msyg_logo

Nesen mūsu mājas vecākais nolika savas pilnvaras. Ko lai tagad iesākam? Māja ir ļoti liela, arī līdz šim dažādu jautājumu risināšana padevās grūti, bet tagad vispār nekas labs nenotiks. Cilvēki nevar savākt kvorumu, neviens nevēlas uzņemties atbildību, ko var arī saprast, – mājā ir 11 kāpņutelpas, 5 stāvi. Bail, ka ar laiku viss pakāpeniski sāks brukt.

Šajā situācijā svarīga loma ir tam, vai mājā ir pārņemtas pārvaldīšanas tiesības. Ja nav, tad ik gadu līdz 15. oktobrim iedzīvotājiem tiek piedāvāta obligāto darbu tāme nākamajai sezonai, kuru var koriģēt, atteikties no tās vispār vai nedarīt ne-ko un tādējādi apstiprināt savu pilnīgu piekrišanu tāmei.
Līdz ar to šādu māju apsaimniekošanā sezonas laikā viss ir daudz maz skaidrs, kaut gan SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» darbinieki vienalga cenšas iesaistīt iedzīvotājus procesā un saskaņot nopietnākos darbus kopsapulcēs.
Savukārt, ja mājas iedzīvotāji nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, faktiski tas nozīmē, ka tie uzņēmušies atbildību par mājas likteni un gatavi PATSTĀVĪGI lemt par apsaimniekošanu, SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» šajā kontekstā pilda konsultanta, palīga un iedzīvotāju gribas izpildītāja (iespējami kvalitatīvāka) funkciju.
Attiecīgi, ja nav ievēlēts mājas vecākais, nav pilnvarotās personas, kura varētu pieņemt namu apsaimniekošanas uzņēmuma veiktos darbus, nav mājas padomes, nav kvoruma, tad viss kļūst jūtami sarežģītāks.
Lai šādos gadījumos varētu pieņemt lēmumus, viens no variantiem ir veikt aptauju, taču pieredze rāda, ka vislabāk ir strādāt ar katru dzīvokli individuāli, jo dažkārt cilvēki pat nespēj iemest aizpildīto aptaujas lapu noteiktajā pastkastītē atru-nātā termiņa ietvaros.
Ja māja ir liela, darbā ar iedzīvotājiem var mēģināt arī sadalīt atbildību ar kāpņutelpu vecākajiem.
Taču jebkurā gadījumā neizdosies izvairīties no iniciatīvas, aktivitātes un ieinteresētības, jo «zem guloša akmens ūdens netek». SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» nevar «apiet likumu» un bez iedzīvotāju gribas patstāvīgi veikt mājā jebkādus darbus.

 

Jekaterina SMOLICKA

«Rēzeknes Vēstnesis»

