voda-fontanirovala-iz-lyuka

Nesenās «tropiskās» lietusgāzes atklāja virkni problēmu dažās daudzdzīvokļu mājās, kur līdz šim par to esamību neviens pat nenojauta, kamēr negadījās šie nepārvaramie apstākļi (force majeure) ar stipriem nokrišņiem. 2. augusta rīta lietusgāzes bija tik spēcīgas, ka ūdens plūsmas «atvēra» kanalizācijas lūkas pilsētas ielās.

Vērienīgs peldējums

Nestandarta situācija izgaismoja šādu faktu: pilsētas lietusūdens sistēma nav domāta pārmērīgiem nokrišņiem, un īpašu slodzi sajuta daudzdzīvokļu māju drenāžu, lietus­ūdens un kanalizācijas sistēmas, kuras savu laiku nokalpoja un arī izbūves posmā nebija domātas šādām «pārbaudēm».

SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» Inženierkomunikāciju apkalpošanas darbu iecirkņa vadītājs Aleksandrs Fjodorovs pastāstīja, ka pēc lietusgāzēm tika konstatētas 25 appludinātas vietas. Pusē gadījumu iedzīvotāju iesniegumi saņemti pirmoreiz.
Katrā no minētajiem gadījumiem applūšanas iemesls ir cits: gruntsūdeņi (80 procenti gadījumu), morāli novecojusī mājas drenāžas sistēma, «baseins» uz plakaniem jumtiem utt.

Namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki cenšas maksimāli ātri reaģēt uz sūdzībām un novērst sūces, taču itin bieži tas prasa vairākas dienas vai nedēļas. Lai konstatētu vājās vietas, dažkārt jāatver nišas kāpņutelpās un pat dzīvokļos, tad jāvēro (pēc stiprām lietusgāzēm nav iespējams manuāli atveidot tādu pašu ūdens plūsmu, lai atklātu sūces vietu). Vizuāli izskatās visai nepatīkami (caurums sienā), taču dažkārt tā ir vienīgā iespēja, kā var atklāt problēmu. Neuztraucieties, būvstrādnieki, pabeidzot darbus, vienmēr uzkopj pēc sevis darba vietu.

Savukārt kopumā darbiem mājas lietusūdens un kanalizācijas sistēmās, kā arī drenāžas sistēmas remontam būs diezgan ievērojami izdevumi. Piemēram, Rancāna ielas 33. mājas pārstāvji pašlaik izstrādā līdzīgu projektu, jo mājā pastāvīgi «peld» divas pagrabtelpas, un projekta izmaksas varētu būt desmiti tūkstošu eiro. Mājas uzkrājumu fondā ne vienmēr atrodamas šādas summas.

Jāpiebilst, ka viens no pagalma teritoriju remonta bonusiem ar domes līdzfinansējumu ir tas, ka projekta izstrādes posmā paredzēta arī inženiersistēmu uzlabošana, ja tāda nepieciešama.
Tāpat uz laiku pārtraukti plānveida darbi daudzdzīvokļu mājās, un būvstrādnieku darbs maksimāli koncentrēts uz slīpo lietu neizturējušo šuvju remontu. Visvairāk šai problēmai pakļautas 103. sērijas mājas.

Elektrodrošība

SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» jau divus gadus aktīvi sadarbojas ar AS «Sadales tīkls», lai nodrošinātu kvalitatīvu elektroapgādi daudzdzīvokļu mājās. Vai ir vērts minēt, ka 50 gadu laikā kopš māju uzcelšanas elektrokomunikācijas krietni nolietojušās, līdz pat avārijas gadījumiem. Bojājumi elektroinstalācijās ir ne tikai nedegoša spuldze kāpņutelpā, bet arī kā rezultāts – bojāta sadzīves tehnika.
Mājas iekšējā elektrotīkla, elektrokabeļu u. c. remonta kopējās izmaksas būs augstas. Obligāti veicami AS «Sadales tīkls» noteiktie darbi.

Par elektrosadales paneļu remontu māju iedzīvotāji tiek brīdināti 2–3 dienas iepriekš. Elektrību atslēdz pa kāpņutelpām uz sešām stundām, bet ne ilgāk, un tikai darba dienās. Parasti ar to pietiek. Savukārt kopumā darbi lielākās mājās ilgst līdz pat divām nedēļām.

