Ventspilī interese siltināt namus pieaug gluži vai ģeometriskā progresijā

«Pēc aptuvenām aplēsēm varam spriest, ka ES fondu ieplānotais finansējums ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmā beigsies jau 2012. gada, tāpēc ir jāsteidz sagatavot projektus, iesniegt tos apstiprināšanai, lai rezervētu naudu Ventspils daudzdzīvokļu namu renovācijai,» saka SIA Ventspils nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš.

Jāteic, ka Ventspils nebija izņēmums un pārliecināt iedzīvotājus iesaistīties ES fondu apgūšanā, kas dod iespēju saņemt līdz 50% no ēkas renovācijas izdevumiem, nebija viegls uzdevums. 2009. gadā Ventspilī tika realizēts pirmais siltināšanas projekts šajā programmā. Var teikt, ka ar to arī maisam gals bija vaļā – ēku siltināšana ar ES un pašvaldības atbalstu rit pilnā sparā. Valdis Lesiņš atzīst, ka labs piemērs mudina arī kaimiņmāju iedzīvotājus sasparoties un lemt par dokumentu kārtošanu un projekta sagatavošanu, jo ir acīmredzami, kā mainās ēku vizuālais tēls, uzlabojas siltuma režīms dzīvokļos, līdz ar ko pieaug dzīvokļa vērtība un pats galvenais – nav pieaudzis kopējais ikmēneša maksājums par dzīvokli. Kredīta atmaksu kompensē ietaupījums, ko rada samazinātais siltuma patēriņš. Starpība ir ievērojama – vienā no ēkām pirms renovācijas maksa par siltumu uz 1 m2 bija 1 lats apkures sezonas mēnesī, bet tagad – 40 santīmu. Vidēji tiek panākta 30–40% siltuma ekonomija, tātad jāmaksā vismaz par trešdaļu mazāk. Starpība tiek novirzīta kredītsaistību dzēšanai.

«Mēs pamatā vadāmies pēc viena principa – veikt tos ēkas renovācijas darbus, kas atstāj vislielāko iespaidu uz siltuma saglabāšanu, tādējādi iztiekot ar daudz mazāku budžetu nekā tad, ja ēka tiktu pilnībā renovēta. Nenoliedzami, ka pilnai ēkas renovācijai ir savas pozitīvās puses, taču mēs zinām arī to, kāda ir iedzīvotāju maksātspēja.» Jāpiebilst, ka kopš 2008. gada Ventspils dome piešķir papildu finansējumu 10% apmērā no māju energoefektivitātes uzlabošanas izdevumiem. Tāpat iespējams saņemt atbalstu energoaudita veikšanai 50% apmērā. Šim mērķim 2011. gadā budžetā pašvaldība ieplānojusi 36 000 latu.

Sabiedrībā ir izveidojušies vairāki stereotipi, ko drīzāk varētu nosaukt par mītiem. Viens no tiem vēsta, ka mājas pēc siltināšanas (ar putupolistirolu) vairs neelpo, dzīvokļi sāk pelēt un māja iet postā. Patiesībā šos procesus izraisa vēdināšanas trūkums – nomainot logus, ēkā vairs tiešām nenotiek dabiska gaisa aprite – šķirbaino logu vairs nav, gaiss neieplūst (vējš neiepūš) un māju nevēdina. Tāpēc ir jāuzstāda tādi logi, kam jau rāmī ir iebūvēta vēdināšanas sistēma. Vēdināt mājokli var arī citādi, un speciālisti var sniegt iedzīvotājiem konsultācijas, kā to pareizi darīt. Arī pilsētas dome ir organizējusi seminārus māju apsaimniekotājiem un citiem interesentiem šajā un citos ar mājokļu energoefektivitāti saistītos jautājumos.

Avots: http://nra.lv/latvija/regionos