Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 8. maijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kuros paredzēts dot plašākas pilnvaras māju apsaimniekošanā dzīvokļu īpašnieku mazākumam. Likumprojekts galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē, bet plānots, ka jaunā kārtība attieksies uz kopsapulcēm, kas tiks sasauktas pēc šī gada 1. novembra.
Kādas būtiskas izmaiņas paredz minētie likuma grozījumi? Ja sākotnēji sasauktā mājas kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nav bijusi lemttiesīga, grozījumi dod iespēju dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasaukt atkārtoti mēneša laikā pēc sākotnējās kopsapulces, nemainot darba kārtību un jautājumu būtību. Šāda sapulce būs lemttiesīga, ja tajā piedalīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Atkārtoti sasauktā kopsapulcē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums būs uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalsos vairāk nekā puse no kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašnieku skaita.
Kā piemēru minēsim daudzdzīvokļu māju ar 60 dzīvokļiem. Lai pirmā kopsapulce būtu lemttiesīga, tajā jāpiedalās vismaz 31 dzīvokļa īpašniekam. Ja bija konstatēts kvoruma trūkums, atkārtotajā kopsapulcē jau pietiks ar 20 dzīvokļu īpašnieku klātbūtni, lai varētu pieņemt lēmumus. Lēmums, piemēram, par konkrētiem remontdarbiem vai kāpņutelpu uzkopšanu, tiks uzskatīts par pieņemtu, ja par to nobalsos vismaz 11 dzīvokļu īpašnieki no visiem klātesošajiem atkārtotajā kopsapulcē.
Jāatzīmē, ka likumprojekta grozījumi tomēr paredz, ka mazākuma lēmums stāsies spēkā mēneša laikā. Šajā termiņā citi dzīvokļu īpašnieki, kuri nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, bet līdz šim bija pasīvi, var ierosināt jaunu kopsapulci un nobalsot pret konkrēto mazākuma lēmumu.
SIA “Rēzeknes namsaimnieks” vadītāja Juna Kjakšta: “Diemžēl varam secināt, ka kopsapulcē dabūt kvorumu ir ārkārtīgi grūti, it īpaši, ja tā ir liela daudzdzīvokļu māja. Vairākums dzīvokļu īpašnieku nevēlas piedalīties lēmumu pieņemšanā, jo uzskata, ka no viņu balss nekas nav atkarīgs, ka ir citi, kas var pieņemt lēmumus viņu vietā. Tādējādi mājas aktīvistu (parasti ir mazākumā) iniciatīva uzlabot dzīves apstākļus mājā bieži vien sarūk vairākuma iniciatīvas trūkuma dēļ. Rezultātā lēmumi vai nu vispār netiek pieņemti, vai vilcinās, un pa to laiku ārējie apstākļi pastāvīgi mainās.”
Piemēram, mājai ir nepieciešams nomainīt jumtu, jo konstrukcijas ir nolietojušās, ir saņemtas vairākas sūdzības no mājas iedzīvotājiem, bet vairākuma dzīvokļu īpašnieku pasivitātes dēļ pieņemt lēmumu un uzsākt procesu nav iespējams. Tādā veidā mājas iedzīvotāji paši sevi ieved strupceļā – jumta tehniskais stāvoklis ik gadu pasliktinās, sūdzību skaits un neapmierinātība pieaug, būvmateriālu cenas arī nemitīgi mainās (ja šodien darbi maksātu 20 tūkstošus eiro, tad pēc kāda laika maksās jau 25 tūkstošus eiro), bet mājas apsaimniekotājam nav dota likumīga iespēja kaut ko darīt. No vienas puses, uz sūdzībām nereaģēt nav iespējams, no otras puses – nav iespējams visaptveroši risināt problēmu, jo nav dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmuma.
Tādējādi likumprojekta anotācijā ir teikts, ka grozījumu mērķis ir uzlabot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, lai varētu nodrošināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, tostarp to atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu.

Ja runājam par lēmumu pieņemšanu aptaujas veidā, ko SIA “Rēzeknes namsaimnieks” bieži izmanto savā praksē, tad arī šajā gadījumā likumprojekta grozījumi paredz dzīvokļu īpašnieku mazākumam lielākas pilnvaras.
J. Kjakšta: “Varētu likties, ka ar aptaujas palīdzību ir daudz vieglāk nonākt pie lēmumu pieņemšanas mājā, taču visbiežāk anketas netiek atgrieztas un process nevirzās uz priekšu. No savas puses mēs esam nodrošinājuši visas iespējas, lai neapgrūtinātu iedzīvotājus ar liekām darbībām, pieņemot lēmumu. Aptaujas anketa nonāk katra dzīvokļa īpašnieka pastkastītē, atliek tikai visu uzmanīgi izlasīt, apdomāt, ja nepieciešams, pārrunāt ar kaimiņiem vai “Rēzeknes namsaimnieka” speciālistiem, un parakstīties ailītē “par” vai “pret”. Nekur tālu nav jāiet, aizpildīto aptaujas lapu var ievietot pastkastē saziņai ar SIA “Rēzeknes Namsaimnieks”, kas ir izvietota katrā kāpņutelpā.”
Likumprojekta grozījumi paredz, ja pirmajā aptaujā dzīvokļu īpašnieku vairākums noteiktajā termiņā nav atgriezuši anketas (lēmums nav pieņemts), mēneša laikā var organizēt atkārtotu aptauju. Šādā gadījumā lēmums tiks pieņemts, ja par to nobalsos vairākums no kopējā atpakaļ saņemtā anketu skaita.
J. Kjakšta uzskata, ka grozījumi likumprojektā noteikti mudinās iedzīvotājus aktīvāk piedalīties kopsapulcēs, jo vairs nebūs iespējams pasīvi stāvēt malā, un aicina iedzīvotājus izrādīt iniciatīvu, pieņemot lēmumus, kas nesīs labumu visai dzīvokļu īpašnieku kopībai.