Vasaras sezona ir labākais laiks dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas projektu realizācijai un citu ar namu apsaimniekošanu saistītu problemātisku jautājumu risināšanai. Protams, noteikti soļi jāplāno iepriekš, savukārt tiem, kuri tikai grasās ķerties pie savas mājas sakārtošanas, šis raksts var būt visnotaļ noderīgs.
Ja nezināt, ar ko sākt, sākumā konsultējieties ar pieredzējušiem cilvēkiem. Viss ir jūsu rokās. Lai zinātu, kāds ir jūsu mājas stāvoklis, vērsieties tieši pie savas apsaimniekojošās organizācijas, lai saprastu, kā rīkoties, saņemiet domes Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas jautājumu komisijas rekomendācijas (kontaktpersona Ināra Golubeva, 29117010).
Cik tālu esam tikuši?
Oļegs Lapšovs ir minētās komisijas sastāvā jau sešus gadus. Būtībā komisija tika izveidota pēc viņa iniciatīvas un ar pilsētas domes priekšsēdētāja A. Bartaševiča atbalstu.
O. Lapšovs uzkrājis vērā ņemamu pieredzi siltumsaimniecības jautājumos un vairākus gadus analizē daudzdzīvokļu māju datus apkures, karstā ūdens un cirkulācijas ziņā. Kādam šie dati varētu būt noderīgi un izglītojoši.
Rēzeknes dzīvojamajā fondā ir ap 300 daudzstāvu mājas (ap 14 000 dzīvokļu). Pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 907 «Par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasī-bām», vidējam siltumenerģijas patēriņam daudzdzīvokļu mājās nebūtu jāpārsniedz 200 kWh/m2 gadā (no tiem 150 kWh/m2 – apkurei, 50 kWh/m2 – karsta ūdens sagatavošanai). Ņemot vērā minēto, 2010. gadā pilsētā tika konstatētas apmē-ram 28 «problemātiskās» mājās, kuras neiekļāvās normās, savukārt iedzīvotājiem trūka konsultāciju par to, kā samazināt siltumenerģijas patēriņu un nemaksāt prātam neaptveramas summas par siltumapgādi.
Pamatojoties uz O. Lapšova analīzi, var teikt, ka līdz 2016. gadam tika veikti noteikti pasākumi, kuru rezultātā «problemātiskās» daudzdzīvokļu mājas pilsētā palika tikai trīs, savukārt 2017. gadā Rēzeknē būtībā ir vien divas mājas, kurās situ-ācija siltumenerģijas patēriņa ziņā neuzlabojas jau daudzus gadus. Tā ir Atbrīvošanas alejas 78. māja (vidējais siltumenerģijas patēriņš gadā (piecu gadu laikā) – 248,6 kWh/m2) un Brāļu Skrindu ielas 19.A māja (vidējais siltumenerģijas patē-riņš – 266,5 kWh/m2, ņemot vērā to, ka mājā nav karsta ūdens, parametrs tiek pārsniegts gandrīz divtik).
Šo māju iedzīvotājiem obligāti jārīkojas, lai glābtu savu māju un ģimenes budžetu.
***
Vērojot kopējos vidējos siltumenerģijas patēriņus Rēzeknē, līmenis, kuru izdevās panākt, ir visai patīkams. Mūs ir vērts uzslavēt.
Lai virzītos pa šo ceļu tālāk, 2017. gadā O. Lapšovs sāka veikt māju ikmēneša analīzi un nonāca pie šādiem secinājumiem. Apkures sezonā daudzdzīvokļu māju rādītāji iekļāvās normās, taču, tai beidzoties, atklājās virkne problēmu saistībā ar karstu ūdeni un cirkulāciju.
O. Lapšovs konstatējis, ka maksa par cirkulāciju 10–12 eiro par kvadrātmetru un vairāk nav uzskatāma par normālu, tāpēc nedrīkst nerīkoties.
Problēmas risinājums katrai mājai būs individuāls, līdz ar to vēlreiz atgādinām, ka varat nekautrējoties vērsties pēc ieteikumiem pie komisijas locekļiem.
Patlaban kā pozitīvu piemēru siltumenerģijas patēriņa (karstā ūdens sagatavošanai) ziņā Rēzeknē var minēt 16 mājas (iekļaujas MK noteikumu normā – 50 kWh/m2):
Atbrīvošanas aleja 149 (30,7 kWh/m2–2015. g., 35,6 kWh/m2 – 2016. g.), Maskavas iela 1 (35,2 kWh/m2 – 2015. g., 38,6 kWh/m2 – 2016. g.), Atbrīvošanas aleja 118 (34,9 kWh/m2 – 2015. g., 41,6 kWh/m2 – 2016. g.), V. Seiles iela 41 (34,5 kWh/m2 – 2015. g., 42,1 kWh/m2 – 2016. g.), Dārzu iela 74 (41,3 kWh/m2 – 2015. g., 40,2 kWh/m2 – 2016. g.) u. c.
***
Šos datus var ņemt vai neņemt vērā, bet apsaimniekošanas pasākumu veikšana mājā visvairāk ir atkarīga no pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Nevienu nevar piespiest kādiem konkrētiem soļiem un darbībām. Taču iedzīvotājiem vienmēr jāat-ceras, ka gan komisijas locekļi, gan apsaimniekojošo organizāciju pārstāvji vienmēr jums palīdzēs. Nekautrējieties jautāt un būt aktīviem!
Negribētos teikt neko banālu, taču mājas apsaimniekošanas jautājumos zem guloša akmens ūdens tiešām netecēs.

Jekaterina SMOLICKA

«Rēzeknes Vēstnesis»