Par puscenu māju nosiltināt varēs vēl tikai īsu brīdi

Avots: http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/105?news_id=17023

11. augusts, 2012

Tiem daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri šobrīd vēl nevar izšķirties un nogaida ar lēmuma pieņemšanu par labu ēkas renovācijai, būtiski saprast, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums šai programmai drīz beigsies – šobrīd vēl ir pēdējā iespēja siltināšanas darbiem piesaistīt Eiropas naudu.

Ja jūs jebkad esat aizdomājušies par to, ka mājai ir nepieciešama renovācija, tad tagad ir pēdējais brīdis to izdarīt, maksājot tikai pusi no cenas. «Vēl ir atlikuši aptuveni 10 miljoni latu Eiropas programmas līdzfinansējuma, un valdība jau darījusi zināmu, ka piešķirs vēl papildu 15 miljonus latu daudzdzīvokļu māju siltināšanas līdzfinansēšanai. Faktiski tas nozīmē, ka tie projekti, kas tiks iesniegti vēl šogad, uz līdzfinansējumu var cerēt diezgan droši, bet nākamgad jau var būt par vēlu,» spriež Zemgales reģionālās Enerģētikas aģentūras direktore Inga Kreicmane.

Līdz šim Zemgales reģionālā Enerģētikas aģentūra sadarbībā ar SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» Jelgavā ir sagatavojusi 23 daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektus, 18 no tiem iesniegti LIAA izskatīšanai, 16 projekti – apstiprināti.

«Tiem, kas domā par siltināšanu, es ieteiktu vairs negaidīt – sasaukt sapulces, vienoties par siltināšanas nepieciešamību un piesaistīt to finansējumu, kas vēl ir pieejams. Jāsaprot – ja to neizdarīs jelgavnieki, izdarīs rīdzinieki, ventspilnieki, cēsinieki vai citu pilsētu un novadu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki. Ozolniekos, piemēram, jau skaita nerenovētās ēkas, nevis renovētās. Jāapzinās, ka 50 procentu atbalsts, visticamāk, vairs nebūs, būs varbūt 20 – 30 procenti vai pat mazāk. Šobrīd Eiropas programma sedz 50 procentus no visiem siltināšanas un renovācijas darbiem – jau pēc gada, iespējams, siltinot to pašu māju, dzīvokļu īpašniekiem būs jārēķinās, ka visas izmaksas pašiem būs jāsedz simtprocentīgi,» piebilst I.Kreicmane.

«Pirmkārt, jāsaprot, ka par savu ēku jārūpējas mums pašiem, neviens cits mūsu vietā to nedarīs, otrkārt, lielākajai daļai māju projektētais ekspluatācijas mūžs tuvojas beigām, un, ja ēkai nekas netiks darīts, tā vienā brīdī būs tik sliktā stāvoklī, ka to neatmaksāsies renovēt un īpašumam vairs nebūs vērtības, līdz ar to cilvēks savu īpašumu zaudēs. Renovācija ir veids, kā pagarināt mājas mūžu – izolējot mājas ārsienas, tās tiek pasargātas no temperatūras svārstībām, kas ziemā ir līdz mīnus 20 grādiem pēc Celsija, bet vasarā līdz plus 30 grādiem. Treškārt, Eiropas programmas līdzfinansējums kopā ar ietaupīto siltumenerģiju pēc ēkas renovācijas daļēji nosedz kredīta maksājumus, un, ja viss paveikts pareizi, maksājumi nekļūs lielāki, bet būs apmēram tādi paši kā iepriekš, tāpēc cilvēks ne tikai iegūst sakārtotu dzīves telpu un paaugstina sava īpašuma vērtību, bet vienlaikus par to nemaksā vairāk. Ceturtkārt, būvniecības izmaksas strauji kāpj un turpinās kāpt.»

«Ieguvumus nevar noliegt, bet tas, kas cilvēkus attur, ir finansējums, kurš jāsedz pašiem, un krīzes pieredze, kas liek būt piesardzīgiem pret jebkurām jaunām saistībām. Renovācijas izmaksas vienam dzīvoklim vidēji ir apmēram 2000 lati. Bet pēc gada tie jau varētu būt četri tūkstoši latu, jo Eiropas naudas vairs nebūs. Ja šos 2000 latus kredītā, maksājot ik mēnesi, jūs nejutīsiet, jo to ļaus iegūtā ekonomija par siltumu, tad 4000 latu jau gan būs jūtama summa,» uzsver I.Kreicmane, vēlreiz aicinot dzīvokļu īpašniekus būt aktīviem un izmantot vēl šobrīd pieejamo iespēju.

«Jelgavas Vēstnesis» uzrunā to māju vecākos, kuru iedzīvotāji ir gatavi teikt «jā!» siltināšanas projektam un ielēkt pēdējā vilcienā, maksājot tikai puscenu par mājas sakārtošanu.

Kādas mājas var pretendēt uz ES līdzfinansējumu?
• Projektu iesniegumus finansējuma saņemšanai var iesniegt par daudzdzīvokļu mājām, kas nodotas ekspluatācijā no 1944. līdz 1993. gadam.

