Enerģiju taupīsim arī nākotnē – bez Eiropas naudas, meklējot citus risinājumus

Avots: http://lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=251246

Energoefektivitāti īsumā var definēt kā enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpi. Tās paaugstināšana ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā ierobežot industrijas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, samazinot zudumus enerģijas ražošanā, pārvaldē un sadalē, kā arī galapatēriņā. Savukārt dzīvojamā mājā ar energoefektivitāti parasti saprot racionālu siltumenerģijas un elektroenerģijas izmantošanu. EK ir ierosinājusi jaunu Energoefektivitātes direktīvu. Paredzams, ka jaunā direktīva stāsies spēkā šā gada oktobrī, un tās prasības būs saistošas arī Latvijā.

Mūsdienās enerģijas racionāla un taupīga izmantošana ir kļuvusi par sabiedrības tālākās attīstības redzējuma stūrakmeni. Ar energoefektivitātes pasākumiem ir plānots mazināt siltumnīcas efekta radītās globālās klimata izmaiņas, limitējot emisijas, kas kaitīgas videi un cilvēku veselībai. Tie ir vērsti uz energoresursu racionālu izmantošanu, kas katram no mums palīdz samazināt ikmēneša izmaksas par gaismu un siltumu.

Uzmanības centrā – enerģijas taupīgas patērēšanas risinājumi

Energoefektivitātes politikas turpmākos virzienus iezīmē virkne dokumentu – sākot no Eiropas Savienības (ES) direktīvām līdz nacionālajiem normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem.

Eiropas Komisijas (EK) Enerģētikas ģenerāldirektorāts ir secinājis, ka, neveicot papildu pasākumus, ES, visticamāk, nesasniegs iepriekš izvirzīto mērķi – līdz 2020.gadam samazināt energopatēriņu par 20 procentiem. Tieši tāpēc, uzskatot, ka nepieciešams jauns stimuls, EK ir ierosinājusi jaunu Energoefektivitātes direktīvu. Tā skars visas mūsu dzīves sfēras – energoapgādi, rūpniecību, pakalpojumus un mājsaimniecības.

Jaunā direktīva ietver veselu virkni priekšlikumu:

• noteikt augstus energoefektivitātes standartus sabiedriskajiem iepirkumiem (precēm, pakalpojumiem un ēku celtniecībā/renovācijā);
• noteikt prasību dalībvalstīm ik gadu renovēt trīs procentus no centrālās valdības īpašumā esošo un izmantojamo ēku kopējās platības, kuras apsilda vai arī dzesē. Noteikumi attiecas uz ēkām, kuru kopējā lietderīgā platība pārsniedz 500 kvadrātmetrus. No 2015.gada jūlija šīs direktīvas prasības attiecinās arī uz ēkām, kuru platība ir lielāka par 250 kvadrātmetriem. Turklāt dalībvalstis varēs izvēlēties arī citus veidus, kā nodrošināt līdzvērtīgu enerģijas ietaupījumu;
• ieviest vietēja un reģionāla līmeņa energoefektivitātes rīcības plānus un energovadības sistēmas (šādus rīcības plānus jau ir izstrādājusi Rīgas un vairāku novadu pašvaldības);
• sistemātiski izmantot uz enerģijas ietaupījumu vērstu energopakalpojumu līgumus;
• esošajām un jaunajām elektrostacijām un rūpnieciskajām ražotnēm ražošanas procesā iegūto siltumu obligāti novirzīt tuvākajās siltumapgādes (centrālapkures) sistēmās;
• obligāti būs arī individuālie energopatēriņa skaitītāji, kas uzrāda skaidru, precīzu informāciju par aktuālo enerģijas patēriņu lietošanas brīdī, kā arī citi priekšlikumi.

Paredzams, ka minētā direktīva stāsies spēkā šā gada oktobrī.

