Kaimiņiem pagalms jau labiekārtots. Vai to darīsiet arī Jūs?

Jau sesto gadu tiek aktīvi kārtoti pilsētas pagalmi un bērnu rotaļu laukumi. Par spīti tam, ka šajā
jautājumā galvenais faktors ir konkrētas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku vēlme un lēmums, šo
procesu daudzējādā ziņā sekmējusi pašvaldības līdzfinansējuma programma pagalma teritoriju
labiekārtošanai un dzīvojamā fonda energoefektivitātes uzlabošanai.

Kad šī programma startēja 2014. gadā, bija ļoti maz interesentu, kuri vēlējās saņemt pašvaldības finansiālu atbalstu, savukārt
2019. gadā jau varam konstatēt, ka sākotnēji šim mērķim budžetā ieplānotā finansējuma parasti nepietiek, tāpēc gada laikā
pašvaldība cenšas atrast papildu līdzekļus, lai apstiprinātu iespējami vairāk pieteikumu.
Uz šo brīdi (sešos gados) dzīvojamā fonda atbalstam pašvaldība jau piešķīrusi ap 1 milj. eiro. Ja līdz šim finansiālu atbalstu

piešķīra konkursa kārtībā, patlaban šis aspekts ir vienkāršots – domē izveidota Pašvaldības līdz-
finansējuma piešķiršanas komisija, kurā rindas kārtībā tiek pieņemti projektu pieteikumi daudzdzīvokļu māju pagalma teritoriju

labiekārtošanai, energoefektivitātes uzlabošanai un dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas
sistēmai.
Līdz ar to nolēmām uzzināt SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» («RN») par situāciju 2019. gadā – cik māju iedzīvotāji pretendē
uz pašvaldības atbalstu un kādus «sāpīgus» jautājumus savas mājas pagalmā cilvēki vēlas atrisināt?
Stāsta uzņēmuma vadītājs Pēteris Dzalbe:
– Iedzīvotāji no apmēram 20 mājām pauda vēlmi labiekārtot pagalma teritoriju (sakārtot, ceļus, organizēt stāvlaukumu
transportam), no tiem izskatīšanai domes komisijā iesniegti 14 projektu pieteikumi, tās ir mājas Rancāna ielā 35; Dārzu ielā 22,
22A, 41 un 41A; Raiņa ielā 9B; Atbrīvošanas alejā 117A; 18. Novembra ielā 12A; Rūpnīcas ielā 7; Skolas ielā 11; Metālistu ielā
5; Kosmonautu ielā 3, 3/7 un 12. Deviņās no šīm mājām iedzīvotāji vēlējās piedalīties līdzfinansējuma programmā pēdējos trīs
gadus, piecās mājās cilvēki nolēma tajā iesaistīties pagājušajā gadā. T.i., tiklīdz saņemam informāciju par līdzfinansējuma
programmas pagarināšanu, sākam gatavot projektus (septembrī vai oktobrī), kad dzīvokļu īpašnieki pieņēmuši konkrētus
lēmumus. Jānorāda, ka interesentu ir ļoti daudz, tāpēc, ja jūsu mājā pagalma labiekārtošana ir prioritāte, vislabāk būtu laikus
sākt sagatavošanos. Starp citu, cik zinu, šogad pieejamais līdzfinansējums jau ir iztērēts. Gaidīsim komisijas vērtējumu.
Līdzās minētajām mājām pieteikumi piecu bērnu laukumu ierīkošanai saņemti no mājām Lokomotīvju ielā 14, Metālistu ielā 5
un 7, Ventspils ielā 6 un Meža ielā 4. Tāpat gatavojam pieteikumus atbalstam tehniskās dokumentācijas sagatavošanā mājās
Dārzu ielā 9, Baznīcas ielā 26, Atbrīvošanas alejā 145A un 147, jo šīs mājas piedalīsies ES struktūrfondu līdzfinansētajos
siltināšanas projektos.

