accounting
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanas jautājums ir aktuāls jau kopš 20. gs. 90. gadiem, kad tika uzsākts privatizācijas process. Tāpēc, sākot ar 2009. gadu, Valsts kontrole (VK) sistemātiski veic revīzijas dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumos, lai pārliecinātos par to darbības efektivitāti un darba organizācijas atbilstību normatīvo dokumentu prasībām. VK periodiski saņem iedzīvotāju sūdzības par problēmām šajā jomā, tostarp arī saistībā ar apsaimniekošanas maksas un citu komunālo maksājumu aprēķināšanu.

 

Šoreiz pārbaude veikta astoņos uzņēmumos dažādās Latvijas pilsētās: Dobelē, Jēkabpilī, Ludzā, Olainē, Talsos, Grobiņas novadā, Liepājā un Rēzeknē (SIA „Rēzeknes Namsaimnieks”).

Vispārējs iespaids
Uzziņai: 2015. gada 30. jūnijā SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” apkalpoja 267 daudzdzīvokļu mājas, 145 no tām iedzīvotāji nebija pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības.
Vjačeslavs Spičs, uzņēmuma vadītājs:
– VK pārbaude bija ļoti nopietna, tā ilga piecus mēnešus. Revīzija skāra pilnīgi visu. Jāatzīst, gaidīju atzinumu ar interesi, vēlējos uzzināt, kā izskatās mūsu uzņēmums uz citu līdzīgu organizāciju fona. Man šķiet, ka šo pārbaudi esam izturējuši godam. Apskatot visas pārbaudītās pilsētas, visaugstāk novērtēta SIA „Grobiņas novada namsaimnieks”. Tālāk vērtējuma ziņā seko „Rēzeknes Namsaimnieks” par spīti tam, ka VK nodēvēja mūs par uzņēmumu ar neefektīvu pārvaldi. Taču VK pārskatā nav norādīts, ka tas saistīts ar likumdošanas normu neievērošanu, atšķirībā no citu kompāniju pārskatiem. Savukārt, runājot par efektivitāti vai neefektivitāti, mums bija vairāki strīdi un debates ar VK pārstāvjiem. Vai var uzskatīt par neefektīvu uzņēmumu, kas iepriekšējo pārskata periodu pabeidza ar 175 tūkst. eiro peļņu? Vienlaikus es pilnībā piekrītu, ka mums jāsakārto daži iekšējie procesi.
Taču iepriekšējo triju gadu kontekstā mūsu darbā vērojamas acīm redzamas pozitīvas pārmaiņas. VK konstatēja, ka citās pilsētās iedzīvotāji pārmaksāja savām apsaimniekotājorganizācijām desmitiem tūkstošu, Rēzeknē tā nav. Mums nevienam nekas nav jāatdod, tas arī ir labs rādītājs. Kad stājos SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” vadītāja amatā, veicām daudz dažādu pārrēķinu tur, kur darbi tika izpildīti nepamatoti vai nekvalitatīvi. Mūsu organizācija sāka uzņemties atbildību par pieļautām kļūdām.
Atzinums un rekomendācijas
Pēc revīzijas VK noformēja atzinumu par SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” darbību un izstrādāja rekomendācijas tās pārvaldes efektivitātes uzlabošanai.
1) Namu pārvaldniekam nav izstrādāta apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtība, līdz ar to faktisko pārvaldīšanas un administrēšanas izdevumu pamatotība ir grūti pārbaudāma.
V. Spičs: „Lai novērstu šo nepilnību, VK rekomendēja mums plašāk aprakstīt mūsu tarifa aprēķināšanas pozīcijas, ieskaitot pat kancelejas preces. Būtībā valsts pārbaudes veicēji vēlas, lai mēs uz papīra izklāstītu apsaimniekošanas tarifa aprēķinus līdzīgi tam, kā tas tiek darīts siltuma un ūdensapgādes uzņēmumos, lai jebkuram pārbaudītājam viss būtu skaidrs, kaut gan valsts līmenī tas netiek pieprasīts, un nav arī kopīga šablona aprēķinu veikšanai visām organizācijām. Jebkurā gadījumā – VK pārstāvji nekonstatēja, ka nauda no iedzīvotājiem tika iekasēta nepamatoti un tērēta citiem nolūkiem. Mums pat nav reprezentācijas izdevumu, – kafiju mēs pērkam katrs par savu naudu.”
2) Namu pārvaldnieka rīcībā nav precīzas informācijas par daudzdzīvokļu māju teritoriju platībām. Pastāv risks, ka nav noteiktas precīzas normas sanitārai apkopei.
Sanitārās apkopes izdevumu aprēķinos iekļautas publiskā lietošanā esošās teritorijas, kuras nav uzskatāmas par samērīgām, jo šīs papildu apkopjamās platības pārsniedz līdz pat 156% no māju iedzīvotāju īpašumā esošās teritorijas, kā rezultātā Rēzeknes pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji pusotra gada laikā par pašvaldības teritorijas uzkopšanu ir samaksājuši 40 304 eiro.
V. Spičs: „Līdzīgi citiem pašvaldības uzņēmumiem, mēs ievērojam pilsētā spēkā esošos pieguļošo teritoriju uzkopšanas noteikumus. VK pārstāvji uzskata, ka galvenais, lai šajā jautājumā tiktu ievērots tā saucamais samērīguma princips, t.i., par papildu uzkopjamām teritorijām jābūt noteiktam atbalstam arī no pašvaldības puses.
