Pelējums uz sienas
Avots: http://nra.lv/maja/dzivo-zali/77779-pelejums-uz-sienas.htmhttp:/
Daudzi cilvēki savā mājoklī saskaras ar nepatīkamu problēmu – pelējumu uz sienām. Pirmajā mirklī var šķist, ka tas nav nekas nopietns, taču iedziļinoties kļūst skaidrs, ka mājvietas saimniekiem tas var sagādāt nepatikšanas nākotnē.
Pelējums ir dažādu veidu mikroskopiskas sēnītes, kas izplatās ar sporām, tiklīdz tām rodas labvēlīgi apstākļi – mitrums, siltums un slikta ventilācija telpā. Tās pārvietojas pa gaisu tā plūsmas ietekmē. Telpās sporas var ienest vienkārši – gan ar apaviem, gan ar apģērbu, kam ir bijusi saskarsme ar pelējuma sēnītēm, taču tām nelabvēlīgos apstākļos pelējuma sporas neattīstīsies. Pirms uzsāk cīņu ar pelējumu, svarīgi noskaidrot tā iemeslus, lai tad ķertos pie apkarošanas ar pretpelējuma līdzekļiem, jo, cīnoties tikai ar sekām, nevis cēloņiem, pelējums uz sienām pēc kāda laika radīsies no jauna.
Palielināts mitrums gaisā
Visbiežāk pelējums uz sienām rodas tad, ja vasarā bieži līst, arī rudenī, kad ir drēgns un mitrs laiks. Tas izskaidrojams ar pazeminātu temperatūru un palielinātu gaisa mitrumu, kura ietekmē bieži rodas kondensāts uz iekšsienām. Biežāk pelējums rodas istabās, kas atrodas mājas ārējos stūros, jo ārējie stūri ir sevišķi pakļauti pazeminātas temperatūras ietekmei. Arī vannas istabās var novērot šo nepatīkamo parādību, taču tas jau ir vairāk saistīts ar paaugstinātu mitrumu, kad karstais tvaiks mazgāšanās laikā kondensējas uz aukstas sienas. Sevišķi problemātiski tas ir, ja vannasistabai ir nesiltināta ārsiena. Tāpat pelējums mēdz bieži veidoties flīžu šuvēs. Šajā gadījumā vēlams flīžu šuves apstrādāt ar pelējuma noņemšanas līdzekļiem, piemēram, Düfa Schimmelentferner. Pelējumu var izraisīt arī pārāk blīva logu konstrukcija. Plastmasas logus iespējams blīvi noslēgt, tāpēc līdz minimumam caur tiem tiek samazināta gaisma plūsma, bet telpā paaugstinās temperatūra un mitrums. Dažkārt iekštelpās ir slikta gaisa cirkulācija, telpas netiek vēdinātas – tas arī veicina pelējuma rašanos uz sienām. Diemžēl neprecizitātes būvniecības tehnoloģiju ievērošanā var sekmēt šīs problēmas attīstību. Bieži pelējums rodas vecās ēkās, jo tajās ir slikta hidroizolācija, sevišķi ja ir no pamatiem kāpjošs mitrums, kura ietekmē uz sienām veidojas sāļi. Iespējama sāļu un pelējuma kombinācija. Šajā gadījumā cīnīties ar pelējumu ir ilgstošs, darbietilpīgs un dārgs process.
Sēnītes apdraud veselību
Lai telpās nodrošinātu atbilstošu mitruma līmeni, svarīga ir gaisa temperatūra – tai jābūt apmēram 18 līdz 20 grādi. Normāls mitrums telpās ir 45 līdz 60 procenti. Ja tas ir lielāks, tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi, lai mitrums kondensētos uz aukstām virsmām. Pelējums, kas veidojas uz mitrām sienām, ne tikai bojā ēkas vizuālo izskatu un konstrukciju izturību, bet arī negatīvi ietekmē cilvēka veselību – izraisa dažādas saslimšanas, alerģiju. Ja tas ilgstoši netiek novērsts, veselības problēmas var būt ļoti nopietnas. Sēnītēm mēdz būt toksiska, alerģiska un pat kancerogēna ietekme. Pelējuma sēņu iedarbības rezultātā var rasties astma, augšējo elpošanas ceļu saslimšanas, sauss klepus, galvassāpes. Ir pelējumu veidi, kas izdala kancerogēnas vielas, izraisot aknu un plaušu vēzi. Īpaši kaitīgs pelējums ir bērniem, veciem cilvēkiem, grūtniecēm un tiem, kam ir pazemināta imunitāte.
Caurvējš palīdz pret pelējumu
Lai novērstu sienu pelēšanu, jāveic virkne pasākumu. Vispirms svarīgi veikt ārsienu siltināšanu, ja tas ir iespējams, sienas jāatbrīvo no pelējuma, tās nomazgājot un izžāvējot. Sienas var izžāvēt, izmantojot karstā gaisa ģeneratoru (pūtēju), bet vislabāk kvarca lampu, kas iznīcinās sēnīšu sporas apmetuma slāņos, ne tikai virskārtā, bet arī gaisā. Kad siena ir izžāvēta, tā jāapstrādā ar fungicīda šķīdumu, piemēram, Düfa Sanierlösung. Nedrīkst aizmirst, ka telpas ir jāvēdina. Ja telpas ir labi apkurināmas un regulāri tiek vēdinātas, tad pelēšanas iespējas tiek ierobežotas. Vācu zinātnieki ir secinājuši, ka pareizi ir vēdināt, nevis pastāvīgi turēt atvērtas ventilācijas šahtas, caur kurām iziet gaisā siltums, – trīs līdz četras reizes dienā uz piecām līdz piecpadsmit minūtēm, radot caurvēju telpās. Tādā veidā notiek strauja gaisa apmaiņa, savukārt siltuminertās telpu sienas nepaspēj atdzist. Svaigais gaiss savukārt pēc logu aizvēršanas uzsilst samērā ātri. Tādējādi tiek ietaupīta samērā dārgā siltumenerģija. Ideāli, ja var atļauties mājās iebūvēt gaisa rekuperācijas iekārtas, kas samazina siltuma zudumus, pastāvīgi vēdinot telpas. Pelējuma profilaksei ir noderīgi arī pelējumu kavējoši apdares materiāli, piemēram, speciālas krāsas mitrām telpām, kuru sastāvā esošie fungicīdi kavē pelējuma veidošanos uz virsmas, piemēram, Düfa Schimmelschutzfarbe. Tāpat ir iespējams pievienot jebkurām dispersijas krāsām piedevas, kas kavē pelējuma veidošanos – Düfa Schimmelstop.
