Nesenās «tropiskās» lietusgāzes atklāja virkni problēmu dažās daudzdzīvokļu mājās, kur līdz šim par to esamību neviens pat nenojauta, kamēr negadījās šie nepārvaramie apstākļi (force majeure) ar stipriem nokrišņiem. 2. augusta rīta lietusgāzes bija tik spēcīgas, ka ūdens plūsmas «atvēra» kanalizācijas lūkas pilsētas ielās.

Vērienīgs peldējums

Nestandarta situācija izgaismoja šādu faktu: pilsētas lietusūdens sistēma nav domāta pārmērīgiem nokrišņiem, un īpašu slodzi sajuta daudzdzīvokļu māju drenāžu, lietus­ūdens un kanalizācijas sistēmas, kuras savu laiku nokalpoja un arī izbūves posmā nebija domātas šādām «pārbaudēm».

SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» Inženierkomunikāciju apkalpošanas darbu iecirkņa vadītājs Aleksandrs Fjodorovs pastāstīja, ka pēc lietusgāzēm tika konstatētas 25 appludinātas vietas. Pusē gadījumu iedzīvotāju iesniegumi saņemti pirmoreiz.
Katrā no minētajiem gadījumiem applūšanas iemesls ir cits: gruntsūdeņi (80 procenti gadījumu), morāli novecojusī mājas drenāžas sistēma, «baseins» uz plakaniem jumtiem utt.

Namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki cenšas maksimāli ātri reaģēt uz sūdzībām un novērst sūces, taču itin bieži tas prasa vairākas dienas vai nedēļas. Lai konstatētu vājās vietas, dažkārt jāatver nišas kāpņutelpās un pat dzīvokļos, tad jāvēro (pēc stiprām lietusgāzēm nav iespējams manuāli atveidot tādu pašu ūdens plūsmu, lai atklātu sūces vietu). Vizuāli izskatās visai nepatīkami (caurums sienā), taču dažkārt tā ir vienīgā iespēja, kā var atklāt problēmu. Neuztraucieties, būvstrādnieki, pabeidzot darbus, vienmēr uzkopj pēc sevis darba vietu.

Savukārt kopumā darbiem mājas lietusūdens un kanalizācijas sistēmās, kā arī drenāžas sistēmas remontam būs diezgan ievērojami izdevumi. Piemēram, Rancāna ielas 33. mājas pārstāvji pašlaik izstrādā līdzīgu projektu, jo mājā pastāvīgi «peld» divas pagrabtelpas, un projekta izmaksas varētu būt desmiti tūkstošu eiro. Mājas uzkrājumu fondā ne vienmēr atrodamas šādas summas.

Jāpiebilst, ka viens no pagalma teritoriju remonta bonusiem ar domes līdzfinansējumu ir tas, ka projekta izstrādes posmā paredzēta arī inženiersistēmu uzlabošana, ja tāda nepieciešama.
Tāpat uz laiku pārtraukti plānveida darbi daudzdzīvokļu mājās, un būvstrādnieku darbs maksimāli koncentrēts uz slīpo lietu neizturējušo šuvju remontu. Visvairāk šai problēmai pakļautas 103. sērijas mājas.

Elektrodrošība

SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» jau divus gadus aktīvi sadarbojas ar AS «Sadales tīkls», lai nodrošinātu kvalitatīvu elektroapgādi daudzdzīvokļu mājās. Vai ir vērts minēt, ka 50 gadu laikā kopš māju uzcelšanas elektrokomunikācijas krietni nolietojušās, līdz pat avārijas gadījumiem. Bojājumi elektroinstalācijās ir ne tikai nedegoša spuldze kāpņutelpā, bet arī kā rezultāts – bojāta sadzīves tehnika.
Mājas iekšējā elektrotīkla, elektrokabeļu u. c. remonta kopējās izmaksas būs augstas. Obligāti veicami AS «Sadales tīkls» noteiktie darbi.

Par elektrosadales paneļu remontu māju iedzīvotāji tiek brīdināti 2–3 dienas iepriekš. Elektrību atslēdz pa kāpņutelpām uz sešām stundām, bet ne ilgāk, un tikai darba dienās. Parasti ar to pietiek. Savukārt kopumā darbi lielākās mājās ilgst līdz pat divām nedēļām.

«Ne mana cūka, ne mana druva»?

Vairāki māju iedzīvotāji dažkārt pauž neapmierinātību ar to, ka noteiktu remontdarbu veikšanai SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» darbinieki pieslēdzas kopīgam elektroenerģijas skaitītājam. Te jāatgādina, ka, iegādājoties dzīvojamo platību, cilvēks iegādājas arī kopīpašuma daļu. Tādējādi sanāk, ka mājā veicamie darbi tiek īstenoti katra konkrēta mājas iedzīvotāja labad un mājai kopumā. Nevar dzīvot daudzdzīvokļu mājā, ierobežojot savas intereses un atbildību tikai ar savu īpašumu, to paredz pat likumdošana.

Protams, ja iedzīvotāji nepiekrīt, lai strādnieki pieslēgtos kopīgam elektroenerģijas skaitītājam, ir arī citi varianti, piemēram, ģeneratora izmantošana. Taču tas prasīs daudz vairāk līdzekļu no mājas uzkrājumu fonda, tas, savukārt, nozīmē, ka nauda tiks izmantota nelietderīgi un neefektīvi. Namu apsaimniekošanas uzņēmums nav nekāds ienaidnieks, un, ja jau mājā tiek veikti kādi darbi, tad noteikti ne tādēļ, lai kaitētu iedzīvotājiem.

Sīkums vien ir, bet patīkams

Laba ziņa dzīvokļu īpašniekiem, kuru māja atrodas uz pašvaldības un/vai privātīpašnieka zemes. Saskaņā ar likumdošanu, ja abu pušu pārstāvji nespēj savstarpēji vienoties, nomas maksa par zemi joprojām ir 6 procenti no zemes kadastrālās vērtības. Tas nozīmē, ka nomas maksa par zemi var būt mazāka vai arī lielāka par 6 procentiem. Jūnija beigās likuma normām tika izstrādāti grozījumi, saskaņā ar kuriem no 2018. gada tā saucamā piespiedu nomas maksa vairs nevarēs būt lielāka par 5 procentiem, no 2019. gada – lielāka par 4 procentiem un no 2020. gada – lielāka par 3 procentiem.
Izmantojiet iespējas!

SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» pārstāvji aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot jaunās iespējas un reģistrēties RNIS sistēmā. 
Šajā nolūkā personīgi jāierodas uzņēmumā (paņemot līdzi īpašuma tiesības apstiprinošu dokumentu un pasi). Saņemot pieeju sistēmai, varēsiet lietot savu «kabinetu» un elektroniski saņemt apsaimniekošanas rēķinu, apskatīt kopējo informāciju par māju, uzkrājumu fonda līdzekļu patēriņu, plānotiem darbiem utt. Ar laiku sistēma tiks papildināta arī ar citiem datiem. 
Patlaban jauno iespēju izmanto vien 10 procenti dzīvokļu īpašnieku.

Jekaterina SMOLICKA

«Rēzeknes Vēstnesis»