Noderīgais energoaudits.

Kā to īstenot?

Avots: http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=367824:nodergais-energoaudits&Itemid=155

'Vai man savas privātmājas siltināšanai ir nepieciešams energoaudits? Kā to labāk paveikt? Lai siltinātu māju, iepriekš svarīgi konstatēt, kur konkrēti ir lielākie siltuma zudumi, lai efektīvāk varētu tos novērst.Energoaudits ir kompleksa diagnozes noteikšana. Pēc definīcijas – ēkas apsekošanas un analīzes darbu kopums, lai atklātu enerģijas plūsmas, izvērtētu to lietderību un izstrādātu piemērotākos taupības risinājumus.

Energoaudita rezultāts ir dokumentu mape ar situācijas novērtējumu un konkrētiem ieteikumiem.

Siltinot nelielu privātmāju, šāds pasākums ir vēlams. Obligāts tas ir, izstrādājot daudzdzīvokļu ēkas siltināšanas projektu, it īpaši, ja vajadzīgs kredīts un iespējams ES līdzfinansējums.

Energoaudits sastāv no vairākām daļām. Siltumnoturību un gaisa caurlaidību pēta ar speciālām tehniskām iekārtām, tādām kā termovizieris vai, pamatīgākā variantā, – izmantojot tā saucamo blower door tehnoloģiju, kas būtībā ir mājas hermētisma pārbaude.Papildus iegūtajiem datiem veic vēl citas pārbaudes, tāpat aptaujas un dokumentu analīzes. Informāciju apstrādā un izanalizē, tā konstatējot ēkas vājās vietas. Sagatavotā enerģijas patēriņa atskaite uzrāda objektīvo situāciju, bet piedāvātās rekomendācijas pamāca, kādus pasākumus veikt mājas energoefektivitātes uzlabošanai.

– Energoaudits ir finansiāli izdevīgs, jo, samaksājot par to salīdzinoši nelielu summu, iegūtie rezultāti ļauj ieekonomēt jau visai prāvus līdzekļus. Skaidrs, ka, zinot mājas konstrukcijas slēptos bojājumus, celtniekiem iespējams efektīvāk un racionālāk veikt siltināšanu un nodrošināt lielāku komfortu, – uzskata SIA “Vides tehnika” tirdzniecības vadītājs” Intars Rozmans.

Termogrāfija

Energoauditā izmantotās tehnoloģijas lieto arī atsevišķi – tikai mājas siltumnoturības un gaisa caurlaidības izvērtēšanā. Vienkārša siltuma zudumu pārbaudes metode ir termogrāfija. Tās mēriekārta ir termovizieris, kas līdzīgi fotoaparātam fiksē un ekrānā attēlo ēkas sienu infrasarkano starojumu, kuru rada to izdalītais siltums. Lai labāk izmantotu termovizieri, vēlams, lai āra gaisa temperatūra būtu ap -20 °C, bet telpās – ap +20 °C. Lielā starpība aktivizē gaisa plūsmas, tāpēc siltumpretestība ir vieglāk novērojama.Speciāli būvniecībai ražotie termovizieri ir ieprogrammēti uz salīdzinoši nelielām ārsienas temperatūru atšķirībām, kas var svārstīties pat pāris desmitu grādu robežās. Lai šo starpību varētu labāk noteikt, termovizieros izmanto krāsu skalu, piemēram, zemākā temperatūra tiek attēlota kā tumši zila, augstākā – gaiši dzeltena, bet pārējie toņi uzrāda dažādas gradācijas. Tas dod iespēju uzskatāmi ieraudzīt mājas ārējās virsmas, kuras ir vēsākas (labi strādā izolācija) vai siltākas (izolācija bojāta). Ar termogrāfiju ēkā atrod mitruma kondensēšanās vietas, bojātus betona paneļus, neaizpildītas šuves, apkures sistēmas defektus. Bojātās vietas precīza atklāšana ļauj defektus novērst, ekonomējot resursus un samazinot siltuma zudumus. Termoviziera attēlu var aplūkot ekrānā, to var ierakstīt vai izdrukāt. Tehniskās iespējas atkarīgas no modeļa sarežģītības, tāpēc termoapskati parasti pasūta speciālistiem. Termovizierus iespējams arī izīrēt un par mājas siltumnoturību pārliecināties savām acīm.

Hermētisma pārbaude

Daudzi speciālisti uzskata, ka ar termogrāfiju var iegūt tikai ap 25 % datu, bet ar hermētisma pārbaudi – gandrīz 100 %. Izrādās, mājokļa siltumnoturībai problēmas sagādā spraugas un spraudziņas, kas rodas ēkas konstrukcijās celtnieku kļūdu dēļ vai arī izveidojušās laika gaitā. Ziemas sezonā, palielinoties āra un iekštelpu temperatūras starpībai, gaisa vilkme ļoti aktivizējas. Tā mājā iesūc auksto gaisu un spēcīgi dzesē konstrukcijas. Speciālisti rēķina, ka nekontrolējamas gaisa plūsmas caur logu un durvju defektiem, elektropārvadiem, caurulēm un pārsegumiem var radīt 15 % – 40 % lielus siltuma zudumus. Tādēļ it bieži pietiek tikai ar konstrukciju slēpto defektu novēršanu, lai būtiski samazinātu rēķinus par apkuri.

Mājas hermētisma izpēti veic ar gaisa caurlaidības pārbaudi, kuras laikā atklāj konstrukciju bojātās vietas. Izmantojot speciālo blower door tehnoloģiju, telpās rada pazeminātu vai paaugstinātu gaisa spiedienu. Kā tas notiek? Durvju ailē iemontē jaudīgu ventilatoru, kurš izvelk (iepūš) no mājas gaisu. Iekšpusē izveidotajā retinājumā pa konstrukciju spraugām ieplūst āra gaiss ar atšķirīgu temperatūru. Šīs strūklas labi redzamas termovizierī, tās uzrāda arī gaisa plūsmas mērītājs. Tādā vienkāršā veidā šī tehnoloģija ļauj konstatēt gaisa noplūdes un ieplūdes vietas jau siltā laikā, negaidot -20 °C salu. Tas savukārt ļauj paveikt remontdarbus pirms apkures sezonas. Konstrukciju defektu vieglākai atklāšanai izmanto arī dūmu ģeneratoru. Ierīces izpūstos dūmus telpās ventilatora radītais gaisa spiediens izvada ārpusē, kur tie redzami ar neapbruņotu aci. Nosakot lielākās spraugas mājas izolācijā, iespējams samērā ātri paaugstināt ēkas energoefektivitāti.

– Vislabāk gaisa noturības izpēti veikt celtniecības laikā, kad defektu kontrole un to novēršana neprasa liekus tēriņus. Šī pārbaude ir darbietilpīgāka nekā termogrāfija un prasa speciālu kvalifikāciju. Tomēr daudzās valstīs mājas hermētisma pārbaude ir obligāta, to nododod ekspluatācijā vai veicot energoauditu, – atgādina SIA “Artiva” valdes loceklis Artūrs Gredzens