«Ne mana cūka, ne mana druva»?

Vairāki māju iedzīvotāji dažkārt pauž neapmierinātību ar to, ka noteiktu remontdarbu veikšanai SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» darbinieki pieslēdzas kopīgam elektroenerģijas skaitītājam. Te jāatgādina, ka, iegādājoties dzīvojamo platību, cilvēks iegādājas arī kopīpašuma daļu. Tādējādi sanāk, ka mājā veicamie darbi tiek īstenoti katra konkrēta mājas iedzīvotāja labad un mājai kopumā. Nevar dzīvot daudzdzīvokļu mājā, ierobežojot savas intereses un atbildību tikai ar savu īpašumu, to paredz pat likumdošana.

Protams, ja iedzīvotāji nepiekrīt, lai strādnieki pieslēgtos kopīgam elektroenerģijas skaitītājam, ir arī citi varianti, piemēram, ģeneratora izmantošana. Taču tas prasīs daudz vairāk līdzekļu no mājas uzkrājumu fonda, tas, savukārt, nozīmē, ka nauda tiks izmantota nelietderīgi un neefektīvi. Namu apsaimniekošanas uzņēmums nav nekāds ienaidnieks, un, ja jau mājā tiek veikti kādi darbi, tad noteikti ne tādēļ, lai kaitētu iedzīvotājiem.

Sīkums vien ir, bet patīkams

Laba ziņa dzīvokļu īpašniekiem, kuru māja atrodas uz pašvaldības un/vai privātīpašnieka zemes. Saskaņā ar likumdošanu, ja abu pušu pārstāvji nespēj savstarpēji vienoties, nomas maksa par zemi joprojām ir 6 procenti no zemes kadastrālās vērtības. Tas nozīmē, ka nomas maksa par zemi var būt mazāka vai arī lielāka par 6 procentiem. Jūnija beigās likuma normām tika izstrādāti grozījumi, saskaņā ar kuriem no 2018. gada tā saucamā piespiedu nomas maksa vairs nevarēs būt lielāka par 5 procentiem, no 2019. gada – lielāka par 4 procentiem un no 2020. gada – lielāka par 3 procentiem.
Izmantojiet iespējas!

SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» pārstāvji aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot jaunās iespējas un reģistrēties RNIS sistēmā. 
Šajā nolūkā personīgi jāierodas uzņēmumā (paņemot līdzi īpašuma tiesības apstiprinošu dokumentu un pasi). Saņemot pieeju sistēmai, varēsiet lietot savu «kabinetu» un elektroniski saņemt apsaimniekošanas rēķinu, apskatīt kopējo informāciju par māju, uzkrājumu fonda līdzekļu patēriņu, plānotiem darbiem utt. Ar laiku sistēma tiks papildināta arī ar citiem datiem. 
Patlaban jauno iespēju izmanto vien 10 procenti dzīvokļu īpašnieku.

 

Jekaterina SMOLICKA

«Rēzeknes Vēstnesis»