Patlaban uzsākām visu māju teritoriju pārmērīšanas darbus, kā rezultātā var izveidoties sarežģītas situācijas, kad mājas iekšpagalma teritorija ir vai nu pašvaldības īpašumā, vai arī pieder privātpersonai un nav uzskatāma par pieguļošo teritoriju. Ļoti iespējams, ka būs jādemontē vecā parauga bērnu laukumi, ja tie atrodas privātpersonai piederošā teritorijā, iekšpagalma celiņi, ja tie nav uzskaitīti kā servitūta celiņi utt. Īsāk sakot, nonāksim līdz situācijai, kad māju iedzīvotājiem būs jālemj, vai viņiem nepieciešams papildu privātais zemesgabals, lai uzturētu bērnu laukumu vai konteineru laukumu, un ja tāds būs nepieciešams, šīs attiecības būs jāapstiprina likumiskā kārtībā, kas, protams, sagādās iedzīvotājiem papildu izdevumus. Situācija ar zemes īpašumiem ir sarežģīta, taču nekas nav labojams, var tikai salikt visus punktus uz „i”.”
3) Namu pārvaldnieks nav noteicis izdevumu iekļaušanas kārtību un kritērijus pozīcijā „virsizmaksas”, kas saistītas ar būvdarbu veikšanu un organizāciju; rezultātā revidentiem neizdevās pārliecināties par 4608 eiro virsizmaksu summas pamatotību.
V. Spičs: „Sastādot būvdarbu tāmi, tajā tiek iekļauti izdevumi darbinieku atalgojumam, materiāliem, transportam u. c. Parasti orgānizatoriskie izdēvumi ir 15 procenti. Revidenti līdz galam neizprata, kāpēc atsevišķos gadījumos šis rādītājs sasniedza 40 procentus. Paskaidrošu. Gan vērienīgāki, gan arī jebkuri sīki darbi, ar kuriem nav iespējams nopelnīt, prasa virsizmaksas, kas kaut kā jāsedz. Tāpēc organizatorisko izdevumu procents bija atšķirīgs. Lai izvairītos no šādiem strīdīgiem jautājumiem, turpmāk strādāsim pēc privātkompāniju principa, t. i., iekasēsim maksu par izsaukumu un par nostrādātām stundām.”
4) Apsaimniekotājuzņēmumā remontdarbu pieņemšanas-nodošanas aktu sastādīšanas process tiek kontrolēts nepietiekami. 15 procentos aktu konstatētas kļūdas, 28 procentos – grūti izdibināt, kur faktiski tika veikti darbi.
V. Spičs: „Nenoliegšu, ka daļā tāmju pieļautas matemātiskas kļūdas, taču nevienai no tām nebija nolūka kaut ko viltot. Tās ir darbinieku kļūdas, par kurām viņi tiks sodīti. Turpmāk, sastādot aktus, tiks ievērots dubultas kontroles princips. Jaunā programma, kuru vēlamies ieviest, ļaus mums šādu kontroli īstenot. Būs speciāla veidlapa, kurā viss tiks stingri norādīts – konkrēta vieta, kur tiek veikti darbi, izlietotie materiāli utt. Līdz šim, pat ja faktiska darbu veikšanas vieta nebija norādīta, noteiktā ziņā mūs kontrolēja māju iedzīvotāji.”
5) Namu pārvaldniekam saskaņā ar likuma normām jāizstrādā pārskats par mājas finanšu līdzekļu patērēšanu.
V. Spičs: „Saskaņā ar normatīvajiem aktiem reizi gadā mēs sniedzam pilnu pārskatu par patērētajiem mājas līdzekļiem, kā arī pēc pašu iniciatīvas sniedzam ikmēneša pārskatus māju vecākajiem. VK rekomendēja noformēt ikmēneša pārskata veidlapu pēc gada pārskata formas parauga. Tam mēs piekrītam.”
6) Namu pārvaldniekam jāizstrādā vienota procedūra māju nodošanai citiem apsaimniekotājiem.
V. Spičs: „Te VK pārstāvji neatrada nekādus pārkāpumus, taču norādīja, ka šai procedūrai jābūt unificētai. Tas galvenokārt attiecas uz mājām, kurās dzīvo parādnieki.”
7) Namu pārvaldniekam jāorganizē dzīvojamo māju lietas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
V. Spičs: „Lietas būtība ir tāda, ka noteiktu lietu daļu uzglabājam papīra, pārējās – elektroniskā formātā. VK pārstāvji atzīmēja, ka visai mājas lietā iekļaujamajai dokumentācijai jābūt kompaktai un jāatrodas vienuviet. Tāpēc mums jāmaina iekšējā lietvedība, un šajā ziņā palīdzēs jaunā programma, kuru jau minēju. Šo trūkumu mēs novērsīsim, bet atgādināšu, ka mēs neko neslēpjam, un visa informācija ir pieejama.”
Par spīti konstatēto nepilnību virknei, kuri uzņēmumam jānovērš, VK pārstāvji atzinīgi novērtēja SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” efektīvu darba organizāciju atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanā, tiesisko attiecību izbeigšanā ar mājām un to uzkrājumu fondu nodošanā, kā arī darbā ar parādniekiem.
V. Spičs: „Būtu dīvaini, ja Valsts kontrole neko neatrastu! Tā nemēdz gadīties! Es pats saprotu, ka uzņēmumā jāpiestrādā pie vairāku procesu ieviešanas un uzlabošanas, taču tas būs jādara, paralēli darbojoties citos tikpat nozīmīgos aspektos. Mēs nedrīkstam pieļaut, lai mūsu klienti sajustu izmaiņas uzņēmuma iekšējās lietās. Un vēl – paldies māju iedzīvotājiem par uzticību un par to, ka izvēlas mūsu uzņēmumu!”
«Rēzeknes Vēstnesis»