Latvijā energoefektivitātes līmeņa paaugstināšanu paredz arī topošais augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments “Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam” (NAP 2020). Šajā dokumentā uzsvērts: “Enerģija ir jāizmanto efektīvi. Tādēļ šis rīcības virziens paredz pasākumus energoefektivitātes celšanai, kas ir nozīmīgs konkurētspējas veicināšanas rīks. Energoefektivitātes celšana primāri ir būtiska ražojošajā sektorā – kā konkurētspējas paaugstināšanas rīks. Tajā pašā laikā ir jāsekmē arī ēku energoefektivitātes paaugstināšana, t.sk. to ēku, kas nav ražošanas aktīvi.”

NAP 2020 iezīmē sasniedzamos mērķus: “Nodrošināt tautas saimniecībai nepieciešamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, veicinot resursu tirgu pieejamību, sektoru energointensitātes samazināšanos un vietējo atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanos kopējā patērētajā apjomā, fokusējoties uz konkurētspējīgām enerģijas cenām.” Tas paredz atbalsta programmu īstenošanu valsts un pašvaldību sabiedrisko ēku, kā arī daudzdzīvokļu namu sektorā, tostarp izmantojot ESCO modeli, un mājsaimniecību energoefektivitātei, veicinot pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem.

Vēl 15 miljoni latu ēku siltināšanas atbalstam

Ministru kabinets (MK) 18.septembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumos Nr.272 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devīto projektu iesniegumu atlases kārtu”, ar kuriem šai aktivitātei papildus tika piešķirti 15 miljoni latu. Līdz ar to kopš projekta sākuma kopējā summa ir sasniegusi jau 62,7 miljonus latu. Minētie MK noteikumi stājas spēkā 28.septembrī.

“Arvien lielākai sabiedrības daļai “energoefektivitāte” vairs nav svešvārds, bet gan ikdienas dzīves sastāvdaļa un iespēja samazināt tēriņus. Papildu finansējums mājokļu renovācijas aktivitātē ļaus nosiltināt vēl vairākus simtus daudzdzīvokļu māju visā Latvijā, tūkstošiem mājsaimniecību samazinot izdevumus par siltumu,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Līdz šā gada 12.septembrim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopumā bija saņēmusi 1087 projektu iesniegumus līdzfinansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu māju renovācijai un noslēgusi 436 līgumus par atbalsta piešķiršanu daudzdzīvokļu māju renovācijai, kopējā līdzfinansējuma summa – 27,79 milj. latu. Tas nozīmē, ka līdz septembra vidum lēmumi bija pieņemti tikai par pusi no iesniegumiem. Līdz vasaras vidum pilnībā bija pabeigti 121 daudzdzīvokļu mājas siltināšanas projekti un to īstenotājiem atmaksāts ERAF līdzfinansējums, kas nedaudz pārsniedz piecus miljonus latu.

Vienlaikus ar papildu finansējuma piešķiršanu veiktas arī izmaiņas aktivitātes īstenošanas nosacījumos. Turpmāk attiecināmās izmaksās varēs iekļaut ēkas energoresursu rekuperācijas sistēmas uzstādīšanu un ēkas inženierkomunikāciju sistēmu atvirzīšanu no siltināmās virsmas. Nākamajā kārtā projekta iesniegumam vairs nav jāpievieno būves inventarizācijas lieta. Taču projekta iesniegumam vajadzēs pievienot līgumu par tehniskā projekta vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas izstrādi un siltumenerģijas piegādātāja izziņu par ēkas siltumenerģijas patēriņu.

Pašreizējā projektu atlases devītā kārta noslēdzas 30.septembrī un nākamā desmitā kārta tiks uzsākta 1.oktobrī.

Taču, ņemot vērā padomju laikā celto daudzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli, šie 62 miljoni latu ir piliens nepieciešamā renovācijas apjoma jūrā. Piemēram, kā liecina aprēķini, lai savestu kārtībā tikai Rīgas dzīvojamo fondu, ir nepieciešami vairāk nekā 600 miljoni latu. Tāpēc šo aktivitāti zināmā mērā var uzskatīt par labu pilotprojektu, kas mūsu iedzīvotājiem parāda dzīvojamo māju renovācijas priekšrocības. Diemžēl šajā saistībā ir arī kāda slikta ziņa – nākamajā plānošanas periodā dzīvokļu īpašniekiem šāda veida dāsns līdzfinansējums vairs nebūs pieejams.  

