaras māju apsaimniekošanā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 8. maijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kuros paredzēts dot plašākas pilnvaras māju apsaimniekošanā dzīvokļu īpašnieku mazākumam. Likumprojekts galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē, bet plānots, ka jaunā kārtība attieksies uz kopsapulcēm, kas tiks sasauktas pēc šī gada 1. novembra.
Kādas būtiskas izmaiņas paredz minētie likuma grozījumi? Ja sākotnēji sasauktā mājas kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nav bijusi lemttiesīga, grozījumi dod iespēju dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasaukt atkārtoti mēneša laikā pēc sākotnējās kopsapulces, nemainot darba kārtību un jautājumu būtību. Šāda sapulce būs lemttiesīga, ja tajā piedalīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Atkārtoti sasauktā kopsapulcē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums būs uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalsos vairāk nekā puse no kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašnieku skaita.
Kā piemēru minēsim daudzdzīvokļu māju ar 60 dzīvokļiem. Lai pirmā kopsapulce būtu lemttiesīga, tajā jāpiedalās vismaz 31 dzīvokļa īpašniekam. Ja bija konstatēts kvoruma trūkums, atkārtotajā kopsapulcē jau pietiks ar 20 dzīvokļu īpašnieku klātbūtni, lai varētu pieņemt lēmumus. Lēmums, piemēram, par konkrētiem remontdarbiem vai kāpņutelpu uzkopšanu, tiks uzskatīts par pieņemtu, ja par to nobalsos vismaz 11 dzīvokļu īpašnieki no visiem klātesošajiem atkārtotajā kopsapulcē.
Jāatzīmē, ka likumprojekta grozījumi tomēr paredz, ka mazākuma lēmums stāsies spēkā mēneša laikā. Šajā termiņā citi dzīvokļu īpašnieki, kuri nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, bet līdz šim bija pasīvi, var ierosināt jaunu kopsapulci un nobalsot pret konkrēto mazākuma lēmumu.
SIA “Rēzeknes namsaimnieks” vadītāja Juna Kjakšta: “Diemžēl varam secināt, ka kopsapulcē dabūt kvorumu ir ārkārtīgi grūti, it īpaši, ja tā ir liela daudzdzīvokļu māja. Vairākums dzīvokļu īpašnieku nevēlas piedalīties lēmumu pieņemšanā, jo uzskata, ka no viņu balss nekas nav atkarīgs, ka ir citi, kas var pieņemt lēmumus viņu vietā. Tādējādi mājas aktīvistu (parasti ir mazākumā) iniciatīva uzlabot dzīves apstākļus mājā bieži vien sarūk vairākuma iniciatīvas trūkuma dēļ. Rezultātā lēmumi vai nu vispār netiek pieņemti, vai vilcinās, un pa to laiku ārējie apstākļi pastāvīgi mainās.”
Piemēram, mājai ir nepieciešams nomainīt jumtu, jo konstrukcijas ir nolietojušās, ir saņemtas vairākas sūdzības no mājas iedzīvotājiem, bet vairākuma dzīvokļu īpašnieku pasivitātes dēļ pieņemt lēmumu un uzsākt procesu nav iespējams. Tādā veidā mājas iedzīvotāji paši sevi ieved strupceļā – jumta tehniskais stāvoklis ik gadu pasliktinās, sūdzību skaits un neapmierinātība pieaug, būvmateriālu cenas arī nemitīgi mainās (ja šodien darbi maksātu 20 tūkstošus eiro, tad pēc kāda laika maksās jau 25 tūkstošus eiro), bet mājas apsaimniekotājam nav dota likumīga iespēja kaut ko darīt. No vienas puses, uz sūdzībām nereaģēt nav iespējams, no otras puses – nav iespējams visaptveroši risināt problēmu, jo nav dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmuma.
Tādējādi likumprojekta anotācijā ir teikts, ka grozījumu mērķis ir uzlabot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, lai varētu nodrošināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, tostarp to atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu.

Ja runājam par lēmumu pieņemšanu aptaujas veidā, ko SIA “Rēzeknes namsaimnieks” bieži izmanto savā praksē, tad arī šajā gadījumā likumprojekta grozījumi paredz dzīvokļu īpašnieku mazākumam lielākas pilnvaras.
J. Kjakšta: “Varētu likties, ka ar aptaujas palīdzību ir daudz vieglāk nonākt pie lēmumu pieņemšanas mājā, taču visbiežāk anketas netiek atgrieztas un process nevirzās uz priekšu. No savas puses mēs esam nodrošinājuši visas iespējas, lai neapgrūtinātu iedzīvotājus ar liekām darbībām, pieņemot lēmumu. Aptaujas anketa nonāk katra dzīvokļa īpašnieka pastkastītē, atliek tikai visu uzmanīgi izlasīt, apdomāt, ja nepieciešams, pārrunāt ar kaimiņiem vai “Rēzeknes namsaimnieka” speciālistiem, un parakstīties ailītē “par” vai “pret”. Nekur tālu nav jāiet, aizpildīto aptaujas lapu var ievietot pastkastē saziņai ar SIA “Rēzeknes Namsaimnieks”, kas ir izvietota katrā kāpņutelpā.”
Likumprojekta grozījumi paredz, ja pirmajā aptaujā dzīvokļu īpašnieku vairākums noteiktajā termiņā nav atgriezuši anketas (lēmums nav pieņemts), mēneša laikā var organizēt atkārtotu aptauju. Šādā gadījumā lēmums tiks pieņemts, ja par to nobalsos vairākums no kopējā atpakaļ saņemtā anketu skaita.
J. Kjakšta uzskata, ka grozījumi likumprojektā noteikti mudinās iedzīvotājus aktīvāk piedalīties kopsapulcēs, jo vairs nebūs iespējams pasīvi stāvēt malā, un aicina iedzīvotājus izrādīt iniciatīvu, pieņemot lēmumus, kas nesīs labumu visai dzīvokļu īpašnieku kopībai.