2016. gada aprīlī tika uzsākta dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas jauna Eiropas līdzfinansējuma programma, kas turpināsies līdz 2022. gadam. Pēc šī perioda beigām nekādas lī-dzīgas programmas vairs nav paredzētas.
Kopā Latvijai piešķirts 166 milj. eiro, kas nav nemaz tik daudz, tāpēc, kā mēdz teikt, pēdējais vilciens nu ir startējis.
Jaunā programma paredz līdz pat 50 procentu līdzfinansējumu, atkarībā no iegūtā efekta. Tāpat turpmāk ES fondi apmaksās ne tikai jumta, bēniņu, fasādes, cokola utt. siltināšanu, bet arī iekšējo komunikāciju nomaiņu un pat kāpņutelpu kosmētisko remontu. Komplektā iekļauts VISS, izvēle ir jūsu ziņā!

Kur atrodamies?

Patlaban Rēzeknē interesi par renovāciju pauduši 23 māju iedzīvotāji. Tajās jau veikts energoaudits, astoņās mājās tiek gatavota tehniskā dokumentācija, attīstības finanšu institūcijā «ALTUM» iesniegti triju māju pieteikumi: Baznīcas ielā 26A, Atbrīvošanas alejā 145A un 147.
Ņemot vērā to, ka iepriekšējā programmā veikt renovāciju ar SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» atbalstu uzdrošinājās TIKAI triju māju iedzīvotāji, esošā situācija izskatās daudz pozitīvāk. Un tomēr – informējam par visu, kā tas ir!

Kādi ir sarežģījumi?

Pirmais un arī sarežģītākais posms visā procesā ir sarunāt un kopīgi izlemt.
Vjačeslavs Spičs, namu apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs: «Runāsim atklāti, cilvēkiem ir grūti piekrist renovācijai. Viņi netic tam, kas nav ar rokām aptaustāms. Sākumā pilsētā nebija piemēru, par kuriem mēs varētu stāstīt, nebija at-sauksmju no pašiem iedzīvotājiem. Pašlaik situācija jau mazliet mainījusies. Palielinās iedzīvotāju skaits, kuri saprot, cik svarīgi ir izmantot brīža iespēju un sakārtot savu māju. Taču arī pašlaik, kad mums jau ir argumenti par labu renovācijai, mums ir maz ietekmes uz izšķirošo lēmumu. Būtībā viss sāk iziet no strupceļa tikai tad, kad mājas iedzīvotāji sāk savā starpā komunicēt. Iedzīvotāju virzīšana uz kopīgu lēmumu ir ļoti laikietilpīgs darbs, kas prasa daudz enerģijas. Šajā kontekstā vēlos minēt Rīgas ielas 2. mājas piemēru. Tā ir pirmā piecu stāvu māja, kuras iedzīvotāji lēmuši par labu renovācijai, tāpēc šai ēkai minētajā procesā ir lielākais progress. Mājas aktīvisti mērķtiecīgi virzās uz uzdevuma izpildi.»

Rīgas ielas 2. mājas iniciatīvas grupas pārstāvis Jevgenijs Koršenkovs godīgi atzīst, ka nonākt pie kompromisa ir ārkārtīgi grūti. Bija jāpatērē ap trīs mēneši, lai savāktu pilnvarojumus, atrastu īpašniekus (bija pat jābrauc uz Rīgu), paskaidro-tu un pastāstītu katram par renovācijas priekšrocībām un iespēju piesaistīt ES fondu līdzekļus, pārliecinātu cilvēkus, ka iniciatīvas mērķis nav personīgs, bet gan kopīgs labums. Patiesībā daudziem nekas nav vajadzīgs, viņiem ir labi jau tāpat.
Taču ūdens sadrupina pat akmeni. Rīgas ielas 2. mājā tiek gatavota tehniskā dokumentācija, un projekts ir visnotaļ iespaidīgs: ventilējamā antivandāļu fasāde pirmajam stāvam, sienu, jumta siltināšana, iekšējo komunikāciju un radiatoru nomaiņa, alokatoru uzstādīšana, balkonu stiklošana, kosmētiskais remonts kāpņutelpās utt. Patērētās nervu šūnas tiks attaisnotas.

Kāpēc jārenovē?

Saskaņā ar normatīviem, mājai jāpatērē 200 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā (siltumenerģija tiek izmantota apkurei un ūdenim) vai 150 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā (tikai apkurei). Praktiski visas SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» apkalpotās mājas iekļaujas normatīvā, taču tas nebūt nenozīmē, ka var salikt rokas klēpī un sēdēt. Lūk, kamdēļ nepieciešama renovācija.
Secinot no veikto energoauditu analīzes, mūsu mājas pieskaitāmas «E» un «F» kategorijām.
Lasītāju zināšanai visu kategoriju normatīvi: А – patēriņš līdz 40 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā, В – no 40 līdz 60 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā, С – no 60 līdz 80 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā, D – no 80 līdz 100 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā, Е – no 100 līdz 150 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā, F – no 150 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā.

Vladislavs Šindlers, namu pārvaldnieks: «Mājas, kuru iedzīvotāji nolems veikt renovāciju, vēlamies piemērot «B» un «C» kategorijām. Taču mērķis ir ne tikai samazināt enerģijas patēriņu, – pēc projekta realizācijas vēlamies iegūt taupīša-nas efektu, turklāt uzreiz. Proti, apsaimniekošanas maksa palielināsies, savukārt uz apkures iedzīvotājiem jāietaupa tik daudz, lai rezultātā tie kopā maksātu mazāk, nekā pirms renovācijas. Ja nebūs ietaupīšanas, nav arī jēgas ieguldīt līdzekļus šajā iecerē.»

Rezumējot jāsaka, ka pirmie soļi uz renovāciju sākas mājas «sirdī», kad iedzīvotāju viedokļi sāk atšķirties, kad sāk spriest, demonstrēt kaut cik aktīvu nostāju. Tas ir būtiski. Taču tiklīdz lēmums tiks pieņemts, tālākā virzība jau būs vienkāršāka.
Virzība pretī kam? Lūk, viens piemērs: Atbrīvošanas alejas 143. mājā par dzīvokli 50 kvadrātmetru platībā cilvēks apkurei patērē ap 100 eiro par VISU apkures sezonu, pat neskatoties uz paaugstināto apsaimniekošanas maksu, tādējādi ietaupot 300 eiro…

Jekaterina SMOLICKA

«Rēzeknes Vēstnesis»