Diezgan bieži izmantoju pagrabu. Kādu dienu ieraudzīju, ka kaimiņš ejas vidū salicis savas mantas – naktsgaldiņu, kartona kastes. Velkot līdzi velosipēdu, pa minēto eju burtiski jāspraucas, bet tik un tā katru reizi gadās aiz kaut kā aizķerties. Man apnicis! Katram ir savs pagrabs, kas domāts tieši mantu glabāšanai. Kāpēc jāpiegružo koplietošanas teritorija?

SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» darbinieki paskaidroja, ka pagrabstāva ejām jābūt brīvām, tajās neko nedrīkst uzglabāt vai krāmēt. To pieprasa ugunsdrošības noteikumi. Taču ir cilvēki, kuri nes uz pagrabstāvu mantas ar domu, ka tās «kādudien varētu noderēt», bet nevēlas aizņemt vietu tieši savā pagrabiņā, tāpēc nastas atstāj ejā. Vai arī mēdz gadīties cits variants – cilvēkam ir slinkums uzreiz izvest nevajadzīgās mantas (piemēram, mēbeles, vecus logus vai durvis), tāpēc viņš stiepj visu uz pagrabu.
Veidojas arī kuriozas situācijas – iedzīvotāji uzglabā krāmus pagrabstāva ejās mēnešiem ilgi (nemaz nedomājot par neērtībām, ko sagādā kaimiņiem), bet vēlāk, kad SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» veic pagrabstāva telpu uzkopša-nu (par ko māju iedzīvotāji tiek brīdināti laikus) un izved visu lieko, sākas skandāli – «Kur likāt manu galdu, krēslu, veļas mašīnu?». Savukārt fakts, ka visi šie priekšmeti, tēlaini sakot, pārklājās ar putekļiem un pelējumu un vienkārši stāvēja nevienam nevajadzīgi, nez kādēļ nerada jautājumus.
Taču dažkārt gadās vēl smieklīgāk: kamēr namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki iznes no pagrabiem atkritumus un krāmus, kāds procesa gaitā pamanās nočiept sev vērtīgu mantu un aizstiept pie sevis. Tā arī dzīvojam…

Jekaterina SMOLICKA

«Rēzeknes Vēstnesis»