RN

No 2017. gada 31. janvāra līdz 15. martam Rēzeknes pilsētas dome saņēma piecus dienesta ziņojumus un iesniegumus no personas, kura tolaik vēl bija SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» (RN) darbinieku rindās. Saņemtajos dokumentos tika ziņots par iespējamām nelikumīgām darbībām uzņēmumā. Pamatojoties uz šo informāciju, Rēzeknes pilsētas domes Iekšējā audita un kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļa (turpmāk tekstā – nodaļa) veica namu apsaimniekošanas uzņēmumā ārkārtas pārbaudi. Tā kā dienesta ziņojumos un iesniegumos lielākoties netika minēts iespējamā pārkāpuma laiks, nodaļas darbinieki izpētīja un izanalizēja ar atsevišķiem faktiem saistīto trīs gadu dokumentāciju, proti – no 2014. līdz 2016. gadam, kā arī 2017. gada dokumentus.
Komentē nodaļas vadītāja Iveta Cipruse: «Izpētīta apjomīga dokumentu pakete: noslēgtie saimnieciskie un iepirkumu līgumi. Izanalizēti iespējamie sabiedriskā īpašuma bojāšanas fakti, līgumi par personīgā autotransporta bezatlīdzības iz-mantošanu uzņēmuma vajadzībām, GPS datu atbilstība citiem uzskaites dokumentiem u. c. Mums neizdevās atrast apstiprinājumu jebkādiem krimināla rakstura pārkāpumiem. Tomēr pārbaudes laikā konstatēti arī fakti, kuri liecina par uzskaites un kontroles nepilnībām, kas neliecina par labas pārvaldības prakses principu ievērošanu. Par šiem trūkumiem informējām kapitāldaļu turētājas pārstāvi un uzņēmuma vadību.»
Piemēram, auditori uzskata, ka uzņēmuma rīcībā pietiekamā daudzumā ir aprīkojums transporta apkalpošanas uzskaitei un kontrolei, taču šie dati netiek izmantoti un analizēti. Tāpat uzņēmumā būtu jāsadala uzskaites un kontroles funkci-jas, lai šos pienākumus pildītu dažādi cilvēki. Šo faktu apstiprināja uzņēmuma automašīnu atrašanās vietas neatbilstība (pēc GPS datiem) informācijai, kas norādīta apkalpes lapās, izmantojot automazgātavas pakalpojumus. RN vadība norāda, ka minētie trūkumi navigācijas sistēmā tika konstatēti vien 2017. gadā un aprīkojums tika nomainīts uz modernāku.
Pārbaudīti arī visi līgumi par personīgā autotransporta bezatlīdzības izmantošanu uzņēmuma vajadzībām, kurus uzņēmums slēdzis ar darbiniekiem uz ilgstošu periodu vai vienas reizes braucieniem, kas pats par sevi nav pārkāpums. Paralēli auditori noskaidroja, ka transporta līdzekļu slodze ir 2,5 no 8 darba stundām, tāpēc ieteica uzņēmuma vadībai izanalizēt šo rezervi un apsvērt iespēju atteikties no šādiem līgumiem. Tas ļaus stingrāk kontrolēt degvielas patēriņu uzņēmuma vajadzībām. Pašlaik par spīti tam, ka darbiniekiem noteikti degvielas ierobežojumi, kuri mainās atkarībā no darbu sezonas, jebkurā gadījumā pastāv risks, ka degviela var tikt izmantota ne tikai dienesta mērķiem.
Pārbaudes laikā izanalizēta arī uzņēmuma darbinieku nodrošināšana ar sakaru līdzekļiem. Vairākiem darbiniekiem izsniegti darba mobilie tālruņi, kuriem nav noteikti sakaru limiti, savukārt norēķini par mobilajiem sakariem tiek apmaksāti noteiktā pieslēguma ietvaros. Tā kā pārbaudes laikā konstatēti darbinieku zvani uz ārzemēm, kā arī zvani uz uzziņu dienestiem, kas tiek apmaksāti papildus mēneša maksai, auditori ierosina visām uzņēmuma struktūrvienībām izstrādāt sakaru līdzekļu piešķiršanas, izmantošanas un apmaksas kārtību, kurā jāparedz arī ieturējumu no darbinieka algas par zvaniem uz ārzemēm, uz labdarības tālruņiem u. c.
Dienesta ziņojumos minēts arī tas, ka uzņēmums pieņem darbā nekompetentus cilvēkus. Tika pārbaudīta konkrēta persona, taču nekādi tās nekompetences apstiprinājumi netika atrasti. Līdztekus tam konstatēts, ka RN neorganizē atklātus konkursus un atlases uz vakantajām darbavietām, kā to nosaka normatīvie akti, kuru ievērošana ir obligāts nosacījums līdzīgām komercsabiedrībām.
Tāpat auditori noskaidroja, ka vairākos gadījumos RN neievēroja būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus (piemēram, nomainot jumtu, siltinot fasādi utt.), un šim faktam var būt noteiktas sekas.
Runājot par iepirkuma procedūru īstenošanu vai tirgus izpēti noteiktu darbu realizācijai, šajās jomās nekādi pārkāpumi nav konstatēti, tāpat arī auditori neatrada apliecinājumus uzņēmuma līdzekļu izšķērdēšanai faktā, ka dažiem saviem speciālistiem kompensēti 30 procenti no izdevumu summas par kvalifikācijas paaugstināšanas apmācībām. Gluži pretēji – šo vadības iniciatīvu var uzskatīt par apsveicamu. Jāpiebilst, ka iesniedzējs savulaik arī izmantoja šīs privilēģijas un atbal-stu.
Komandējuma naudas un darba braucienu ziņā auditori uzņēmumam rekomendē izstrādāt ne tikai šo izdevumu uzskaites kārtību, bet arī pirms komandējuma izvērtēt tā nepieciešamību, noteikt precīzus uzdevumus, lai no to atskaitēm gūtu skaidru priekšstatu par komandējuma laikā veiktajiem darba uzdevumiem, iegūtajām papildu zināšanām, vai darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas. Gūtā pieredze jāanalizē, un jaunajai informācijai jābūt pieejamai visiem darbiniekiem.
***
Jāmin, ka ik gadu uzņēmums saņem atzinumu par uzņēmuma darbību iepriekšējā pārskata periodā, ko sniedz zvērināts revidents. Zvērināts revidents sniedz atzinumu, tajā skaitā, arī par uzņēmumā izveidoto iekšējās kontroles sistēmu. Uzņēmums iepriekšējos periodos saņēmis pozitīvu atzinumu, t.i., bez piezīmes. Uzņēmuma izveidotā iekšējās kontroles sistēma vērtēta kā laba.
Tāpat nevar noliegt, ka uzņēmuma «caurspīdīgums» kļuvis acīmredzamāks, klientiem pieejams vairāk informācijas, kā arī pakāpeniski veidojas komunikācija ar iedzīvotājiem.
Šajā publikācijā atzīmējām vairākas auditoru rekomendācijas namu apsaimniekošanas uzņēmuma darba uzlabošanai. Ja ir kur tiekties, attīstība nekad neapstāsies.