Pašvaldības uzņēmumi
SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” darbu apjoms iespaido
Neskatoties uz mainīgajiem laikapstākļiem šovasar, uzņēmumam „Rēzeknes Namsaimnieks” šis bija diezgan karsts laiks paveikto darbu apjomu ziņā. Valdes locekle Dagmāra Abramova uzskaita tikai daļu no padarītā, bet darbu apjoms ir iespaidīgs. Taču vēl lielāku iespaidu uz iedzīvotājiem atstās savā mājoklī ieguldīto kopīgo pūļu (sapulces, apspriedes, skeptiķu pārliecināšana, lēmuma pieņemšana utt.) rezultāts. Nav ko slēpt, daudzdzīvokļu mājas Rēzeknē ir jau „gados”, un tām ar katru gadu nepieciešama arvien lielāka uzmanība un atbilstoša apkope.
2012. gada jūlijā tika veikti vairāki plānotie darbi:
– uzstādīti logi mājas Varoņu ielā 3 kāpņutelpās (paveikts liels darbs, jo tā ir māja ar 140 dzīvokļiem). Atjaunots asfalta segums iekšējos pagalmos. Pirms tam šajā mājā tika uzstādītas metāla durvis ratiņu telpās, nomainīta noslēgarmatūra. Tas viss paveikts par mājas uzkrātajiem līdzekļiem. Pirms diviem gadiem iedzīvotāji pieņēma lēmumu paaugstināt atskaitījumus remontdarbu krājkontā, un rezultāts nelika sevi ilgi gaidīt;
– nosiltinātas gala sienas mājām Meža ielā 31, Skolas ielā 11, Stacijas ielā 16, turpinās darbi mājā Dzelzceļnieku ielā 19;
– pilnībā nomainīts jumta segums Atbrīvošanas alejā 71, šobrīd notiek darbi 18. Novembra ielā 1, kur jumts arī bija nožēlojamā stāvoklī. Bet iedzīvotāji beidzot savāca remontam nepieciešamo summu un drīz nebūs jāraizējas par appludināšanas risku. Tiek izmantots šīferis bez azbesta, kas ir ražots Lietuvas uzņēmumā „Eternit”;
– uzsākta un pabeigta siltummezglu modernizācija mājās Maskavas ielā 18 un 24, nomainīti karstā ūdens cauruļvadi Metālistu ielas 11. un 13. namā;
– trīs mājas (Upes ielā 43a, Ventspils ielā 15 un Zemnieku ielā 48) kopīgi pieņēma lēmumu par piegulošās teritorijas labiekārtošanu un par bērnu laukuma izveidošanu tajā. Darbus veic uzņēmums „Rēzeknes Namsaimnieks”, kas labiekārto teritoriju, un uzņēmums „Ksil”, kas tur uzstāda dažādas šūpoles un kāpnītes. „Ksil” ir pazīstams bērnu un sporta laukumu ražotājs (tajā skaitā arī pilsētas parkā), un ļoti pozitīvi ir tas, ka pieaugušie parūpējās par savu māju mazajiem iedzīvotājiem, kuri viņiem noteikti būs pateicīgi. Šis piemērs liecina, ka cilvēki tomēr var vienoties un pieņemt kopīgu lēmumu ne tikai vienā mājā, bet arī apvienojot vairāku māju iedzīvotāju viedokļus un vēlmes. Darbu izmaksas ir apmēram 6000 latu, turklāt pusi no summas piešķirs Rēzeknes pilsētas dome no speciālā fonda. Ir uzstādīti arī soliņi, atkritumu urnas, vēl plānots uzstādīt grozu strītbolam;
– hidroizolētas šuves mājā Kosmonautu ielā 12/3, noslēgušies darbi Zemnieku ielā 48, kur veikta divu fasādes sienu šuvju hidroizolācija. Industriālie alpīnisti tagad strādā mājā Kooperatīva ielā 9. Vēl dažas mājas gaida savu kārtu. Bloku māju iedzīvotāji zina, ka caur vecajām starppaneļu šuvēm telpās var iekļūt lieks mitrums, kas rada daudz problēmu. Lēmumi par izolācijas šuvju atjaunošanu pieņemti šo māju iedzīvotāju kopsapulcēs;
– tiek uzstādīti un ierobežoti atkritumu konteineru laukumi, lai iedzīvotāji varētu samazināt atkritumu apjomu un atbilstoši samazināt ikmēneša maksājumus;
– nomainīti simtiem metru aukstā un karstā ūdens apgādes cauruļu, desmitiem metru kanalizācijas un lietusūdens stāvvadu, vairāki simti noslēgarmatūras apkures sistēmās.
– uzstādīti desmitiem pretvandāļu LED gaismekļu.
Interesentus aicinām sekot līdzi informācijai mājaslapā www.reznam.lv, kur sadaļā „Der zināt” var atrast informāciju par veicamajiem un plānotajiem darbiem, kā arī par jau paveikto.
