– Droši varu teikt, ka lēmums par celtniecības brigādes darbības atjaunošanu izrādījās pareizs.
Mēs ne tikai atstājām esošos darbiniekus, bet arī vēl papildus uzņēmām trīs cilvēkus.
Patlaban situācija tirgū tāda, ka visi celtnieki ir aizņemti ES struktūrfondu finansētajos
projektos, jūtams kvalificētu speciālistu trūkums. Tāpēc būtu ļoti nepareizi atbrīvot no darba
«RN» būvniekus, kuriem darba stāžs ir 20–30 gadi.
Septiņos mēnešos manā vadībā celtnieki paspēja atjaunot jumta segumu trim mājām –
Rūpnīcas ielā 7, Atbrīvošanas alejā 117A un 110. Arī cenas ziņā darbu izpilde izmaksāja
krietni mazāk, ko privātas kompānijas nevarētu piedāvāt. Celtnieki paši veic arī kosmētisko
remontu kāpņutelpās, atjauno aizsargapmales utt. Vienīgais, kamdēļ piesaistām
privāt­uzņēmumu, ir bēniņu siltināšana, jo viņu piedāvātā cena ir zemāka, tātad izdevīgāka
iedzīvotājiem.
Pēc plāna paspējām daudz realizēt, tomēr daži darbi palika. Piemēram, nepaspējām izbūvēt
aizsargapmali vienai no mājām Lokomotīvju ielā. Divas reizes izsludinājām iepirkumu par šo
darbu veikšanu, bet abi noslēdzās bez rezultātiem.
Jāsaka, ka celtnieki varētu paspēt vairāk, ja visu darbu tāmes būtu saskaņotas ar
iedzīvotājiem. Saskaņošana prasīja ap diviem mēnešiem (aprīlis–maijs), līdz ar to
būvstrādnieki nevarēja pilnvērtīgi iedziļināties procesā. Tāmes saskaņošana ir ļoti svarīga. Ja
mājas iemītnieki, piemēram, apstiprināja darbu uz 5000 eiro, tas nozīmē, ka celtniekiem ne
tikai jāpaspēj visu pabeigt noteiktos termiņos, bet arī jāiekļaujas šajā summā. T.i., viņi zina, –
ja viņi apzināti vilks garumā un neiekļausies, par ārpustermiņa darbu viņiem neviens
nesamaksās. Būvstrādnieki zina noteikumus un paši ir ieinteresēti izpildīt darbu ātri un
kvalitatīvi. Turklāt jāpiebilst, ka esam pārskatījuši viņu darba samaksu, un pašlaik viņi saņem
atalgojumu, kas ir līdzvērtīgs privātā sektora būvstrādnieku algām.
Klāt ziema, aktīvu būvdarbu sezona beigusies, taču māju apsaimniekošanā darba arī
pietiekami. Ziemas periodā mums jāsagatavo normatīvie dokumenti nākamā gada darbu
izpildei.
Vēlos īpaši uzsvērt, ka darbiem mājā, jo īpaši tik nopietniem kā jumta seguma maiņa, fasādes
siltināšana u. c., nepieciešama tehniskā dokumentācija, «RN» saskaņā ar likumdošanu nevar
patstāvīgi projektēt un būvēt. Projektēšana ir laikietilpīgs process, turklāt ir diezgan grūti arī
atrast speciālistus, kuri varētu to paveikt gan ātri, gan kvalitatīvi. Dažus cilvēkus tas kaitina.
Tāpēc, ja pazīstat kādu projektētāju, kurš var piedāvāt izdevīgu cenu un piedalīties konkursā
par darbu izpildi vai cenu aptaujā, priecāsimies par šādu sadarbību un palīdzību.
Domes priekšsēdētājs A. Bartaševičs kā «RN» kapitāldaļu turētājas pārstāvis uzstāja, lai namu
apsaimniekošanas uzņēmuma vadība nostiprinātu komunikāciju ar iedzīvotājiem, nodrošinātu
informācijas pieejamību, operatīvi reaģētu uz iedzīvotāju sūdzībām un lūgumiem.
Vai tas izdevās un cik lielā mērā?
– Ja skaitām no nulles atzīmes, manuprāt, komunikācija nodibināta uz 20–30 procentiem.
Protams, mēs vēlētos redzēt lielāku atsaucību no iedzīvotājiem dzīvokļu īpašnieku
kopsapulcēs. Taču varu atzīmēt, ka cilvēki jau sāka pamanīt, ka viņu lēmumi tiek izpildīti un
viņu apstiprinātās summas netiek pārsniegtas.
Vienkāršojām arī telefonisku saskarsmi klientiem ar avārijas dienestu. Pašlaik visu diennakti
darbojas vienots numurs 646 39000, bez jebkādiem papildu taustiņiem. Telefoniskas sarunas
ne tikai tiek ierakstītas, bet arī piefiksētas drukātā veidā ar speciālas datorprogrammas

palīdzību. Tas ļāva mums noteikt vājos punktus. Tagad ir svarīgi izanalizēt un saprast, kā
samazināt laiku, kādā reaģējam uz cilvēku problēmām, un uzlabot katra konkrēta dienesta
darbību pilsētas mikrorajonos.