Būvdarbu sezona

P. Dzalbe uzskata būvdarbu sezonas sākumu par veiksmīgu. Tiek realizēti pagalma teritoriju labiekārtošanas projekti, par
kuriem dzīvokļu īpašnieki lēma pirms diviem, trim gadiem. Procesa novilcināšana saistīta ar uzņēmuma «Sadales tīkls» kabeļu
jautājumu risināšanu – lai puses vienotos, bija nepieciešams laiks. Rezultātā pašlaik ir pabeigti darbi pagalmos Dārzu ielā 37 un
Metālistu ielā 6, darbi turpinās Ventspils ielā 6 un Rancāna ielā 33.
Piemēri

Darbu koordinēšana

Ventspils ielas 6. mājas pagalms ir sagatavots asfalta ieklāšanai. Tas tiks darīts, tiklīdz AS «Rēzeknes Siltumtīkli» pabeigs
savu daļu siltuma komunikāciju nomaiņas darbos. Šis piemērs ir zīmīgs ar to, ka «RN» šajā gadījumā koordinēja visu
organizāciju darbības, lai vēlāk nebūtu vajadzības atkārtoti noņemt jauno asfalta kārtu un veikt jebkādus rakšanas darbus.
Kompleksa problēmu risināšana
Rancāna ielas 33. māja ir paraugs tādā ziņā, ka pagalma labiekārtošanas projekta gaitā tiek paralēli risinātas vairākas
būtiskas problēmas. Pirmkārt, «Sadales tīkls» kabelis ir ielikts aizsarg caurulē, paredzot iespēju to nomainīt, praktiski nemaz
nebojājot ietvi. Otrkārt, lietus ūdens tika novadīts uz pilsētas lietus ūdens kanalizācijas tīklu un nomainīti mājas kanalizācijas
izvadi līdz lūkām.
Par spīti tam, ka sākumā mājas iedzīvotāji sadalījās divās grupās ar dažādiem viedokļiem par projekta realizāciju. Negatīvi
noskaņotos izdevās pārliecināt, izmantojot piemēru ar pagrabu nosusināšanu.
Daži palika neapmierināti ar piemājas puķu dobju likvidēšanu, kaut gan pirms tam tika izvietots attiecīgs paziņojums un
iedzīvotājiem bija iespēja izveidot jaunas dobes (mazliet tālāk no logiem) un pārstādīt savas puķes tur. Nebija nekādas
reakcijas.
Piemērs ir lipīgs
Dārzu ielas 37.A māja kaimiņu vidū palika pēdējā, kuras pagalma teritorija nav labiekārtota, un dzīvokļu īpašnieki sāka
apsvērt projekta realizāciju nākamgad, vērojot māju Dārzu ielā 37 un 39 veiksmīgos piemērus. Starp citu, šajos pagalmos arī

tika atrisināta problēma ar lietus ūdens novadīšanu pilsētas kanalizācijas sistēmā, kā arī izpildīts viens no līdz-
finansējuma programmas uzdevumiem – no servitūta ceļa uz stāvlaukumu pārvietots viss autotransports, lai operatīvie dienesti varētu tikt iespējami tuvāk mājai.

Konsenss

Pērn Atbrīvošanas alejas 117.A mājas iemītnieku nostājas par darbu prioritāti bija dažādas. Augstāko stāvu iedzīvotāji
vēlējās jumta seguma nomaiņu, savukārt jaunās ģimenes – pagalma labiekārtošanu, lai varētu normāli iziet ar bērnu ratiņiem un
ģimenes automašīnu novietot stāvlaukumā. «RN» atrisināja situāciju, pierunājot iedzīvotājus nobalsot par vai pret šīm divām
iniciatīvām un nestrīdēties savā starpā. Rezultātā pagājušajā gadā mājā siltināja bēniņus un nomainīja jumta segumu, savukārt
šogad labiekārtos pagalma teritoriju.