Kas attiecas uz izdevumiem nepieciešamajiem darbiem, tad dažādās situācijās atrodas risinājums, kas ir visvairāk piemērots tai vai citai mājai. Reizēm dažiem darbiem pietiek ar uzkrāto naudu, reizēm tiek ņemti kredīti vai paaugstināta maksa par dzīvokļa apkalpošanu. Iedzīvotāji paši pieņem lēmumu par īres maksas paaugstināšanu, bet pēc remonta vai citiem nepieciešamajiem darbiem paši šo paaugstinājumu ar balsu vairākumu var atcelt.
Minētie piemēri pat ļoti daiļrunīgi atbild uz jautājumu, kur skatās…? (un tad seko visu iespējamo augsto un ne tik augsto instanču uzskaitījums, sākot ar sētnieku gandrīz līdz valsts vadītājam). Bet galvenajam jautājumam rūpēs par JŪSU mājokli jābūt –, kur skatāties jūs paši, cienījamie iedzīvotāji? Jāpierod pie tā, ka par savu īpašumu jārūpējas pašam, nevis jāmeklē „atbildīgie” citur.
Vēl var piebilst, ka jāiepazīst savi kaimiņi vai vēl labāk – jāveido ar viņiem draudzīgas attiecības, ko mēs diemžēl vairs neprotam darīt. Modrs kaimiņš var pasargāt jūsu mājokli no ielaušanās jūsu prombūtnes laikā, ar kaimiņu var apspriest, ko jāpaveic jūsu kopējā mājā, atrast risinājumu, kā to izdarīt. Un, kad atradīsiet kopīgu valodu un nonāksiet pie abpusēja lēmuma, nevajadzēs pārdzīvot, ka mājā kāds ir „pret”.
„DZĪVO SILTĀK”. Jaunumi no Ekonomikas ministrija
Š.g. 23.augustā plkst. 10.00 notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras telpās (Rīgā, Pērses ielā 2) notiks bezmaksas seminārs “Kvalitatīva mājas renovācijas projektu ieviešana un iepirkuma procedūras veikšana“. http://www.liaa.gov.lv/lv/sakumlapa/jaunumi/kan_seminars_23082012/
Semināra apmeklētāji tiks informēti par projektu ieviešanu, atskaišu sagatavošanu un iepirkuma procedūras veikšanu, kā arī būs iespēja saņemt informāciju par koplietošanas elektrotīkliem, to piederības un apkalpes robežām
Pieteikšanās semināram līdz 22. augusta plkst. 12:00, aizpildot elektronisko pieteikuma formu šeit
Atgādinām, ka finansējums komersantu ieguldījumiem ēku energoefektivitātes veicināšanā ir pieejams Latvijas Garantiju aģentūras mezanīna programmā http://goo.gl/wQYtg. Ar Mezanīna pogrammas aprakstu vai iepazīties Latvijas Garantiju aģentūras mājas lapā http://lga.lv/index.php?id=54
Ekonomikas ministrija ir papildinājusi Latvijā renovēto māju e-karti http://goo.gl/xXRPs. Kartē ir informācija par jaunākajiem noslēgtajiem līgumiem, kā arī ievietoti jau renovēto māju apraksti un fotogrāfijas.
Jaunākie video:
Valsts loma daudzdzīvokļu māju renovācijā/I.Oša, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departaments http://www.youtube.com/watch?v=ArhucjZZqWM&feature=plcp
Siltināšanas sistēmu papildelementi/ Markus Bartelmuss, VWS GmbH, Vacija, tulko M.Jurēvičs (SIA „ Jurēvičs un partneri”) http://www.youtube.com/watch?v=MtVU0NyMP9w&feature=plcp
Ekonomikas ministrijas mājas lapā jauna sadaļa – žurnāls „ Būvinženieris” http://goo.gl/nexq0 Tur var atrast aktuālos rakstus par energoefektivitāti un mājokļu renovāciju. žurnāla mājas lapā, protams, var izlasīt visu žurnālu – no vāka līdz vākam http://goo.gl/D0IJz.
Lai vieglāk varētu atrast interesējošo informāciju par daudzdzīvokļu māju siltināšanu, visas Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajos semināros/konferencēs rādītās prezentācijas ir apkopotas interneta vietnē http://www.slideshare.net/siltinam.
Par puscenu māju nosiltināt varēs vēl tikai īsu brīdi
Avots: http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/105?news_id=17023
11. augusts, 2012
Tiem daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri šobrīd vēl nevar izšķirties un nogaida ar lēmuma pieņemšanu par labu ēkas renovācijai, būtiski saprast, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums šai programmai drīz beigsies – šobrīd vēl ir pēdējā iespēja siltināšanas darbiem piesaistīt Eiropas naudu.
Ja jūs jebkad esat aizdomājušies par to, ka mājai ir nepieciešama renovācija, tad tagad ir pēdējais brīdis to izdarīt, maksājot tikai pusi no cenas. «Vēl ir atlikuši aptuveni 10 miljoni latu Eiropas programmas līdzfinansējuma, un valdība jau darījusi zināmu, ka piešķirs vēl papildu 15 miljonus latu daudzdzīvokļu māju siltināšanas līdzfinansēšanai. Faktiski tas nozīmē, ka tie projekti, kas tiks iesniegti vēl šogad, uz līdzfinansējumu var cerēt diezgan droši, bet nākamgad jau var būt par vēlu,» spriež Zemgales reģionālās Enerģētikas aģentūras direktore Inga Kreicmane.
Līdz šim Zemgales reģionālā Enerģētikas aģentūra sadarbībā ar SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» Jelgavā ir sagatavojusi 23 daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektus, 18 no tiem iesniegti LIAA izskatīšanai, 16 projekti – apstiprināti.