 

Jekaterina SMOLICKA

«Rēzeknes Vēstnesis»

18738805_1333569846733130_734642717549918565_o

2016. gada aprīlī tika uzsākta dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas jauna Eiropas līdzfinansējuma programma, kas turpināsies līdz 2022. gadam. Pēc šī perioda beigām nekādas lī-dzīgas programmas vairs nav paredzētas.
Kopā Latvijai piešķirts 166 milj. eiro, kas nav nemaz tik daudz, tāpēc, kā mēdz teikt, pēdējais vilciens nu ir startējis.
Jaunā programma paredz līdz pat 50 procentu līdzfinansējumu, atkarībā no iegūtā efekta. Tāpat turpmāk ES fondi apmaksās ne tikai jumta, bēniņu, fasādes, cokola utt. siltināšanu, bet arī iekšējo komunikāciju nomaiņu un pat kāpņutelpu kosmētisko remontu. Komplektā iekļauts VISS, izvēle ir jūsu ziņā!

Kur atrodamies?

Patlaban Rēzeknē interesi par renovāciju pauduši 23 māju iedzīvotāji. Tajās jau veikts energoaudits, astoņās mājās tiek gatavota tehniskā dokumentācija, attīstības finanšu institūcijā «ALTUM» iesniegti triju māju pieteikumi: Baznīcas ielā 26A, Atbrīvošanas alejā 145A un 147.
Ņemot vērā to, ka iepriekšējā programmā veikt renovāciju ar SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» atbalstu uzdrošinājās TIKAI triju māju iedzīvotāji, esošā situācija izskatās daudz pozitīvāk. Un tomēr – informējam par visu, kā tas ir!

Kādi ir sarežģījumi?

Pirmais un arī sarežģītākais posms visā procesā ir sarunāt un kopīgi izlemt.
Vjačeslavs Spičs, namu apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs: «Runāsim atklāti, cilvēkiem ir grūti piekrist renovācijai. Viņi netic tam, kas nav ar rokām aptaustāms. Sākumā pilsētā nebija piemēru, par kuriem mēs varētu stāstīt, nebija at-sauksmju no pašiem iedzīvotājiem. Pašlaik situācija jau mazliet mainījusies. Palielinās iedzīvotāju skaits, kuri saprot, cik svarīgi ir izmantot brīža iespēju un sakārtot savu māju. Taču arī pašlaik, kad mums jau ir argumenti par labu renovācijai, mums ir maz ietekmes uz izšķirošo lēmumu. Būtībā viss sāk iziet no strupceļa tikai tad, kad mājas iedzīvotāji sāk savā starpā komunicēt. Iedzīvotāju virzīšana uz kopīgu lēmumu ir ļoti laikietilpīgs darbs, kas prasa daudz enerģijas. Šajā kontekstā vēlos minēt Rīgas ielas 2. mājas piemēru. Tā ir pirmā piecu stāvu māja, kuras iedzīvotāji lēmuši par labu renovācijai, tāpēc šai ēkai minētajā procesā ir lielākais progress. Mājas aktīvisti mērķtiecīgi virzās uz uzdevuma izpildi.»