• Mājai ir jābūt sadalītai dzīvokļu īpašumos, un vienam īpašniekam nevar piederēt vairāk kā 20 procenti (norādītais procentuālais sadalījuma apjoms neattiecas uz valstij un pašvaldībām piederošiem dzīvokļu īpašumiem) no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita, savukārt mājas neapdzīvoto telpu platība nevar pārsniegt 25 procentus no dzīvojamās mājas kopējās platības.

• Aktivitātes laikā tiks segti 50 procenti no kopējām mājas siltināšanas attiecināmajām izmaksām; ja 10 procentiem no dzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošinātas personas statuss, tad – 60 procenti.

• Atbalsta apjoms vienam projekta iesniegumam nedrīkst pārsniegt 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.

Programma ir atvērta no 2009. gada 23. novembra līdz paziņojumam par projektu iesniegumu pieņemšanas pārtraukšanu jeb līdz brīdim, kad aktivitātes gaitā pieejamais finansējums būs izlietots.

«Ko dod eiroremonts manā dzīvoklī, ja māja brūk?!»

Kristīne Trauliņa, Miezītes ceļa 38 mājas vecākā:
«Es esmu atgriezusies savā bērnības mājā! Tā ir māja līdzās vecajai Miezītes skolai jeb tā sauktā skolotāju māja, kur savulaik dzīvoja tikai pedagogu ģimenes. Arī mana mamma bija skolotāja, un šajā namā es pavadīju savus pirmos desmit dzīves gadus. Liktenis tā iegrozījās, ka pirms pāris gadiem man bija iespēja šeit nopirkt dzīvokli – nedomājot izmantoju to. Jā, māja neliela – divi stāvi, seši dzīvokļi, celta 1959. gadā, tajā joprojām ir malkas apkure, taču tā ir mana bērnības māja, tāpēc man – īpaša. Soli pa solim savedām kārtībā savu dzīvokli, arī mājā jau esmu ieguldījusi savus personīgos līdzekļus – gan aku sakārtojot, gan zālienu iesējot… Bet ko dod eiroremonts manā dzīvoklī, ja pati māja jaunāka nekļūst? Nekas taču nav mūžīgs, viss ir kopjams, uzturams, māja jo īpaši. Kā mājas vecākā jau esmu dzirdējusi no speciālistiem, ka jumts mums jāatjauno, skursteņi sliktā stāvoklī… Tam tik un tā būs jāķeras klāt, tāpēc šādi siltināšanas darbi, kur turklāt 50 procentus sedz Eiropas programma, mums ir ļoti izdevīgi. Jūs taču saprotat, ka no apsaimniekošanas naudas, ko maksā seši dzīvokļi, nekādus dižos uzkrājumus veidot nevar. Tomēr nedomājiet, ka es tā uzreiz akli visam piekrītu – vispirms ir svarīgi noskaidrot situāciju, iespējamos variantus, izanalizēt. To visu jau esmu izdarījusi – arī veikusi aprēķinus, cik katrs darbs mums maksātu, ja neveiktu pilnu mājas siltināšanu. Un tie jau ir fakti, kas apliecina: visizdevīgākais variants šobrīd ir piesaistīt Eiropas naudu un izdarīt visus darbus uzreiz. Visā šajā procesā man izveidojās fantastiski laba sadarbība ar JNĪP speciālistiem Oļegu Kukutu un Janu Antsoni, kas bija gatavi kā profesionāļi sniegt savu atbalstu.

Lai cik arī tas skumji būtu, pat mūsu mazajā mājā uzradās opozīcija – kaimiņš, kuram šķiet, ka viss tāpat ir labi. Viņš nav ar mieru iesaistīties nekādās diskusijās – vienkārši nav gatavs ieraudzīt acīmredzamo. Taču vairāk nekā puse siltināšanai piekrīt, tāpēc arī projektu iesniegt varējām un tagad gaidām atbildi. Ļoti ceru, ka viss notiks pēc labākā scenārija un mūsu māja tiks nosiltināta.»

«Ja nedarīsim, mūsu māja sabruks pēc pieciem gadiem»