Projektu pieteikumu sagatavošana

Pirmais iemesls, kāpēc bieži vien ieilgst projekta pieteikuma sagatavošana, ir nepieciešamība pārņemt pārvaldīšanas
tiesības un deleģēt tās atbildīgajai personai/organizācijai. Tas ir viens no nosacījumiem, kas jāizpilda, lai saņemtu domes
līdzfinansējumu.
Otrais solis ir lēmuma pieņemšana par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu kopsapulcē. Tā kā kaimiņi savā vīzijā par to,
kā būtu vai nebūtu jālabiekārto pagalms, itin bieži nepiekrīt cits citam, un nepieciešams laiks, lai savāktu nepieciešamo balsu
skaitu PAR idejas realizāciju, kas apmierinātu vairākumu.
Trešais solis – iepirkuma rezultātu apstiprināšana. Tikai tad «RN» var iesniegt dokumentus izskatīšanai domes komisijā.
Jebkurā gadījumā mājas iedzīvotājiem, kuri tiešām vēlas saņemt pašvaldības atbalstu un darīt kaut ko lietderīgu sava
komforta labā, nav nepārvaramu šķēršļu. To pierāda daudzi pagalmi pilsētā. Jāpiebilst, ka dažas mājas jau paspēja piedalīties
līdzfinansējuma programmā vairākkārt, ierīkojot bērnu laukumu un izbūvējot stāvlaukumu un ietves.

Izpildes kontrole

Līdzfinansējuma programmā viens no svarīgākajiem cilvēciskajiem faktoriem ir pārliecība par to, ka nauda ir iztērēta
kvalitatīvi izpildītiem darbiem. Pagalma teritoriju labiekārtošanas projektu realizāciju kontrolē par konkrētu māju atbildīgais «RN»
speciālists, atsevišķi nolīgtais speciālists, kurš nodrošina tehnisko uzraudzību visos uzņēmuma būvobjektos, kā arī pats «RN»
vadītājs P. Dzalbe.

Perspektīvā

«RN» plāno apspriest ar pašvaldībām aktuālo jautājumu, lai no iedzīvotājiem neiekasētu dabas resursu nodokli, kad
pagalma labiekārtošanas projekta gaitā tiek nozāģēts koks un tā vietā tiek iestādīts jauns. Tuvāk rudenim apsaimniekošanas
uzņēmums vēlas arī veikt darbu ar klientiem, paskaidrojot, kādus kokus un kādā attālumā no mājas sienām drīkst stādīt
pagalmā, lai nākotnē tie neaizsegtu gaismu apakšstāvos un nebojātu mājas pamatus.
Atbrīvošanas alejas posmā no 139. līdz 153. mājai ir visvairāk ES programmās renovēto māju. Patlaban «RN» pārstāvjiem
notiek pārrunas ar klientiem par iekš kvartāla kopīgā projekta izstrādi, kurā tiks nodrošināta lietus ūdens novadīšana (apakšstāvi
atbrīvosies no mitruma, mājas pamati būs aizsargāti), atrisināts servitūta ceļu jautājums, izremontētas ietves un organizēti
stāvlaukumi.
Nākamgad līdzīgu ideju piedāvās Pulkveža Brieža 3., 3.A mājā un Rancāna ielas 2./4. mājā.

