Kam jāmaksā par jumta nomaiņu?

– Dzīvoju trīsstāvu dzīvokļu mājā, kurai no augšējā stāva tek ūdens, jo jumts ir caurs. Vai par to, lai nomainītu jumtu, jāmaksā visai mājai vai tikai attiecīgā posma iemītniekiem? – telefonsarunā jautāja Liezēres pagasta Ozolu ciema iedzīvotāja.

Interesējoties, vai mājas vecākais vai apsaimniekotājs nav skaidrojis, kā jārīkojas šādā gadījumā, sieviete atklāja, visticamāk, problēmas sakni – mājai nemaz nav mājas vecākā, kas aktīvi darbotos, tāpat arī netiek iekasēta apsaimniekošanas maksa, līdz ar to nav apsaimniekotāja, kas remontdarbus pēc pieprasījuma varētu veikt, un apsaimniekošanas naudas uzkrājuma – līdzekļu, par ko jumtu mainīt.
Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļi ir privatizēti, līdz ar to iemītniekiem ir saistošs „Dzīvokļa īpašuma likums“, kas nosaka, ka īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, noteikt kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtību, kā arī pārvaldīšanas formu. Mājas koplietošanas daļas un iekšējās komunikācijas ir kopīpašums visiem dzīvokļu īpašniekiem. Tas izskaidro, kāpēc aplams ir uzskats „man pieder un jāmaksā tikai par manu dzīvokli“, jo līdz ar dzīvokli īpašnieks iegādājies arī kopīpašuma daļu, kurā ietilpst arī jumts. Citiem vārdiem sakot, ja tiek mainīts jumts visai mājai, par remontdarbiem jāvienojas un to izmaksas jāsedz visas mājas iedzīvotājiem. „Dzīvokļa īpašuma likumā” tas formulēts šādi: „Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā.” Savukārt tiem iedzīvotājiem, kas vēlas, lai mājā tiktu veikti renovācijas darbi, jāievēro likuma 11. pants: „Ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.”
Šajā daudzdzīvokļu mājā atrodas arī Liezēres pagasta pārvaldes dzīvokļi, un pagasta pārvaldē izdevās uzzināt, ka ir izteikts mutisks atbalsts jumta nomaiņai. Paredzamo renovācijas darbu gadījumā pagasts piedalīsies arī ar attiecīgajiem dzīvokļiem piekritīgā finansējuma daļu. Līdz ar to – mājas iedzīvotājiem jātiekas kopsapulcē, lai lemtu par jumta nomaiņu un finansējuma nodrošināšanu.

Komentāri  :Uldis Popovs(13.06.2012)

