Kooperativa 13

Laikraksta «Rēzeknes Vēstis» šī gada 14. septembra numurā ar redaktores Māras Nizinskas parakstu tika publicēts raksts «Kā Spičs māju siltināja». Spriežot pēc konteksta, par «patvaļu», kas norisinās Ko-operatīvās ielas 13. mājā, kurā dzīvo SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» vadītājs (minētajā rakstā adrese nebija norādīta. – Autores piebilde), informēja iedzīvotājs «Antons Semjonovičs» (vārds, visticamāk, ir izdomāts. – Autores piebilde). Pamatojoties uz to, Nizinskas kundze uzrakstīja materiālu, kas ir piesātināts ar jautājumiem un pieņēmumiem, kuru mērķis ir likt apšaubīt Vjačeslava Spiča un «viņa uzticamo palīgu» godīgumu un godprātību. Vai ir vērts minēt, ka pirms parakstīties zem «Antona Semjonoviča» vārdiem M. Nizinska pat neapsvēra iespēju pārbaudīt apsūdzētāja apgalvojumus.

Neslēpsim, V. Spičs vērsās laikraksta «Rēzeknes Vēstnesis» redakcijā ar vēlmi paust savu nostāju minētajā situācijā. Mēs piekritām ar nosacījumu, ka viņš savus vārdus dokumentāli pamatos.
Kopā ar namu apsaimniekošanas uzņēmuma vadītāju šīs nedēļas sākumā uz tikšanos ieradās namu pārvaldnieks Vjačeslavs Šindlers un Artemijs Luss, inženiertīklu apkalpošanas iecirk­ņa tehniķis un, kā liek noprast «Rēzeknes Vēstīs» publicētais teksts, šī paša «ekskluzīvā dzīvokļa īpašnieks».
Tālāk secīgi minēsim faktus.

1) No Māras Nizinskas raksta: «…Namu pārvalde ilgi pūlējās saņemt iedzīvotāju piekrišanu tarifu palielināšanai un mājas siltināšanai. Iedzīvotāji piekrita gala sienu siltināšanai. Un «Namsaimnieks» nosiltināja. Taču nevis gala dzīvokļus, kuru iedzīvotāji sen sūdzējās par mitrām sienām un pelējumu, bet viena dzīvokļa ārējās sienas pirmajā stāvā. Šīs sienas renovēja pēc tam, kad dzīvoklī ievācās bosa draugs. Par kādu naudu? Par kopējo, paņemot no mājas konta un nesaskaņojot šo ņemšanu ar pārējiem iedzīvotājiem?»

A. Luss paskaidroja, ka dzīvo Kooperatīvās ielas 13. mājā kopš 2011. gada. Sākumā viņš īrēja dzīvokli, pēc kāda laikā to izpirka. «Dzīvoklis ir stūra, tas bija mitrs un tur vairojās pelējums, vidējā gaisa temperatūra bija 14 grādi, bet man ir divi bērni. Veicu visus mērījumus, labi, ka orientējos šajā jautājumā, un kā iedzīvotājs vērsos namu apsaimniekošanas uzņēmumā ar iesniegumu.» Atbildes reakcija uz sūdzību bija 2013. gada 21. februāra akts par dzīvokļa stāvokli (visi dokumenti tika uzrādīti. – Autores piebilde). Tika nolemts veikt mājas iedzīvotāju aptauju, vai tie ir ar mieru piešķirt līdzekļus no mājas uzkrājumu fonda, lai palīdzētu kaimiņam, taču dzīvokļu īpašnieku pārsvars bija vienaldzīgs, īpaši tie, kuri dzīvo tuvāk mājas vidum un necieš no appelējušām sienām. Process apstājās.