«Tiem, kas domā par siltināšanu, es ieteiktu vairs negaidīt – sasaukt sapulces, vienoties par siltināšanas nepieciešamību un piesaistīt to finansējumu, kas vēl ir pieejams. Jāsaprot – ja to neizdarīs jelgavnieki, izdarīs rīdzinieki, ventspilnieki, cēsinieki vai citu pilsētu un novadu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki. Ozolniekos, piemēram, jau skaita nerenovētās ēkas, nevis renovētās. Jāapzinās, ka 50 procentu atbalsts, visticamāk, vairs nebūs, būs varbūt 20 – 30 procenti vai pat mazāk. Šobrīd Eiropas programma sedz 50 procentus no visiem siltināšanas un renovācijas darbiem – jau pēc gada, iespējams, siltinot to pašu māju, dzīvokļu īpašniekiem būs jārēķinās, ka visas izmaksas pašiem būs jāsedz simtprocentīgi,» piebilst I.Kreicmane.
«Pirmkārt, jāsaprot, ka par savu ēku jārūpējas mums pašiem, neviens cits mūsu vietā to nedarīs, otrkārt, lielākajai daļai māju projektētais ekspluatācijas mūžs tuvojas beigām, un, ja ēkai nekas netiks darīts, tā vienā brīdī būs tik sliktā stāvoklī, ka to neatmaksāsies renovēt un īpašumam vairs nebūs vērtības, līdz ar to cilvēks savu īpašumu zaudēs. Renovācija ir veids, kā pagarināt mājas mūžu – izolējot mājas ārsienas, tās tiek pasargātas no temperatūras svārstībām, kas ziemā ir līdz mīnus 20 grādiem pēc Celsija, bet vasarā līdz plus 30 grādiem. Treškārt, Eiropas programmas līdzfinansējums kopā ar ietaupīto siltumenerģiju pēc ēkas renovācijas daļēji nosedz kredīta maksājumus, un, ja viss paveikts pareizi, maksājumi nekļūs lielāki, bet būs apmēram tādi paši kā iepriekš, tāpēc cilvēks ne tikai iegūst sakārtotu dzīves telpu un paaugstina sava īpašuma vērtību, bet vienlaikus par to nemaksā vairāk. Ceturtkārt, būvniecības izmaksas strauji kāpj un turpinās kāpt.»
«Ieguvumus nevar noliegt, bet tas, kas cilvēkus attur, ir finansējums, kurš jāsedz pašiem, un krīzes pieredze, kas liek būt piesardzīgiem pret jebkurām jaunām saistībām. Renovācijas izmaksas vienam dzīvoklim vidēji ir apmēram 2000 lati. Bet pēc gada tie jau varētu būt četri tūkstoši latu, jo Eiropas naudas vairs nebūs. Ja šos 2000 latus kredītā, maksājot ik mēnesi, jūs nejutīsiet, jo to ļaus iegūtā ekonomija par siltumu, tad 4000 latu jau gan būs jūtama summa,» uzsver I.Kreicmane, vēlreiz aicinot dzīvokļu īpašniekus būt aktīviem un izmantot vēl šobrīd pieejamo iespēju.
«Jelgavas Vēstnesis» uzrunā to māju vecākos, kuru iedzīvotāji ir gatavi teikt «jā!» siltināšanas projektam un ielēkt pēdējā vilcienā, maksājot tikai puscenu par mājas sakārtošanu.
Kādas mājas var pretendēt uz ES līdzfinansējumu?
• Projektu iesniegumus finansējuma saņemšanai var iesniegt par daudzdzīvokļu mājām, kas nodotas ekspluatācijā no 1944. līdz 1993. gadam.
• Mājai ir jābūt sadalītai dzīvokļu īpašumos, un vienam īpašniekam nevar piederēt vairāk kā 20 procenti (norādītais procentuālais sadalījuma apjoms neattiecas uz valstij un pašvaldībām piederošiem dzīvokļu īpašumiem) no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita, savukārt mājas neapdzīvoto telpu platība nevar pārsniegt 25 procentus no dzīvojamās mājas kopējās platības.
• Aktivitātes laikā tiks segti 50 procenti no kopējām mājas siltināšanas attiecināmajām izmaksām; ja 10 procentiem no dzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošinātas personas statuss, tad – 60 procenti.
• Atbalsta apjoms vienam projekta iesniegumam nedrīkst pārsniegt 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.
Programma ir atvērta no 2009. gada 23. novembra līdz paziņojumam par projektu iesniegumu pieņemšanas pārtraukšanu jeb līdz brīdim, kad aktivitātes gaitā pieejamais finansējums būs izlietots.
«Ko dod eiroremonts manā dzīvoklī, ja māja brūk?!»
