Starpnieka lomu starp daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un organizācijām no malas pilda namu apsaimniekošanas uzņēmums. Iedzīvotāji uzliek atbildību par mājā veicamo būvdarbu kvalitāti tieši apsaimniekotājam kā speciālistam konkrētā jomā. Šī ir sarežģīta tēma, kurā jāsaliek punkti uz «i».
«Rēzekne nav galvaspilsēta, un būvstrādnieki ir tādi, kādi ir. Dažu darbu veikšanai ir ārkārtīgi grūti atrast «universālu» meistaru, kā mēdz teikt, ar uguni meklēdams neatradīsi,» sarunu uzsāk SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» valdes loceklis Vjačeslavs Spičs.
«Nav noslēpums, ka būvdarbi ir sezonas darbi, tādēļ katra firma cenšas iegūt iespējami vairāk pasūtījumu, kaut kur ietaupīt, nepabeigt kādu darbiņu līdz galam… Dažkārt arī paši mājas iedzīvotāji, dzīdamies pēc lētuma, izvēlas tāmē dažas pozīcijas par spīti speciālistu rekomendācijām. Līdz ar to veidojas risks rezultātā saņemt nekvalitatīvi paveiktu darbu. Šajā jautājumā, bez šaubām, ļoti sva-rīga nozīme ir iedzīvotāju aktīvai nostājai. Piemēram, mājās, kur ir pārņemtas pārvaldīšanas tiesības, iedzīvotāji paši izvēlas būvorganizāciju no piedāvātajiem variantiem, pamatojoties uz kompānijas reputāciju. Itin bieži par darbu izpildītāju tiek izvēlēta firma, kuras piedāvājums nav no lētākajiem. Savukārt mājās, kur pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas, tiek izsludināts iepirkums, un saskaņā ar mūsu valstī spēkā esošajiem noteikumiem tiek izvēlēts uzvarētājs ar lētāko cenas piedāvājumu. Diemžēl, kā jau minēju, dažkārt tas atspoguļojas kvalitātē.»
Ko dara SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» pārstāvji, lai gūtu no būvstrādniekiem gan cenu, gan kvalitāti? Iespējami divi scenāriji.
Pirmais scenārijs. Namu apsaimniekotājs slēdz līgumu ar būvuzraudzības uzņēmumu, t. i., darbu izpildīšanu kontrolē būvuzraugs un apsaimniekojošās kompānijas darbinieki. Taču pat šāda iespēja neglābj no tā, ka noteikti darbi vēlāk jāveic atkārtoti, vai arī strādnieki nepaspēj izpildīt uzdevumu norādītajos termiņos.
Namu pārvaldnieks Vladislavs Šindlers: «Kā pasūtītāja, t. i., mājas iedzīvotāju pārstāvji mēs varam reaģēt uz nepilnībām saskaņā ar līguma noteikumiem. Pozīciju saskaņošanai un strīdīgu jautājumu risināšanai nepieciešams noteikts laiks, kā dēļ daži klienti uzskata, ka mēs neko nesajēdzam savā darbā, esam vienojušies ar būvstrādniekiem, esam bezatbildīgi utt. Tas simtprocentīgi tā nav!»
«Mēs vienmēr rīkojamies pasūtītāja interesēs un negrasāmies izlikties, ka nepamanām slikti paveiktu darbu, par kuru tiek maksāta nauda. Ir bijuši gadījumi, kad darbi tika pārtaisīti divas, trīs reizes,» piebilst V. Spičs.
Te jāsaka, ka namu apsaimniekotājs tam pievērš īpašu uzmanību – ja jums ir speciālas zināšanas un darbu veikšanas procesā redzat kādas kļūdas, uzreiz vērsieties SIA «Rēzeknes Namsaim-nieks». Ievērojami vieglāk ir novērst nepilnības laikus, turklāt būvuzraudzībai un apsaimniekojošās organizācijas speciālistiem nemaz nav grūti lieku reizi izbraukt uz objektu.
Taču gadās arī nomācošas situācijas, kurās dažkārt nonāk līdz absurdam. Klients, bez šaubām, ir tiesīgs pieprasīt kvalitāti, bet nevar jau principiāli nevienam neuzticēties – nedz dokumentācijai, nedz būvuzrauga viedoklim, kurš, jāteic, savu sertifikātu vērtē ļoti augstu un noteikti nepieņems acīmredzami slikti paveiktus darbus.
Otrais scenārijs. Namu apsaimniekošanas uzņēmums patstāvīgi kontrolē darbu izpildītāju, un arī tas neapdrošina pret nekvalitatīvi īstenotajiem darbiem. Kā piemēru minēsim balkonu remontu. Pieņemot darbus, tika konstatēti daži trūkumi, bet pamatā pārmetumu nebija. Taču nesen namu apsaimniekošanas uzņēmumā tika nolemts vēlreiz pārbaudīt darbu kvalitāti, bet jau piesaistot ekspertu – nepilnības ir, tās ir piefiksētas un tiks novērstas. Darbiem ir divu gadu garantija gadījumiem, kad trūkumi nav redzami ar neapbruņotu aci un izpaužas tikai noteiktos apstākļos.
***
Kontrolēt būvstrādniekus ir grūti, nevienam nav rentgenredzes, lai saskatītu it VISU. Tāpēc šajā jautājumā galvenais uzsvars jāliek uz iedzīvotāju un apsaimniekotāja kooperāciju. Vēl pozitīvāks rezultāts iegūstams, ja abas puses spēlē vienos «kvalitātes vārtos», tā vietā, lai principiāli mest sprunguļus ceļā.

Jekaterina SMOLICKA

«Rēzeknes Vēstnesis»