Jekaterina SMOLICKA

SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» aktualitātes

«Rēzeknes Namsaimnieks» aktīvi iesaistās Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajās
programmās, lai palielinātu darba jaudu un vienlaikus arī interesentiem dotu iespēju apgūt
jaunas vērtīgas prasmes.
Piemēram, apmācībās pie darba devēja tiks iesaistīti vairāki cilvēki, kuri kopā ar zinošiem un
pieredzējušiem remontdarbu speciālistiem veiks šuvju hermetizāciju, aizsarg apmaļu, balkonu
remontu utt.
Tas ļaus minētajiem darbiem norīkot vismaz divas brigādes un izpildīt vairāk pasūtījumu pašu
spēkiem, turklāt par klientiem pieņemamu cenu. «RN» vadītājs Pēteris Dzalbe uzskata, ka
lēmums par uzņēmuma Remonta-celtniecības iecirkņa darbinieku štata samazināšanu
savulaik bija stratēģiski nepareizs, tāpēc pašlaik jāpārgrupējas, lai operatīvāk reaģētu uz
klientu vajadzībām un būt neatkarīgiem no tirgus attiecībām, tostarp no ne labticīgiem
partneriem, kā tas bija firmai, kas uzsāka Zemnieku ielas 48. mājas renovāciju, remontēja
balkonus. Pašlaik attiecībā uz šo firmu notiek tiesvedība saistībā ar nekvalitatīvi izpildītiem
darbiem, kuru izmaksas pārsniedza summas, ko iedzīvotāji apstiprināja tāmēs. Labi, ka «RN»
būvbrigāde ir atjaunota un uzņēmuma vadība saprot, ka īstenībā ir ļoti viegli pazaudēt labu,
kvalificētu speciālistu un cik grūti pēc tam atrast jaunu.
Taču atgriezīsimies pie sadarbības programmām ar NVA. Vasarā uz diviem mēnešiem «RN»
nodrošinās 20 darbavietas skolēniem. Pārsvarā pusaudžiem piedāvās darbu birojā, uzņēmuma
bāzē un ārā. Katram nodarbinātajam skolēnam obligāti būs darba vadītājs, kurš saņems
piemaksu 43 eiro apmērā no valsts budžeta līdzekļiem NVA programmā. Dalība skolēnu
vasaras nodarbinātības programmā ļaus atvieglot «RN» darbu, piemēram, palaist kādu
atvaļinājumā. Tāpat bērni iemācīsies būt atbildīgi, gūs pieredzi, zināšanas un tiks pie pašu
nopelnītās naudas minimālās mēnešalgas apmērā.
Pagalma teritoriju labiekārtošana
Katru gadu iedzīvotāji arvien vairāk ir ieinteresēti sakārtot savas mājas pagalmu. Tas ir īpaši
izdevīgs mājas uzkrājumu fonda līdzekļu ieguldījums, jo šādu projektu realizācijā finansiālu
atbalstu sniedz pašvaldība, savukārt iedzīvotāji lemj un risina «senus» un «sāpīgus»
jautājumus saistībā ar stāvvietu trūkumu, sagruvušām ietvēm u.c.
Šogad «RN» saņēma jau 13 pieteikumus, sagatavoja dokumentus, izsludināja iepirkumu par
darbu veikšanu un ar nepacietību gaida jauno pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanos.
Tajos atrunāta domes līdzfinansējuma piešķiršanas jaunā kārtība, tā vairs nenotiek konkursa,
bet gan rindas kārtībā. Cerēsim, ka atbildīgā ministrija nevilcinās jauno noteikumu
apstiprināšanu un neveiks kārtējos grozījumus. Tad jau šogad pie skaistiem pagalmiem tiktu
daudzdzīvokļu mājas: Dārzu ielā 22, 22A un 41, Raiņa ielā 9B, Kosmonautu ielā 3 un 12,
Rancāna ielā 33 un 35, Rūpnīcas ielā 7, Atbrīvošanas alejā 117A, Metālistu ielā 5, Skolas ielā
11, 18. Novembra ielā 12A.
Beidzot savu kārtu sagaidīja arī pagalmi Dārzu ielā 37, Metālistu ielā 6 un Ventspils ielā 6.
Saistībā ar tiem pēdējos 10 mēnešus norisinājās aktīvas pārrunas ar uzņēmumu «Sadales
tīkli». Tika panākta vienošanās, ka projektā iedzīvotājiem nebūs par saviem līdzekļiem
jāmaina AS «Sadales tīkli» ielas kabeļi, bet gan tikai jānodrošina to aizsargātība zem
brauktuves. Dārzu ielā 37 projekta realizācija jau uzsākta.
Kad kaimiņi nespēj vienoties
Zemnieku ielas 48. un 50. mājas, kā arī Ventspils ielas 15. un Upes ielas 43.A un 45.A mājas
iedzīvotāji kļuva par situācijas gūstekņiem saistībā ar zemes sadalīšanu un nevēlēšanos būt
pretimnākošiem. Šīs mājas ir izbūvētas pēc kvartāla principa, ne katrai no tām ir sava zeme,
lai uzstādītu atsevišķu konteineru laukumu. Pašlaik kopīgi konteineri izvietoti pagalmā,
garāžas telpā, bet garāža pieder privātpersonai, un «labdarība» jebkurā brīdī var beigties.