Māju apsaimniekošana ir diezgan jūtīga joma un parasti cilvēkiem vienmēr ir noteikta
neapmierinātība vai vēlmes.
– Jā, varu pateikt, ka ir neapmierināti iedzīvotāji mājās Dārzu ielā 37, Ventspils ielā 6 un
Metālistu ielā 6, kur šogad nepaspēja izbūvēt autostāvvietas problēmu tehniskās
dokumentācijas sagatavošanā dēļ. Tie ir pagalmi, kur bija jāpārnes uzņēmuma «Sadales tīkls»
kabeļi, un mēs centāmies noregulēt jautājumu tā, lai iespēju robežās samazinātu iedzīvotāju
izmaksas un piesaistītu šim procesam pašus komunikāciju turētājus. Izdevās vienoties, ka
kabeļi netiks pārnesti, bet mēs tiem uzstādīsim aizsardzību. Attiecīgi bija jāveic grozījumi
tehniskajā dokumentācijā, tātad bija nepieciešams papildu laiks. Cita ceļa objektu būvniecībā
nav. Atvainojos iedzīvotājiem par aizkavēšanos, bet mēs no savas puses cenšamies aizstāvēt
klientu intereses un ietaupīt viņu līdzekļus.
Daži iedzīvotāji vēlas, lai viņu lūgumi par noteiktiem darbiem mājā tiktu īstenoti jau
nākamajā dienā. Bet atgādināšu, ka pieteikums darbu veikšanai jāapstiprina 51 procentam
dzīvokļu īpašnieku un tas jāiesniedz iedzīvotāju pilnvarotai personai. Daļai cilvēku šāda
kārtība nav pa prātam, jo viņi ņem vērā tikai savas personīgās intereses, ignorējot prioritātes
un vairākuma vēlmes, un pasūta darbus pēc principa: «Vēlos jumta remontu, kas maksā 20
tūkst. eiro un kas tiks īstenots par mājas uzkrājumu fonda līdzekļiem, un nav no svara, ka
problēmu var novērst lokāli par 100–200 eiro par mājas apsaimniekošanas līdzekļiem. Nav arī
svarīgi, ka lielākā daļa mājas iedzīvotāju krāj naudu citiem mērķiem.»
Kas, Jūsuprāt, būtu vēl jāstrukturizē «RN» darbā?
– Uzdevums tuvākajam laikam ir strukturizēt sētnieku darbu ziemas periodā. T.i., pašlaik viņi
uzkopj mājām pieguļošus celiņus, taču pagalmos ir arī stāvvietas, kur izveidojas apledojums.
Parasti iedzīvotāji mēdza par atsevišķu naudu pasūtīt šādu teritoriju uzkopšanu, bet man šķiet,
ka šis princips nav pareizs. Jāpiebilst arī, ka patlaban sētniekiem ir nepamatoti paplašinātas
uzkopjamās teritorijas, toties darba laiks samazināts. Rezultātā tas negatīvi ietekmē gan pašu
darbinieku, gan klientu intereses. Šo jautājumu risināsim. Vēlos arī ieviest rajona sētniekus,
kuri darba dienas laikā uzkops tikai teritorijas pie konteineru laukumiem. Teiksim, pašlaik
sētnieki strādā no plkst. 6.00 līdz 10.00. Savukārt atkritumus vai izvest plkst. 11.00 un 13.00.
Tas nozīmē, ka netīrumi, kas paliks, tiks uzkopti tikai nākamajā dienā.
Tāpat vēlos informēt iedzīvotājus, ka «RN» sācis sniegt kāpņutelpu sanitārās uzkopšanas
pakalpojumu. Šiem mērķiem pieņēmām divus darbiniekus. Pakalpojums vienam dzīvoklim
maksā 0,05 eiro par kvadrātmetru. Par šiem līdzekļiem reizi nedēļā tiek veikta mitrā tīrīšana,
savukārt sienas un logi tiek mazgāti reizi gadā. Pakalpojumu jau izmanto Dārzu ielā 65,
Atbrīvošanas alejā 119, kā arī drīzumā sāksim strādāt arī Rancāna ielā 36. Lēmums par
kāpņutelpu sanitāro uzkopšanu jāpieņem iedzīvotāju vairākumam, taču mēs plānojam strādāt
pat ar atsevišķām kāpņutelpām, ja vairākums nolems, ka viņiem šis pakalpojums ir vajadzīgs.
Vai nenožēlojat, ka piekritāt ieņemt tik atbildīgu amatu?
– Nemaz. Man ir sava pozīcija, kurai sekoju, un izstrādāts darbību mehānisms par to, kā
pilnveidot darbu ar klientiem tā, lai viņi būtu apmierināti. Ļoti ceru, ka iedzīvotāji
pakāpeniski sāk just pozitīvas pārmaiņas.

Jekaterina SMOLICKA  “Rēzeknes Vēstnesis”