Ja mājā atrodas joprojām neprivatizēti, tātad pašvaldības dzīvokļi, kas nodoti lietošanā kādai personai, tā konkrētā dzīvokļa/ļu daļu maksā pašvaldība. Kā pēc tam pašvaldība iegūst līdzekļus no reālā labuma guvēja, jeb nomnieka, kas mitinās pašvaldības dzīvoklī, es nezinu, jo noma jau parasti tos izdevumus nesedz – bet tas jūs jau vairs tieši neskar. Katra konkrētā dzīvokļa platība ir atšķirīga, līdz ar to katra dzīvokļa maksai par apsaimniekošu ir jābūt atšķirīgai un tai jābūt atbilstošai domājamai daļai kopīpašumā – tātad tas ir atkarīgs vienīgi no dzīvokļa platības. Tā tas bija arī SIA Namsaimnieka gadījumā. Kopīpašnieki paši šo punktu var grozīt TIKAI, ja ir 100% kopīpašnieku piekrišana, ka viņi, piemēram, vienojas par vienādas maksas noteikšanu visiem dzīvokļiem. To nosaka Civillikums un tas nav grozāms pieņemot kaut kādus mājas iedzīvotāju kopības lēmumus, kas skar kopīpašuma daļu. Kopīpašums kā lietu tiesība ir aprakstīts Grūtupa un Kalniņa komentāros, un ir ļoti neērta īpašuma pārvaldes forma. Nevienam neiesaku. Jo likums izdala nepieciešamos(neatliekamos, kas apdraud dzīvību), derīgos un greznuma izdevumus. Tikai nepieciešamie(neatliekamie) izdevumi ir saistoši pārējiem mājas iedzīvotājiem. Kamēr likumā greznuma lietām būs ierādīta pamesla loma, kopīpašuma nami joprojām pilsētā izskatīsies tādi – nevisai, to apkārtne varbūt, ja arī būs sakopta, nesaturēs vērtības, kas raksturīgas vairāk privātīpašumā esošām mājām ar dārziem. Likumā tas viss ir darīts ar nodomu, lai “pasargātu” trūcīgos iedzīvotājus. Parasti iedzīvotāju domas krasi atšķiras, kas ir uzskatāms par Derīgu-2.poz. ieguldījumu mājas apsaimniekošanā. Es arī to jumtu uzskatītu tikai par derīgu izdevumu, kamēr vien tas kādam nekrīt uz galvas. Ja jūs patiešām gribat izdarīt tā, ka pārējiem šie izdevumi būtu saistoši, jums ir jādabū ekspertīzes atzinums, ka jumts patiešām ir jāmaina. Varbūt kāds no augštāva iedzīvotājiem vēlas nākotnē noklāt savam dzīvoklim piegulošu daļu ar jumta logiem, ja vien starpā nav bēniņu, kas ir kopīpašuma telpa. CL lietu tiesības, 3. daļa. Likums “Par dzīvokļa īpašumu” to nenosaka, tur ir atrunāts par pārvaldīšanu kā tādu. CL ir vispārīga tiesību norma, un tās piemērojamas tiktāl, ciktāl to nenosaka speciālo tiesību normas – “dzīvokļa īpašuma likums“. Bet , pirmais, kas ir jādara, ir jāsasauc iedzīvotāju sapulce, kur, piemēram, 51% vai vairāk mājas iedzīvotāju rakstiski parakstās, ka nepiekrīt, ka jumts būtu jāmaina. Tikai tad Jums ir jādabū ekspertīzes slēdziens. Taču ņemiet vērā, ka Jūs nevarēsiet no mazākiem dzīvokļiem prasīt tik pat, cik par konkrēto lietu maksās divreiz lielāks dzīvoklis – to ņemiet vērā. Parasti domājamās daļas ņem vērā nosakot apsaimniekošanas maksas aprēķinu.

zaķīte(13.06.2012)

Vispirms lai pamēģina ar pirmo reizi sasaukt īpašnieku pirmo kopsapulci, pie tam pie tam Tevis pieminētajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja lēmumu pieņemšanā būs kaut viens procesuāls pārkāpums, tad ikvienam būs tiesības pārsūdzēt jebkuru sapulces lēmumu (Likums “Par dzīvokļa īpašumu 16.pants, ceturtā daļa). Uldi – diezgan smieklīgi, ka Tu “nevienam neiesaki” kopīpašuma formu – bet kā citādi Tu esi iedomājies daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma pārvaldīšanu???

Uldis Popovs(13.06.2012)

Nekā. Bet tāpēc jau Civillikumā viss ir vērsts uz to, lai izbeigtu kopīpašuma jūgu un atkarību no pārējiem kopīpašniekiem. Iesaku apdomāt, pirms tādu iegādāties. Paldies Dievam, man ir tikai privātīpašumi, nav neviena kopīpašuma, bet zinu kam ir… Neatkarību lēmumu pieņemšānā vērtēju visaugstāk. Jā, pirmajā kopsapulcē jānosaka pārvaldes forma un jāievēlē mājas vecākais. Tad var balsot par kaut ko citu. Likums nenosaka, cik bieži var rīkot kopsapulces.

Avots: http://www.estars.lv/raksti/30/17377