Vjačeslavs Konstantinov, Neretas ielas 10 mājas vecākais:
«Mūsu māja pat nav veca, bet tā ir tādā stāvoklī, ka eksperti jau atzinuši: ja šodien kaut ko nedarīsim, pēc pieciem gadiem tā vienkārši sabruks. Savulaik mūsu māju cēla no eksperimentāliem būvmateriāliem – tagad tie ļoti labi sevi liek manīt. Ekspluatācijā ēka nodota tikai 1991. gadā, bet kalpošanas laiks jau beidzies, tāpēc es ne mirkli nešaubos, ka mūsu vienīgā iespēja ir izmantot šo siltināšanas programmu. Tas ir apbrīnojami, cik cilvēki var būt neizglītoti! Saprotiet – mūsu mājā ir tā: tu uzej uz bēniņiem un skaties, kā saule spīd – tāds ir mūsu jumts. Tas nekavējoties jāmaina! Ir jau veikti aprēķini – tikai jumta nomaiņa vien mums maksātu 25 latus par kvadrātmetru no katra dzīvokļa. Būtu jāņem kredīts, jo mājai, protams, tādu uzkrājumu nav, un katrs tad varētu ik mēnesi pa daļām šo summu segt. Un tad ir otrs aprēķins – 28 lati par kvadrātmetru no katra dzīvokļa, lai nosiltinātu visu māju. Jūs redzat atšķirību?! Manuprāt, tur pat nav ko domāt! Un tas ir tikai viens aspekts. Kādas ir mūsu mājas sienas?! Pats pirms gadiem mainīju logus dzīvoklī un par to pārliecinājos – sienas biezums no ielas puses ir trīs centimetri, tad seko tukšums un no dzīvokļa puses vienu centimetru bieza siena… Es savā istabas sienas tukšumā toreiz 40 balonus ar makrofleks putām sapūtu, lai dabūtu to caurumu ciet! Tas ir apbrīnojami, ka, dzīvojot tādā mājā, kādam vēl var rasties šaubas par to, vai māja jāsiltina, it sevišķi, ja šobrīd par to var maksāt tikai puscenu, jo otru pusi sedz Eiropa.

Pavisam nesen biju aizbraucis uz Jūrmalu un nejauši satiku lietuviešus, ar kuriem parunājām par šo un to, cita starpā – arī par siltināšanu. Viņiem atbalsts māju siltināšanai beidzās jau pirms pāris gadiem. Kas notiek šobrīd? Tie, kas toreiz neizmantoja iespēju izdarīt darbus par puscenu, tagad tiek piespiesti to darīt pilnībā par savu naudu. Es domāju, ka arī mūs sagaida tas pats, tāpēc jāizmanto iespēja, kamēr tā vēl ir. Lai gan es te ar dažu kaimiņu skeptiķi aprunājos, un var jau arī pie mums dzirdēt: «Tad, kad piespiedīs, tad arī darīsim, tagad nav ko steigties.» Viņi vienkārši nesaprot, ko nozīmē visu māju savest kārtībā par savu naudu!

Grūtāk pārliecināt ir gados vecos cilvēkus, kuri šeit dzīvo vieni – bērni Krievijā vai citur ārzemēs, un skaidri zināms, ka viņi šeit diezin vai atgriezīsies un izmantos dzīvokli renovētā mājā. Bet paši pārliecināti, ka viņu mūžam ar šo pussabrukušo māju pietiks. Taču šobrīd šķiet, ka vairāk nekā puse tomēr ir gatavi atbalstīt siltināšanas darbus – šobrīd aktīvi vācu parakstus, lai uzreiz pēc tam rīkotos un piesaistītu mūsu mājai 50 procentus Eiropas naudas siltināšanas darbiem.»

«Voldemārs Strīķis man teica: «Anda, cīnies, tas ir tā vērts!»»

Anda Bērziņa, Lielās ielas 5 mājas vecākā:
«Tas ir ārprāts, cik aprobežots var būt dažs labs cilvēks. Iedomājieties, kāpēc cilvēks negrib piekrist mājas renovācijai?! Jo viņš savā dzīvoklī uztaisījis remontu un tagad nepiekritīs, ka tiek pārvilkti stāvvadi! Bet vai viņš saprot, ko nozīmē, ka tas stāvvads vienā jaukā dienā plīsīs? Mūsu mājā jau bija gadījums, kad vienā kāpņutelpā vecais stāvvads plīsa – nopludināja visus dzīvokļus, mums apakšā vēl drēbju veikals, un arī tur viss izmirka… Un kā tas pats stāvvads izskatījās – kā sarūsējis siets. Tur nebija ne miņas no caurules.

Viegls jau tas darbs nav, lai panāktu kopsaucēju ar vairāk nekā pusi dzīvokļu īpašnieku, bet es jau arī esmu ieinteresētā persona – gribu dzīvot sakoptākā mājā un maksāt mazāk par siltumu. Dažu labu kaimiņieni izdevās pierunāt, vien piesaucot bijušā LLU rektora Strīķa vārdu. Cilvēki jau tagad ir neticīgi, bet, kad tu skaidri redzi, ka kādam zināmam cilvēkam no mājas siltināšanas ir labums, tad varbūt uz to lietu paskaties citādāk. Voldemārs Strīķis pagājušajā ziemā renovētajā mājā Raiņa ielā 3 par siltumu tikpat lielā dzīvoklī kā manējais maksāja 28 latus, bet es – 118. Vai tad tur vēl vajadzīgi komentāri?! Arī tā summa, kas par renovāciju jāmaksā pašiem, atmaksāsies uzreiz – paskatieties, cik par siltumu vien var ietaupīt! Tur nav divu domu – tas ir jādara un jādara nekavējoties. Tie, kuri nav sākuši, vēl taču var paspēt. Galvenais ir saprast un rīkoties! Mūsu māja jau ir tik tālu, ka projekts ir iesniegts LIAA, un tagad gaidām apstiprinājumu.»

Sagatavoja Kristīne Langenfelde