A. Luss: «Ar rezultātu nebiju apmierināts, tāpēc nolēmu siltināt sava dzīvokļa sienas par saviem līdzekļiem.»

V. Spičs: «A. Luss uzsāka darbus par saviem līdzekļiem, un pēc kāda laika es nolēmu palīdzēt tos pabeigt, uzņemoties personīgu atbildību. Tā kā gadījums bija kritisks, būtībā tuvs avārijas situācijai, un mājas iemītnieki tobrīd vēl nebija pār-ņēmuši pārvaldīšanas tiesības, namu apsaimniekošanas uzņēmuma vārdā varēju pieņemt šādu lēmumu, nesaskaņojot to ar iedzīvotājiem. Rezultātā A. Luss sienu siltināšanā ieguldīja 730 latus no savas kabatas, un 1070,95 lati tika ņemti no mājas uzkrājumu fonda, turklāt tika siltināta arī daļa gala sienas un daļa otra dzīvokļa, kura iemītnieki arī cieta no pelējuma pārklātām sienām. Un, jā, tobrīd A. Luss nebija SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» darbinieks. Darbā viņš tika pieņemts tikai 2015. gada beigās.»

Sarunai pievienojas V. Šind­lers. «Vēlāk – 2016. gada 4. oktobrī mājā notika iedzīvotāju kopsapulce, kurā tika nolemts pārņemt pārvaldīšanas tiesības. Tāpat apspriešanai tika izvirzīta mājā veicamo darbu tēma. Dzīvokļu īpašniekiem tika ierosināts: 1) veikt gala sienu šuvju hermetizāciju par uzkrājumu fonda līdzekļiem; 2) hermetizēt šuves un siltināt gala sienas, noformējot kredītu, nepalielinot iemaksas uzkrājumu fondā; 3) pilnībā atjaunot māju. Lai pieņemtu lēmumu, dzīvokļu īpašniekiem tika nosūtītas ierakstītas vēstules ar aptaujas anketu. Nesteidzāmies, jo piemērotais laiks būvdarbiem jau bija beidzies. Aptaujas protokols tika noformēts 2017. gada 28. aprīlī un izvietots uz ziņojumu dēļiem. No 60 dzīvokļiem aptaujā piedalījās 48 (76,6%). 39 dzīvokļu īpašnieki (65%) nobalsoja par otro variantu, 6 – pret (10%), trīs balsis atzītas par spēkā neesošām (5%) un 12 (20%) – nepiedalījās vispār.» Attiecīgie dokumenti arī tika uzrādīti.

V. Spičs norādīja, ka siltināšanas projekts ievērojami aizkavējās, tas bija jāpārveido un jāsaskaņo divreiz. Taču pašlaik jau ir aizdarītas šuves vienā no gala sienām (namu apsaimniekošanas uzņēmums to veic saviem spēkiem), savukārt ar sienu siltināšanu nodarbosies firma, kas piedāvās labāko cenu un spēs realizēt projektu šogad. Tādējādi tiks atrisināts jautājums ar pelējumu visām mājas gala sienām.

2) Raksta fragments: «Bez tam tika likvidēta taciņa… «Namsaimnieka» darbinieki taciņu uzraka, uzbēra melnzemi, iesēja zāli un iestādīja krūmus, lai zem logiem neviens nestaigā un netraucē. Kungu automašīnu uzrauga pie mājas uzstā-dītā videokamera, vēl pāris kameras kāpņu telpā «vēro» ieejas durvis…»
Mums parādīja fotogrāfiju, kurā redzams, ka iedzīvotāju rīcībā ir gājēju celiņš, pa kuru var staigāt, savukārt likvidētā taciņa tika izmīdīta gar A. Lusa dzīvokļa logiem. «Īpaši grūti bija svētkos. Cilvēki ne tikai centās ielūkoties logos, bet arī klauvēja pa palodzēm. Par personīgiem līdzekļiem nolīgu firmu, kuras darbinieki atveda melnzemi un iestādīja krūmus, kurus kopt un uzraudzīt man jau palīdzēja kaimiņienes, jo uzreiz uzradās «labvēļi», kuri vēlējās šos krūmus izrakt. Arī pašlaik cilvēki tik un tā staigā «pa taisno». Rezultātā divi krūmi tika nolauzti.
Kameru kāpņutelpā arī uzstādīju par personīgiem līdzekļiem, jo mūsu kāpņutelpā cilvēki nāca nokārtoties. Ārējo kameru uzstādīju, lai novērotu savu automašīnu. Valsts datu inspekcijā reģistrētās kameras datus izmanto arī Valsts policija. Pateicoties tam, tika aizturēti vairāki ļaundari, kuri mēģināja bojāt kaimiņu īpašumu.»