Rīgas ielas 2. mājas iniciatīvas grupas pārstāvis Jevgenijs Koršenkovs godīgi atzīst, ka nonākt pie kompromisa ir ārkārtīgi grūti. Bija jāpatērē ap trīs mēneši, lai savāktu pilnvarojumus, atrastu īpašniekus (bija pat jābrauc uz Rīgu), paskaidro-tu un pastāstītu katram par renovācijas priekšrocībām un iespēju piesaistīt ES fondu līdzekļus, pārliecinātu cilvēkus, ka iniciatīvas mērķis nav personīgs, bet gan kopīgs labums. Patiesībā daudziem nekas nav vajadzīgs, viņiem ir labi jau tāpat.
Taču ūdens sadrupina pat akmeni. Rīgas ielas 2. mājā tiek gatavota tehniskā dokumentācija, un projekts ir visnotaļ iespaidīgs: ventilējamā antivandāļu fasāde pirmajam stāvam, sienu, jumta siltināšana, iekšējo komunikāciju un radiatoru nomaiņa, alokatoru uzstādīšana, balkonu stiklošana, kosmētiskais remonts kāpņutelpās utt. Patērētās nervu šūnas tiks attaisnotas.

Kāpēc jārenovē?

Saskaņā ar normatīviem, mājai jāpatērē 200 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā (siltumenerģija tiek izmantota apkurei un ūdenim) vai 150 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā (tikai apkurei). Praktiski visas SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» apkalpotās mājas iekļaujas normatīvā, taču tas nebūt nenozīmē, ka var salikt rokas klēpī un sēdēt. Lūk, kamdēļ nepieciešama renovācija.
Secinot no veikto energoauditu analīzes, mūsu mājas pieskaitāmas «E» un «F» kategorijām.
Lasītāju zināšanai visu kategoriju normatīvi: А – patēriņš līdz 40 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā, В – no 40 līdz 60 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā, С – no 60 līdz 80 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā, D – no 80 līdz 100 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā, Е – no 100 līdz 150 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā, F – no 150 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā.

Vladislavs Šindlers, namu pārvaldnieks: «Mājas, kuru iedzīvotāji nolems veikt renovāciju, vēlamies piemērot «B» un «C» kategorijām. Taču mērķis ir ne tikai samazināt enerģijas patēriņu, – pēc projekta realizācijas vēlamies iegūt taupīša-nas efektu, turklāt uzreiz. Proti, apsaimniekošanas maksa palielināsies, savukārt uz apkures iedzīvotājiem jāietaupa tik daudz, lai rezultātā tie kopā maksātu mazāk, nekā pirms renovācijas. Ja nebūs ietaupīšanas, nav arī jēgas ieguldīt līdzekļus šajā iecerē.»

Rezumējot jāsaka, ka pirmie soļi uz renovāciju sākas mājas «sirdī», kad iedzīvotāju viedokļi sāk atšķirties, kad sāk spriest, demonstrēt kaut cik aktīvu nostāju. Tas ir būtiski. Taču tiklīdz lēmums tiks pieņemts, tālākā virzība jau būs vienkāršāka.
Virzība pretī kam? Lūk, viens piemērs: Atbrīvošanas alejas 143. mājā par dzīvokli 50 kvadrātmetru platībā cilvēks apkurei patērē ap 100 eiro par VISU apkures sezonu, pat neskatoties uz paaugstināto apsaimniekošanas maksu, tādējādi ietaupot 300 eiro…

 

Jekaterina SMOLICKA

«Rēzeknes Vēstnesis»