Kristīne Trauliņa, Miezītes ceļa 38 mājas vecākā:
«Es esmu atgriezusies savā bērnības mājā! Tā ir māja līdzās vecajai Miezītes skolai jeb tā sauktā skolotāju māja, kur savulaik dzīvoja tikai pedagogu ģimenes. Arī mana mamma bija skolotāja, un šajā namā es pavadīju savus pirmos desmit dzīves gadus. Liktenis tā iegrozījās, ka pirms pāris gadiem man bija iespēja šeit nopirkt dzīvokli – nedomājot izmantoju to. Jā, māja neliela – divi stāvi, seši dzīvokļi, celta 1959. gadā, tajā joprojām ir malkas apkure, taču tā ir mana bērnības māja, tāpēc man – īpaša. Soli pa solim savedām kārtībā savu dzīvokli, arī mājā jau esmu ieguldījusi savus personīgos līdzekļus – gan aku sakārtojot, gan zālienu iesējot… Bet ko dod eiroremonts manā dzīvoklī, ja pati māja jaunāka nekļūst? Nekas taču nav mūžīgs, viss ir kopjams, uzturams, māja jo īpaši. Kā mājas vecākā jau esmu dzirdējusi no speciālistiem, ka jumts mums jāatjauno, skursteņi sliktā stāvoklī… Tam tik un tā būs jāķeras klāt, tāpēc šādi siltināšanas darbi, kur turklāt 50 procentus sedz Eiropas programma, mums ir ļoti izdevīgi. Jūs taču saprotat, ka no apsaimniekošanas naudas, ko maksā seši dzīvokļi, nekādus dižos uzkrājumus veidot nevar. Tomēr nedomājiet, ka es tā uzreiz akli visam piekrītu – vispirms ir svarīgi noskaidrot situāciju, iespējamos variantus, izanalizēt. To visu jau esmu izdarījusi – arī veikusi aprēķinus, cik katrs darbs mums maksātu, ja neveiktu pilnu mājas siltināšanu. Un tie jau ir fakti, kas apliecina: visizdevīgākais variants šobrīd ir piesaistīt Eiropas naudu un izdarīt visus darbus uzreiz. Visā šajā procesā man izveidojās fantastiski laba sadarbība ar JNĪP speciālistiem Oļegu Kukutu un Janu Antsoni, kas bija gatavi kā profesionāļi sniegt savu atbalstu.
Lai cik arī tas skumji būtu, pat mūsu mazajā mājā uzradās opozīcija – kaimiņš, kuram šķiet, ka viss tāpat ir labi. Viņš nav ar mieru iesaistīties nekādās diskusijās – vienkārši nav gatavs ieraudzīt acīmredzamo. Taču vairāk nekā puse siltināšanai piekrīt, tāpēc arī projektu iesniegt varējām un tagad gaidām atbildi. Ļoti ceru, ka viss notiks pēc labākā scenārija un mūsu māja tiks nosiltināta.»
Vjačeslavs Konstantinov, Neretas ielas 10 mājas vecākais:
«Mūsu māja pat nav veca, bet tā ir tādā stāvoklī, ka eksperti jau atzinuši: ja šodien kaut ko nedarīsim, pēc pieciem gadiem tā vienkārši sabruks. Savulaik mūsu māju cēla no eksperimentāliem būvmateriāliem – tagad tie ļoti labi sevi liek manīt. Ekspluatācijā ēka nodota tikai 1991. gadā, bet kalpošanas laiks jau beidzies, tāpēc es ne mirkli nešaubos, ka mūsu vienīgā iespēja ir izmantot šo siltināšanas programmu. Tas ir apbrīnojami, cik cilvēki var būt neizglītoti! Saprotiet – mūsu mājā ir tā: tu uzej uz bēniņiem un skaties, kā saule spīd – tāds ir mūsu jumts. Tas nekavējoties jāmaina! Ir jau veikti aprēķini – tikai jumta nomaiņa vien mums maksātu 25 latus par kvadrātmetru no katra dzīvokļa. Būtu jāņem kredīts, jo mājai, protams, tādu uzkrājumu nav, un katrs tad varētu ik mēnesi pa daļām šo summu segt. Un tad ir otrs aprēķins – 28 lati par kvadrātmetru no katra dzīvokļa, lai nosiltinātu visu māju. Jūs redzat atšķirību?! Manuprāt, tur pat nav ko domāt! Un tas ir tikai viens aspekts. Kādas ir mūsu mājas sienas?! Pats pirms gadiem mainīju logus dzīvoklī un par to pārliecinājos – sienas biezums no ielas puses ir trīs centimetri, tad seko tukšums un no dzīvokļa puses vienu centimetru bieza siena… Es savā istabas sienas tukšumā toreiz 40 balonus ar makrofleks putām sapūtu, lai dabūtu to caurumu ciet! Tas ir apbrīnojami, ka, dzīvojot tādā mājā, kādam vēl var rasties šaubas par to, vai māja jāsiltina, it sevišķi, ja šobrīd par to var maksāt tikai puscenu, jo otru pusi sedz Eiropa.
Pavisam nesen biju aizbraucis uz Jūrmalu un nejauši satiku lietuviešus, ar kuriem parunājām par šo un to, cita starpā – arī par siltināšanu. Viņiem atbalsts māju siltināšanai beidzās jau pirms pāris gadiem. Kas notiek šobrīd? Tie, kas toreiz neizmantoja iespēju izdarīt darbus par puscenu, tagad tiek piespiesti to darīt pilnībā par savu naudu. Es domāju, ka arī mūs sagaida tas pats, tāpēc jāizmanto iespēja, kamēr tā vēl ir. Lai gan es te ar dažu kaimiņu skeptiķi aprunājos, un var jau arī pie mums dzirdēt: «Tad, kad piespiedīs, tad arī darīsim, tagad nav ko steigties.» Viņi vienkārši nesaprot, ko nozīmē visu māju savest kārtībā par savu naudu!
Grūtāk pārliecināt ir gados vecos cilvēkus, kuri šeit dzīvo vieni – bērni Krievijā vai citur ārzemēs, un skaidri zināms, ka viņi šeit diezin vai atgriezīsies un izmantos dzīvokli renovētā mājā. Bet paši pārliecināti, ka viņu mūžam ar šo pussabrukušo māju pietiks. Taču šobrīd šķiet, ka vairāk nekā puse tomēr ir gatavi atbalstīt siltināšanas darbus – šobrīd aktīvi vācu parakstus, lai uzreiz pēc tam rīkotos un piesaistītu mūsu mājai 50 procentus Eiropas naudas siltināšanas darbiem.»