3) Raksta fragments: «2015. gada 1. janvārī mājas konts bija tukšs, māja bija «Namsaimniekam» parādā 2124 eiro. Tomēr 2015. gada jūnijā pēc mājas pārvaldnieka rīkojuma tika nomainīti kāpņutelpu logi – bez attiecīgas dokumentācijas, bez saskaņošanas ar Būvvaldi un arhitektu… Šie un citi ar dzīvokļu īpašniekiem nesaskaņotie tēriņi iedzina māju parādos, kas pērn jau sasniedza 5544 eiro.»

V. Šindlers parādīja kārtējos dokumentus un paskaidroja, ka 2014. gadā, kad mājai vēl nebija pārņemtas pārvaldīšanas tiesības, tika izsūtīta plānoto darbu tāme, un mājas iedzīvotāji to neapstrīdēja. Ņemot vērā gadā izveidojušos uzkrājumu summu un veiktos darbus, gada beigās māja palika namu apsaimniekošanas uzņēmumam parādā 2124,95 eiro. Jā, līdztekus citiem darbiem tika nomainīti logi un siltinātas logu starpas. Tā kā logu konstrukcija palika nemainīga, saskaņošana ar Būvvaldi nebija nepieciešama.
Pārņemot pārvaldīšanas tiesības 2016. gadā, mājā tika paaugstinātas iemaksas uzkrājumu fondā.

V. Spičs: «Ja tiek palielinātas iemaksas uzkrājumu fondā, cilvēkiem jāredz rezultāts, līdz ar to 2016. gadā mājā arī tika veikti noteikti darbi. Piemēram, 2016. gada 1. janvārī mājas parāds apsaimniekošanas uzņēmumam bija 5544 eiro, savukārt 2017. gada 1. janvārī – 1857,09 eiro. Pakāpeniski visu izlīdzinām. No kurienes nāk nauda? SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» ir rezerves fonds, no kura varam ņemt līdzekļus, lai atvieglotu slodzi noteiktai mājai noteiktā periodā, taču šie līdzekļi vienmēr tiek atgriezti. Visas izmaksu nianses tiek apspriestas ar iedzīvotājiem. Tāpat atgādinu, ka ar mājas lietu un ieplānoto darbu sarakstu var iepazīties mūsu elektroniskajā sistēmā – nāciet, saņemiet paroli un būsiet informēti!»

 

Jekaterina SMOLICKA

«Rēzeknes Vēstnesis»

osveshhenie_podvala

Diezgan bieži izmantoju pagrabu. Kādu dienu ieraudzīju, ka kaimiņš ejas vidū salicis savas mantas – naktsgaldiņu, kartona kastes. Velkot līdzi velosipēdu, pa minēto eju burtiski jāspraucas, bet tik un tā katru reizi gadās aiz kaut kā aizķerties. Man apnicis! Katram ir savs pagrabs, kas domāts tieši mantu glabāšanai. Kāpēc jāpiegružo koplietošanas teritorija?

SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» darbinieki paskaidroja, ka pagrabstāva ejām jābūt brīvām, tajās neko nedrīkst uzglabāt vai krāmēt. To pieprasa ugunsdrošības noteikumi. Taču ir cilvēki, kuri nes uz pagrabstāvu mantas ar domu, ka tās «kādudien varētu noderēt», bet nevēlas aizņemt vietu tieši savā pagrabiņā, tāpēc nastas atstāj ejā. Vai arī mēdz gadīties cits variants – cilvēkam ir slinkums uzreiz izvest nevajadzīgās mantas (piemēram, mēbeles, vecus logus vai durvis), tāpēc viņš stiepj visu uz pagrabu.
Veidojas arī kuriozas situācijas – iedzīvotāji uzglabā krāmus pagrabstāva ejās mēnešiem ilgi (nemaz nedomājot par neērtībām, ko sagādā kaimiņiem), bet vēlāk, kad SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» veic pagrabstāva telpu uzkopša-nu (par ko māju iedzīvotāji tiek brīdināti laikus) un izved visu lieko, sākas skandāli – «Kur likāt manu galdu, krēslu, veļas mašīnu?». Savukārt fakts, ka visi šie priekšmeti, tēlaini sakot, pārklājās ar putekļiem un pelējumu un vienkārši stāvēja nevienam nevajadzīgi, nez kādēļ nerada jautājumus.
Taču dažkārt gadās vēl smieklīgāk: kamēr namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki iznes no pagrabiem atkritumus un krāmus, kāds procesa gaitā pamanās nočiept sev vērtīgu mantu un aizstiept pie sevis. Tā arī dzīvojam…

 

Jekaterina SMOLICKA

«Rēzeknes Vēstnesis»

RN

Būsim objektīvi, – šīgada vasara «ne visai izdevās». Karstās dienas varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. No aukstuma un lietavām cieta ne tikai iedzīvotāji, bet arī celtnieki. Laikapstākļu dēļ daži darbi bija grūti īstenojami vai arī vispār tika pārtraukti. 
Līdz ar to SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» («RN») darbinieki vēl aizvien strādā vaiga sviedros. Darba ir daudz. Taču par visu pēc kārtas.

Ugunsdrošība

14. jūnijā Londonā notika šaušalīga traģēdija – aizdegās 24 stāvu ēka. Par ugunsgrēka iemeslu kļuva tas, ka ēkas ārējā apdarē tika izmantoti materiāli, kuri, saskaņā ar aculiecinieku apgalvojumiem, dega kā papīrs. Arī ēkas evakuācijas no-teikumos bija norādīts, ka katrā dzīvoklī ir ugunsizturīgas durvis, līdz ar to nelaimes gadījumu var mierīgi nogaidīt mājās. Tie, kuri sekoja šīm rekomendācijām, noslāpa dūmos vai sadega. Tas bija elles katls zemes virsū…
Kamdēļ šis atgādinājums? Pēc Londonas traģēdijas Latvijā tūdaļ tika aktualizēts daudzdzīvokļu māju ugunsdrošības jautājums. Pārstāvji no galvaspilsētas uzsāka pārbaudes, tiekot arī līdz Rēzeknei. Proti, mūsu pilsētā tika pārbaudītas de-viņstāvu un sešstāvu mājas. Tika paustas dažas rekomendācijas. Saskaņā ar reglamentu (nākotnei) norādītajās mājās periodiski jāmēra izolācijas pretestība, kas jau tāpat tika darīts, tikai deviņstāvu mājās, jo tajās ir lifti. Tāpat jāvelta uzmanība aizsardzībai pret negaisu un ventilācijas tīrīšanai.
Namu apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs Vjačeslavs ­Spičs norādīja, ka absolūti visu pilsētas māju kontekstā jau tiek īstenoti uzņēmuma «Sadales tīkls» norādījumi, proti, vecās elektroinstalācijas tiek nomainītas uz jaunām. Tāpat tiks izpildīti arī minētie nosacījumi, neatkarīgi no mājas stāvu skaita.
Atliek vien noregulēt ventilācijas tīrīšanas jautājumu, jo šī funkcija māju apsaimniekošanā nav obligāta un to deleģē dzīvokļu īpašnieki.
Tāpat «RN» namu pārvaldnieks un namu pārzinis apguva speciālu mācību programmu un izstrādāja ugunsdrošības un evakuācijas noteikumus, kas tiks drukāti otrpus apsaimniekošanas pakalpojumu rēķinam.
Lai neveidotos nekādas liekas ugunsnedrošas situācijas, bēniņiem un pagrabiem jābūt tīriem, un šajā ziņā uzņēmumam «Rēzeknes Namsaimnieks» nav ko pārmest.