«RN» trīs reizes rīkoja iedzīvotāju aptauju minētajās mājās, piedāvājot dažādus kooperācijas
variantus, taču rezultāta nebija.
Beigās iedzīvotāji var nonākt situācijā, kad privātīpašnieks sāks izmantot savu īpašumu
personīgajām vajadzībām, kas ir loģiski, un minētajām mājām konteinerus novietos vienā no
stāvvietām, jo vēl joprojām nav panākta nekāda vienošanās. Visiem zināms, kas ir atvērtais
konteineru laukums, – kaķi, vārnas, cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas ne vienmēr rūpējas par
konteineru «monitoringa» kultūru. Vai ir vērts aizlaist situāciju līdz šādai galējībai?
Jekaterina SMOLICKA (“Rēzeknes Vēstnesis”)

Lēmumu pieņemšana daudzdzīvokļu mājā, jeb kā izkustināt gulošu akmeni

Mums raksta
Lēmumu pieņemšana daudzdzīvokļu mājā, jeb kā izkustināt gulošu akmeni
Vēlos vērsties pie cilvēkiem un uzrunāt viņus kā kaimiņus. Nav noslēpums, ka savākt nepieciešamo
kvorumu iedzīvotāju kopsapulcē ir grūti pat nelielā mājā, savukārt 11 kāpņutelpu mājā – gandrīz
neiespējami. Labākajā gadījumā atnāk 10–15 cilvēki, bet visas sarunas beidzas ar to, ka katrs sāk vilkt
segu uz savu pusi, skaļi paust sašutumu, muļļāt vienus un tos pašus jautājumus, kurus nevar atrisināt,
neīstenojot konkrētus sagatavošanās pasākumus pirms tam. Tikai daži cilvēki ir noskaņoti konstruktīvai
apspriedei, kas palīdzēs turpmāk kopt mājas saimniecību. Vai, piemēram, gadās, ka visi klātesošie ir
spiesti klausīties vienu cilvēku, kurš nāk uz sapulci, lai «izlaistu tvaiku» un kliedz tikai tamdēļ, lai kliegtu.
Tādiem kaimiņiem nemaz nerūp māja, reālas problēmas, viņi nedzird un neklausās. Diemžēl tāda ir
daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju kopsapulču specifika.
Mūsu mājā (adresi nenorādīšu) ar neveiksmi beidzās centieni apmeklēt katru dzīvokli un savākt
pietiekamu parakstu skaitu, lai varētu ievēlēt mājas padomi, kuras sastāvā būtu katras kāpņutelpas
pārstāvji. Visi šie papīri kaut kur pazuda, kas savukārt nozīmē, ka māja, tēlaini sakot, palika novārtā.
Vienīgais variants mūsu gadījumā ir rakstīt iesniegumus ar lūgumu veikt aptauju par konkrētiem darbiem,
ja jau iedzīvotāji nespēja un negribēja ievēlēt mājas vecāko vai padomi.
Jāsaka, ka kaimiņi tā arī darīja. Daži iemītnieki lūdza siltināt mājas gala sienu no viņu dzīvokļu puses un,
cik man zināms, ar to gan ir reāla problēma. «Rēzeknes Namsaimnieks» reaģēja uz lūgumiem un
sagatavoja provizoriskas aplēses – cik varētu maksāt noteiktas sienas siltināšana, kā arī cik prasītu visu
pārējo gala sienu (mūsu mājā tādas ir sešas vai septiņas) siltināšana. Lai nepalielinātu iemaksas
uzkrājumu fondā un neņemtu kredītu, tika piedāvāts veikt darbus dažu gadu laikā.
Par to tika organizēta aptauja, kurā apspriešanai izvirzīja iespējas siltināt vienu vai visas sienas, kā arī
jautājums par kāpņutelpu sanitāro uzkopšanu. «RN» pārstāvji vakaros apstaigāja visus dzīvokļus un
izsniedza aptaujas lapas. Katrā kāpņutelpā tika izvietota uzņēmuma pastkaste, lai uzturētu saskarsmi ar
klientiem.
Cilvēkiem atlika vien atzīmēt aptaujas lapā attiecīgas atbildes un nokāpt pirmajā stāvā. Manuprāt, «RN»