Viegls jau tas darbs nav, lai panāktu kopsaucēju ar vairāk nekā pusi dzīvokļu īpašnieku, bet es jau arī esmu ieinteresētā persona – gribu dzīvot sakoptākā mājā un maksāt mazāk par siltumu. Dažu labu kaimiņieni izdevās pierunāt, vien piesaucot bijušā LLU rektora Strīķa vārdu. Cilvēki jau tagad ir neticīgi, bet, kad tu skaidri redzi, ka kādam zināmam cilvēkam no mājas siltināšanas ir labums, tad varbūt uz to lietu paskaties citādāk. Voldemārs Strīķis pagājušajā ziemā renovētajā mājā Raiņa ielā 3 par siltumu tikpat lielā dzīvoklī kā manējais maksāja 28 latus, bet es – 118. Vai tad tur vēl vajadzīgi komentāri?! Arī tā summa, kas par renovāciju jāmaksā pašiem, atmaksāsies uzreiz – paskatieties, cik par siltumu vien var ietaupīt! Tur nav divu domu – tas ir jādara un jādara nekavējoties. Tie, kuri nav sākuši, vēl taču var paspēt. Galvenais ir saprast un rīkoties! Mūsu māja jau ir tik tālu, ka projekts ir iesniegts LIAA, un tagad gaidām apstiprinājumu.»
Sagatavoja Kristīne Langenfelde
Spraigu darba tempu
uzņēmuši uzņēmējsabiedrības remontceltniecības darbu un iekšējo inženiertīklu iecirkņi, īpaši tagad vasaras mēnešos. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju plānotie darbi ikdienā mijas ar neplānotajiem darbiem un dzīvokļu īpašnieku izsaukumiem novērst vienu vai otru avārijas situāciju.
Pēdējo divu mēnešu laikā nav lieki minēt nozīmīgākos, laika ziņā un pēc apjoma svarīgāko veikumu dzīvojamā fonda apsaimniekošanā. Nosiltinātas gala sienas Meža ielas 31. namam un Skolas ielas mājai Nr.11, pilnībā nomainīts vēl viens jumta segums– šoreiz Atbrīvošanas alejas mājai Nr.71, veikta logu aiļu apdare Varoņu ielā – 3, uzsākta un pabeigta siltummezglu modernizācija Maskavas ielā 18;24 un Kosmonautu ielā– 3, nomainīti karstā ūdens cauruļvadi Metālistu ielas namos Nr. 11 un Nr.13, aukstā ūdens ievadi– Kosmonautu 12/1, apkures sitēmas slēgtās armaturas maiņa– Zemnieku ielā– 50.
Tas ir tikai neliels uzskaitījums paveiktajam.
Interesentus aicinām sekot paveikto darbu aktualitātēm, šim nolūkam izmantojot uzņēmuma mājas lapu www.reznam.lv un izvēloties sadaļu „Der zināt”.
Apstiprinātas izmaiņas aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” pamatnosacījumos
Sākumlapa / Jaunumi / Apstiprinātas izmaiņas aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” pamatnosacījumos
Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus 2009.gada 10.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.138 „Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, nosakot, ka šis regulējums attiecas uz 1.-8.projektu iesniegumu atlases kārtu. Vienlaikus apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par 3.4.4.1.aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devīto projektu iesniegumu atlases kārtu.
Aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devītā projektu iesniegumu atlases kārta tiks uzsākta šī gada aprīlī. Vienlaikus informējam, ka līdz š.g. 31.maijam projektu iesniegumus varēs iesniegt arī astotajā projektu iesniegumu atlases kārtā (atbilstoši 2009.gada 10.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.138 „Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”).
Devītajā projektu iesniegumu atlases kārtā tiks atbalstīti renovācijas darbi dzīvojamajās mājās, kuru būvniecība uzsākta pirms 1993.gada (ieskaitot) un tās ir nodotas ekspluatācijā līdz 2002.gadam (ieskaitot), bet ne ēkās, kuras iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Papildus, Ekonomikas ministrija prognozē, ka tiks būtiski paplašināts iesniedzēju loks, atceļot noteikto minimālo 20 punktu slieksni, ļaujot ēkām ar nelielu dzīvokļu skaitu, kuras atrodas teritorijās ar augstiem teritorijas attīstības indeksiem, saņemt atbalstu mājokļa renovācijai.
Šajā atlases kārtā projektu iesniegumam nebūs jāpievieno tehniskās apsekošanas atzinums, pilnvarojuma līgums un lokālā būvniecības izmaksu tāme. Savukārt tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas būvētas pēc 1957.gada, ir ar vismaz trīs stāviem, kurās ir uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs apkurei un kuru vidējais apkures siltumenerģijas patēriņš pēdējos piecos kalendāra gados ir no 105 līdz 165 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetru gadā, varēs neizstrādāt ēkas energoaudita pārskatu. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, lēmumu par mājas renovāciju dzīvokļu īpašnieki turpmāk varēs pieņemt vairākos veidos – kopsapulcē, ar aptaujas palīdzību, vai, ja visi dzīvokļu īpašnieki balsos par mājas renovāciju, savstarpēji vienojoties.
Gan astotajā, gan devītajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniedzēji papildus starpposma un noslēguma maksājumam varēs saņemt arī avansa maksājumu, kas nepārsniedz 20% no pieprasītā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēra. Šo maksājumu varēs saņemt, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai būs pieejami finanšu resursi un projekta iesniedzējs būs atvēris norēķinu kontu Valsts kasē.
Lai uzlabotu gan projektu iesniegumu, gan projektu ietvaros veikto būvdarbu kvalitāti, devītajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniedzējiem kā obligāta tiks noteikta prasība par projektētāja profesionālo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, būvniecības garantijas laika garantijas apdrošināšanu vai būvniecības garantijas laika bankas garantiju, kā arī būvdarbu būvuzraudzību. Papildus projekta īstenošanas rezultātā siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc renovācijas nedrīkstēs pārsniegt 120 kWh/m2 gadā (1-2 stāvu ēkām) vai 100 kWh/m2 gadā (3 un vairāk stāvu ēkām).