Par to, kas darāms, lai jau tuvā nākotnē, kad būs izsmelti līdzfinansējuma resursi, dzīvojamo ēku renovācijas process neapstātos, tika spriests aizvadītās nedēļas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas Mājokļu jautājumu apakškomisijā.

Meklē risinājumus

Ievadot diskusiju, ar savu pētījumu klātesošos iepazīstināja jaundibinātais Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs (ĒSEB), kas darbību sāka šā gada vasaras vidū.

“Šobrīd esam iepazinušies ar valdības rīcības plānu, kur ir iestrādāti vairāki punkti, kas saistīti ar energoefektivitāti,” sacīja biroja konsultants Sandis Bērtaitis. “Esam identificējuši vairākas nākotnes aktivitātes un, piemēram, secinājuši, ka ēku kompleksā renovācija ir iespējama arī nākamajā plānošanas periodā un par to iespējams maksāt ar enerģijas ietaupījumiem. Sākotnēji tās ir visai ievērojamas investīcijas. Taču šos resursus ir iespējams atpelnīt.

Uzskatām, ka vajadzētu izstrādāt vienotu Visaptverošu enerģijas apsaimniekošanas līgumu (VEAL), kas nodrošinātu investīcijas gan ēku saglabāšanai, gan enerģijas taupīšanai. Faktiski tas ir pazīstamais ESKO modelis.”

Taču ESKO modelim ir kāds mīnuss. Ieguldītās investīcijas iespējams atpelnīt visai ilgā laika posmā, kas lielākoties pārsniedz 15 gadus. Tāpēc biroja eksperti iesaka izmantot diezgan interesantu risinājumu – šos VEAL līgumus, piemēram, pārdot pensiju vai citiem fondiem, kas nav orientēti uz ieguldīto resursu un peļņas ātru iegūšanu. Savukārt ESKO uzņēmums šos līdzekļus varēs izmantot nākamajiem ēku renovācijas projektiem.

Tāpat biroja pētījumā secināts – ja laikus netiks pieņemti atbilstoši lēmumi, samazināsies valsts dzīvojamā fonda vērtība, pieaugs tā apsaimniekošanas izdevumi, celsies maksa par siltumu, kas izpaudīsies iedzīvotāju kopējā dzīves līmeņa kritumā.

“ESKO ir labs veids, kā piesaistīt privātā sektora līdzekļus,” sēdes laikā atzina Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders. “Pašlaik Ekonomikas ministrija izstrādā priekšlikumus saistībā ar ES fondu finansējumu. Esam sagatavojuši informatīvo ziņojumu par ES fondu izmantošanas iespējām nākamajā plānošanas periodā.

Viens no priekšlikumiem skar Rotācijas fonda izveidi, kas iedzīvotājiem nodrošinātu lētākus resursus. Dzīvokļu īpašnieki šim fondam atdotu tikai aizlienēto naudu, kuru izmantotu nākamajiem aizdevumiem. Diemžēl dzīvokļu īpašniekiem, šķiet, visai grūti būs pārslēgties uz citiem atbalsta modeļiem, jo viņi jau ir pieraduši pie pagaidām esošā dāvinājuma.”

“Iespējams izstrādāt dažādus likuma grozījumus, taču visi šie jaunievedumi atduras pret dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas kārtību,” sacīja Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis.

Viņš uzskata, ka ar vienkāršu balsu vairākumu lēmumus par savu dzīvojamo māju varētu pieņemt dzīvokļu īpašnieki, kuri piedalās kopsapulcē. Tāpat ir nobriedusi nepieciešamība veidot datorizētu mājas apsaimniekošanas vidi, kas ļautu pieņemt operatīvus lēmumus.

Diskusijas nobeigumā Mājokļu jautājumu apakškomisija ieteica izveidot darba grupu, kas apkopotu sanāksmes laikā izteiktos priekšlikumus.