no savas puses darīja visu iespējamo, lai mēs nonāktu pie kāda lēmuma par lietderīgu darbu veikšanu
mājā.
Ar nepacietību gaidīju aptaujas rezultātus, bet, kad tie tika apkopoti un paziņoti, biju šokā. Nevienā no
jautājumiem nebija lēmuma. Aptvēru, ka iedzīvotāji nevēlas siltināt visas gala sienas, negrib tērēt
līdzekļus kāpņutelpu sanitārai uzkopšanai, ko var saprast no finansiāla skatupunkta, bet viņi arī neliekas
ne zinis par kaimiņu bēdām.
Jāatzīst, ka mūsu māja vairāk līdzinās trim savienotām piecstāvu mājām, kur divas daļas ir aktīvas, viena
(centrālā) – pasīva. Saprotu, ka, piemēram, pirmā stāva kaimiņam vienalga, ka piektajā stāvā tek jumts.
Tiem, kam ziemā dzīvoklī gaisa temperatūra ir 25 grādi, nerūp tie, kuri dzīvo 18 grādu temperatūrā un ir
spiesti cīnīties ar pelējumu uz tapetēm un griestiem. Tie, kam nav balkonu, ir vienaldzīgi pret to, ka
dažiem tie brūk nost. Iedzīvotāji, kuriem nav automašīnas, nevēlas pat domāt par piebraucamā ceļa
remontu un stāvvietas izbūvi… Kaut kāda nemitīgi cirkulējoša nevērība un ierobežota domāšana. Sak’, ne
mana cūka, ne mana druva, un man viss ir labi. Taču diemžēl problēmas daudzdzīvokļu mājā skar visus.
Manuprāt, ja cilvēki ar to nav apmierināti, viņi var pārcelties uz dzīvi privātmājā, bet arī tur viņiem būs
savi pienākumi, piemēram, koplietošanas teritoriju uzkopšana u.tml.
Jautāju sev: ja kaimiņš atteica palīdzību citiem līdziedzīvotājiem, kuri to lūdza (jo cilvēki tomēr sarosījās
un uzrakstīja kolektīvu iesniegumu), kāpēc lai viņš cerētu uz pretimnākošu attieksmi un atbalstu no viņu
puses vēlāk, kad nepatikšanas gadīsies viņa dzīvoklī vai mājas pusē? Kur rodas šāds egoisms?
Patīk tas kādam vai nē, māja ir viens veselums, un kāda tā būs, ir atkarīgs tikai no mums. Tā ir mūsu
nauda, ko ik mēnesi uzkrājam. Jautājums: kamdēļ? Turklāt labs jautājums, jo vēlāk noskaidroju, ka no,
rupji skaitot, 170 dzīvokļiem aptaujā piedalījās mazāk par pusi. Secinu, ka tas ir slinkums, banāls
sadzīvisks slinkums.
Atklāti sakot, mani biedē šāda vienaldzīga attieksme pret notiekošo. Var teikt, ka «RN» mūsu gadījumā
izdarīja «melno darbu», nodrošināja visas iespējas lēmuma pieņemšanai, bet… Patlaban mūsu māja
līdzinās gulošam akmenim, kuru var izkustināt, bet traucē slinkums. Bet kam tas ir vairāk vajadzīgs –
apsaimniekotājam vai mums pašiem?
Ļoti vēlos ticēt, ka mājas aktīvo iedzīvotāju daļa «uzvarēs». Atsevišķa pateicība katram kaimiņam, kurš
grib dzīvot kārtīgā mājā un negaida, līdz izveidosies avārijas situācija.
Kaimiņiene

Komentē «RN» vadītājs Pēteris Dzalbe: «Veicot aptauju noteiktā mājā, aicinu tās iedzīvotājus būt
aktīviem un iemest aizpildīto anketu «RN» pastkastē, jo no šīm vienkāršām darbībām ir atkarīga mājas
attīstība. Bieži gadās, ka, piemēram, vienā kāpņutelpā ir 85–95 procenti aktīvu iedzīvotāju, citā tādi ir
tikai pieci procenti, un pēdējie aizkavē visu procesu. Pieredze rāda, ka vēlāk tieši no šīs pasīvās
kāpņutelpas tiek saņemts visvairāk sūdzību par to, ka «RN» neko nedarot. Vēlos atgādināt, ka mājas
uzkrājumu fonda līdzekļus var izlietot noteiktiem darbiem tikai ar dzīvokļu īpašnieku vairākuma
lēmumu.»
Jekaterina SMOLICKA (“Rēzeknes Vēstnesis”)