Sīkāku informāciju par izmaiņām var saņemt Ekonomikas ministrijā – e-pasts: Anda.Lagzdina@em.gov.lv vai 67013161.
Par aktivitāti
Eiropas Savienības fondu aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” aktivitātes mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Aktivitātes īstenošanai piešķirtais finansējums ir 44, 37 milj. lati.
Informācija par aktivitāti ir pieejama LIAA mājas lapas www.liaa.gov.lv sadaļā „ES fondi”. Klienti par neskaidrajiem jautājumiem ir aicināti vērsties LIAA Klientu apkalpošanas nodaļā pa tālruni 67039499, klātienē – Pērses ielā 2, Rīgā (1.stāvā) vai e-pastu – jautajumi@liaa.gov.lv.
Jaunumiem par mājokļu renovāciju var sekot arī Twitter – twitter.com/siltinam.
Evita Urpena
Bezmaksas seminārs
Š.g. 14.augustā plkst. 14.00 Latvenego Energoefektivitātes centrs organizē bezmaksas semināru „Energoefektivitātes pasākumi daudzdzīvokļu mājā”. Sīkāka informācija AS Latvenergo mājas lapā http://ej.uz/sv7i . Pasākums notiek Jomas ielā 4, Jūrmalā. Pieteikties semināram ir iespējams pa tālruni 67728567 vai e-pastā: eec@latvenergo.lv.
Jaunākie video
1) Kļūdas fasāžu renovācijas procesā (1) http://www.youtube.com/watch?v=riSkABrtJrc&feature=plcp Stāsta Frank Frössel (Vācija)
2) Kļūdas fasāžu renovācijas procesā (2) http://www.youtube.com/watch?v=XJ-_hBb2Lts&feature=plcp Stāsta Frank Frössel (Vācija)
Aktuālās prezentācijas no LIAA organizētā š.g. 26. jūlija semināra “Kvalitatīva mājas renovācijas projektu ieviešana un iepirkuma procedūras veikšana” var atrast http://www.slideshare.net/siltinam – gan par iepirkumu procedūras organizēšanu, gan par to, kas jāņem vērā ieviešot projektu un gatavojot atskaites.
Veiksmi darbos vēlot
Inese Bērziņa
Ekonomikas ministrija
67013240
www.twitter.com/siltinam
www.em.gov.lv/dzivosiltak
www.facebook.com/dzivosiltak
www.draugiem.lv/siltinam
http://www.vimeo.com/dzivosiltak
Bēniņu siltināšana http://www.building.lv/news/282-siltinasanas-darbi/117590-b%C4%93ninu-siltinasana-%E2%80%93-ieverojama-siltuma-ekonomija-uzreiz
Siltuma zudums, kas iet caur nepietiekami siltinātiem bēniņiem, ir 20–30%. Tādēļ bēniņu siltināšana ir viens no efektīvākajiem siltuma taupības pasākumiem, kas dod tūlītēju efektu. Nosiltināti bēniņi ietaupīs maksu par apkuri un paildzinās ēkas ekspluatācijas laiku.
Beramo vati ieteicams izmantot arī jaunbūvēs, taču biežāk šī problēma skar 20 gs. sākumā celtās mājas un padomju laikā būvētās daudzdzīvokļu ēkas, kur kā siltuma izolācijas materiāls parasti ir izmantots 15-20 cm biezs izdedžu, keramzīta vai skaidu slānis. Šāds siltinājums neatbilst mūsdienu siltumizolācijas prasībām, tādēļ bēniņu pārsegums ir papildus jāsiltina. Ieteicamais papildu siltumizolācijas biezums ir vismaz 20 cm. Augot energoefektivitātes prasībām Skandināvijā ēkās tiek iestrādāts līdz pat 70 cm beramās vates slānis.
1 – Antikondensāta plēve
2 – Gaisa šķirkārta bēniņu ventilācijai
3 – Vēja novadīšanas barjera bēniņu ventilācijai
4 – Beramā vate PAROC BLT-9
5 – Esošais siltinājums (izdedži, skaidas)
6 – Gaisa pieplūde
Pažobeļu siltināšana
Ēku renovācijas laikā, izbūvējot bēniņus, nereti tiek padomāts, lai siltums neizplūst no jaunuzbūvētās telpas, taču tiek aizmirsts par pažobeļu siltināšanu. Tās sastāda ap 30% no kopējās siltināmās pārseguma platības, tādēļ, veicot to siltināšanu, palielinās energoefektivitāte, samazinot apkurei patērētos līdzekļus. Kā redzam zemāk attēlotajā shematiskajā zīmējumā, siltums no apakšējā stāva nokļūst pažobelē caur papildus nenosiltināta izdedžu slāņa, kausējot uz jumta sniegu un veidojot lāstekas.
Vecām koka stāvbūvju ēkām raksturīga siltuma izplūšana caur sienu spraugām. Siltais gaiss, atduroties pret fasādes apdares dēļiem vai dekoratīvo ķieģeļu mūri, ceļas augšup un izplūst no ēkas. Arī šīs problēmas risināšanai lieliski noder beramā akmens vate. Ar vates padeves caurules palīdzību viegli var piekļūt šaurajām pažobelēm un tās nosiltināt.
|
Nenosiltināta pažobele |
Pareizi nosiltināta pažobele |
Ventspilī interese siltināt namus pieaug gluži vai ģeometriskā progresijā
«Pēc aptuvenām aplēsēm varam spriest, ka ES fondu ieplānotais finansējums ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmā beigsies jau 2012. gada, tāpēc ir jāsteidz sagatavot projektus, iesniegt tos apstiprināšanai, lai rezervētu naudu Ventspils daudzdzīvokļu namu renovācijai,» saka SIA Ventspils nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš.