IMG_7013

Vasaras sezona ir labākais laiks dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas projektu realizācijai un citu ar namu apsaimniekošanu saistītu problemātisku jautājumu risināšanai. Protams, noteikti soļi jāplāno iepriekš, savukārt tiem, kuri tikai grasās ķerties pie savas mājas sakārtošanas, šis raksts var būt visnotaļ noderīgs.
Ja nezināt, ar ko sākt, sākumā konsultējieties ar pieredzējušiem cilvēkiem. Viss ir jūsu rokās. Lai zinātu, kāds ir jūsu mājas stāvoklis, vērsieties tieši pie savas apsaimniekojošās organizācijas, lai saprastu, kā rīkoties, saņemiet domes Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas jautājumu komisijas rekomendācijas (kontaktpersona Ināra Golubeva, 29117010).
Cik tālu esam tikuši?
Oļegs Lapšovs ir minētās komisijas sastāvā jau sešus gadus. Būtībā komisija tika izveidota pēc viņa iniciatīvas un ar pilsētas domes priekšsēdētāja A. Bartaševiča atbalstu.
O. Lapšovs uzkrājis vērā ņemamu pieredzi siltumsaimniecības jautājumos un vairākus gadus analizē daudzdzīvokļu māju datus apkures, karstā ūdens un cirkulācijas ziņā. Kādam šie dati varētu būt noderīgi un izglītojoši.
Rēzeknes dzīvojamajā fondā ir ap 300 daudzstāvu mājas (ap 14 000 dzīvokļu). Pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 907 «Par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasī-bām», vidējam siltumenerģijas patēriņam daudzdzīvokļu mājās nebūtu jāpārsniedz 200 kWh/m2 gadā (no tiem 150 kWh/m2 – apkurei, 50 kWh/m2 – karsta ūdens sagatavošanai). Ņemot vērā minēto, 2010. gadā pilsētā tika konstatētas apmē-ram 28 «problemātiskās» mājās, kuras neiekļāvās normās, savukārt iedzīvotājiem trūka konsultāciju par to, kā samazināt siltumenerģijas patēriņu un nemaksāt prātam neaptveramas summas par siltumapgādi.
Pamatojoties uz O. Lapšova analīzi, var teikt, ka līdz 2016. gadam tika veikti noteikti pasākumi, kuru rezultātā «problemātiskās» daudzdzīvokļu mājas pilsētā palika tikai trīs, savukārt 2017. gadā Rēzeknē būtībā ir vien divas mājas, kurās situ-ācija siltumenerģijas patēriņa ziņā neuzlabojas jau daudzus gadus. Tā ir Atbrīvošanas alejas 78. māja (vidējais siltumenerģijas patēriņš gadā (piecu gadu laikā) – 248,6 kWh/m2) un Brāļu Skrindu ielas 19.A māja (vidējais siltumenerģijas patē-riņš – 266,5 kWh/m2, ņemot vērā to, ka mājā nav karsta ūdens, parametrs tiek pārsniegts gandrīz divtik).
Šo māju iedzīvotājiem obligāti jārīkojas, lai glābtu savu māju un ģimenes budžetu.
***
Vērojot kopējos vidējos siltumenerģijas patēriņus Rēzeknē, līmenis, kuru izdevās panākt, ir visai patīkams. Mūs ir vērts uzslavēt.
Lai virzītos pa šo ceļu tālāk, 2017. gadā O. Lapšovs sāka veikt māju ikmēneša analīzi un nonāca pie šādiem secinājumiem. Apkures sezonā daudzdzīvokļu māju rādītāji iekļāvās normās, taču, tai beidzoties, atklājās virkne problēmu saistībā ar karstu ūdeni un cirkulāciju.
O. Lapšovs konstatējis, ka maksa par cirkulāciju 10–12 eiro par kvadrātmetru un vairāk nav uzskatāma par normālu, tāpēc nedrīkst nerīkoties.
Problēmas risinājums katrai mājai būs individuāls, līdz ar to vēlreiz atgādinām, ka varat nekautrējoties vērsties pēc ieteikumiem pie komisijas locekļiem.
Patlaban kā pozitīvu piemēru siltumenerģijas patēriņa (karstā ūdens sagatavošanai) ziņā Rēzeknē var minēt 16 mājas (iekļaujas MK noteikumu normā – 50 kWh/m2):
Atbrīvošanas aleja 149 (30,7 kWh/m2–2015. g., 35,6 kWh/m2 – 2016. g.), Maskavas iela 1 (35,2 kWh/m2 – 2015. g., 38,6 kWh/m2 – 2016. g.), Atbrīvošanas aleja 118 (34,9 kWh/m2 – 2015. g., 41,6 kWh/m2 – 2016. g.), V. Seiles iela 41 (34,5 kWh/m2 – 2015. g., 42,1 kWh/m2 – 2016. g.), Dārzu iela 74 (41,3 kWh/m2 – 2015. g., 40,2 kWh/m2 – 2016. g.) u. c.
***
Šos datus var ņemt vai neņemt vērā, bet apsaimniekošanas pasākumu veikšana mājā visvairāk ir atkarīga no pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Nevienu nevar piespiest kādiem konkrētiem soļiem un darbībām. Taču iedzīvotājiem vienmēr jāat-ceras, ka gan komisijas locekļi, gan apsaimniekojošo organizāciju pārstāvji vienmēr jums palīdzēs. Nekautrējieties jautāt un būt aktīviem!
Negribētos teikt neko banālu, taču mājas apsaimniekošanas jautājumos zem guloša akmens ūdens tiešām netecēs.

 

Jekaterina SMOLICKA

«Rēzeknes Vēstnesis»