Par plāniem

«RN» atgādina, ka pārvaldīšanas tiesības nepārņēmušo māju iedzīvotājiem 15. oktobrī tiks nosūtītas ieplānoto darbu tāmes. Saskaņā ar likumdošanas prasībām, tāmes forma mainīsies. V. Spičs norāda, ka personīgi viņam jaunais tāmes formāts nav pa prātam, jo tajā ir mazāk atšifrējumu. Līdz ar to lūgums iedzīvotājiem nekautrēties un vērsties ar jautājumiem pie namu pārziņa un namu pārvaldnieka.
Runājot par pārējiem, pamazām notiek dzīvokļu īpašnieku kopsapulces. Iecerēts rīkot pa divām sapulcēm vienā vakarā. Līdztekus nepieciešamajiem darbiem māju iemītniekiem tiks piedāvāta renovācija. Šī ir plaši iztirzāta tēma, taču tieši pašlaik tā ir īpaši aktuāla.
Tāpat «RN» informē, ka sakarā ar minimālās algas valstī un sociālā nodokļa izmaksu paaugstināšanu uzņēmums būs spiests paaugstināt apsaimniekošanas tarifu.

Renovācija

«RN» turpina strādāt ar mājām, kuru iedzīvotāji izvēlējās renovāciju. Šogad tika plānots renovēt dažas nelielas mājas, taču darbs ar dokumentāciju, tehniskajiem projektiem, grozījumiem ievilkās, bet būvdarbu sezona diemžēl jau tuvojas noslēgumam.
V. Spičs: «Par spīti tam, ka uzturam pastāvīgu tiešu kontaktu ar finanšu institūciju «Altum», process virzās ar sarežģījumiem. Ļoti daudz nianšu saistībā ar dokumentāciju un projektu risinājumiem. Saskaņojam un apspriežam teju vai katru punktu no A līdz Z, lai mājas iedzīvotāji iegūtu rezultātu, uz kuru bija cerējuši. Runājot par daudzdzīvokļu māju pagalma teritoriju labiekārtošanu, pagaidām viss norit kā plānots, mums arī jāuzspēj pabeigt citus vērienīgus pasūtījumus.»

Gatavošanās apkures sezonai

Norit gatavošanās kārtējai apkures sezonai – tiek pārbaudītas un aizpildītas apkures sistēmas. Par darbu īstenošanu parasti tiek brīdināts. Lūgums pret šo jautājumu attiekties nopietni un pārbaudīt, vai jūsu dzīvoklī viss ir kārtībā, vai nekur nav kādas sūces u. c. «Neko neesam pie sevis nomainījuši, viss būs kārtībā» un tamlīdzīga domāšana nesniedz nekādas garantijas. Iespējams, ka kaut ko mainījuši jūsu kaimiņi.

Autoparka papildināšana

«RN» papildināja savu autoparku ar trim automašīnām «­RENAULT Cleo» (divvietīgas). Viena no tām nodota lietošanā santehniķiem, pārējās divas kalpo administrācijas vajadzībām. Līdz ar to ir pārtraukti praktiski visi ar darbiniekiem no-slēgtie līgumi par viņu personīgā transporta izmantošanu uzņēmuma vajadzībām.

 

Jekaterina SMOLICKA

«Rēzeknes Vēstnesis»