Jāteic, ka Ventspils nebija izņēmums un pārliecināt iedzīvotājus iesaistīties ES fondu apgūšanā, kas dod iespēju saņemt līdz 50% no ēkas renovācijas izdevumiem, nebija viegls uzdevums. 2009. gadā Ventspilī tika realizēts pirmais siltināšanas projekts šajā programmā. Var teikt, ka ar to arī maisam gals bija vaļā – ēku siltināšana ar ES un pašvaldības atbalstu rit pilnā sparā. Valdis Lesiņš atzīst, ka labs piemērs mudina arī kaimiņmāju iedzīvotājus sasparoties un lemt par dokumentu kārtošanu un projekta sagatavošanu, jo ir acīmredzami, kā mainās ēku vizuālais tēls, uzlabojas siltuma režīms dzīvokļos, līdz ar ko pieaug dzīvokļa vērtība un pats galvenais – nav pieaudzis kopējais ikmēneša maksājums par dzīvokli. Kredīta atmaksu kompensē ietaupījums, ko rada samazinātais siltuma patēriņš. Starpība ir ievērojama – vienā no ēkām pirms renovācijas maksa par siltumu uz 1 m2 bija 1 lats apkures sezonas mēnesī, bet tagad – 40 santīmu. Vidēji tiek panākta 30–40% siltuma ekonomija, tātad jāmaksā vismaz par trešdaļu mazāk. Starpība tiek novirzīta kredītsaistību dzēšanai.
«Mēs pamatā vadāmies pēc viena principa – veikt tos ēkas renovācijas darbus, kas atstāj vislielāko iespaidu uz siltuma saglabāšanu, tādējādi iztiekot ar daudz mazāku budžetu nekā tad, ja ēka tiktu pilnībā renovēta. Nenoliedzami, ka pilnai ēkas renovācijai ir savas pozitīvās puses, taču mēs zinām arī to, kāda ir iedzīvotāju maksātspēja.» Jāpiebilst, ka kopš 2008. gada Ventspils dome piešķir papildu finansējumu 10% apmērā no māju energoefektivitātes uzlabošanas izdevumiem. Tāpat iespējams saņemt atbalstu energoaudita veikšanai 50% apmērā. Šim mērķim 2011. gadā budžetā pašvaldība ieplānojusi 36 000 latu.
Sabiedrībā ir izveidojušies vairāki stereotipi, ko drīzāk varētu nosaukt par mītiem. Viens no tiem vēsta, ka mājas pēc siltināšanas (ar putupolistirolu) vairs neelpo, dzīvokļi sāk pelēt un māja iet postā. Patiesībā šos procesus izraisa vēdināšanas trūkums – nomainot logus, ēkā vairs tiešām nenotiek dabiska gaisa aprite – šķirbaino logu vairs nav, gaiss neieplūst (vējš neiepūš) un māju nevēdina. Tāpēc ir jāuzstāda tādi logi, kam jau rāmī ir iebūvēta vēdināšanas sistēma. Vēdināt mājokli var arī citādi, un speciālisti var sniegt iedzīvotājiem konsultācijas, kā to pareizi darīt. Arī pilsētas dome ir organizējusi seminārus māju apsaimniekotājiem un citiem interesentiem šajā un citos ar mājokļu energoefektivitāti saistītos jautājumos.
Avots: http://nra.lv/latvija/regionos
|
SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” informē
|
SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” piedāvā dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem, kuri ir noslēguši līgumu ar uzņēmējsabiedrību, saņemt rēķinus elektroniski un norēķināties par apsaimniekošanu vai īri izmantojot internetbanku.
Lai izmantotu šo piedāvājumu aicinām ierasties uzņēmuma ofisā (darbdienās no plkst. 8.00 līdz 16.00) Atbrīvošanas alejā 106, (1.stāvā- abonentu daļā), līdzi ņemot pasi un apliecinošus dokumentus par īpašuma tiesībām.
Saņemot rēķinus elektroniski, tiek nodrošināta fizisko personu datu aizsardzība, jo bieži vien no pastkastītēm dokumenti nonāk svešu personu rokās.
Pēc šīs reģistrācijas rēķinus par dzīvokļu apsaimniekošanu vai īri var atrast uzņēmējsabiedrības mājas lapā www.reznam.lv sadaļā „Norēķini”.
=====================================================================
Cieto (šķiroto)atkritumu pieņemšanas laiks
Cieto atkritumu savākšanas laukumā (CAL) Rīgas ielā 21b
|
|
Darba laiks
|
|
Pirmdiena |
10.00-18.30 |
|
Otrdiena |
10.00-17.30 |
|
Trešdiena |
10.00-15.30 |
|
Ceturdiena |
10.00-18.30 |
|
Piektdiena |
10.00-17.30 |
|
Sestdiena |
10.00-15.30 |
|
Svētdiena |
Brīvdiena |
|
Pirmssvētku dienās darba laiks saīsināts par 1 stundu |
|
|
Pusdienu pārtraukums: 13.00-13.30 |
|
Var nodot elektropreces, stiklu (pudeles, burkas), PET pudeles, kartonu, papīru, metāla, gumijas, plastmasas izstrādājumus u.c.
Tālrunis uzziņām 646-25427
Sistēmu izstrādāja MIDIS
Ja esat saskārušies ar uzņēmuma amatpersonu koruptīvajām darbībām, rakstiet Kapitālsabiedrības valdes loceklim vai zvaniet pa KNAB bezmaksas tālruni 80002070.
Dzīvnieku patversme
