IMG_7495
Laikraksta „Rēzeknes Vēstnesis” iepriekšējā numurā uzsākām daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes pasākumu priekšrocību tēmu. Minot vairākus konkrētus piemērus un skaitļus, demonstrējām, kā izpaužas ekonomija uz siltumenerģijas patēriņa. Taču – cik reāla ir šīs ekonomijas sasniegšana? Kas jādara, lai sāktu ietaupīt, jautā pašvaldības laikraksts “Rēzeknes Vēstnesis”.

Nolēmām pievērsties Maskavas ielas 28/1 mājas (80 dzīvokļi) pozitīvajam piemēram: 2010. gadā mājā patērēti 175 kWh/m2, savukārt 2015. gadā – vien 125,4 KWh/m2. Kopumā aptuvenais ietaupījums sasniedzis 3,05 eiro/m2 gadā.

Diemžēl Maskavas ielas 28/1 māja nav redzama garāmgājēju ziņkārīgajiem skatieniem. Tā ir viena no retajām, diezgan lielām mājām, kuru iedzīvotāji veikuši vairākus darbus par uzkrājumu fonda līdzekļiem un pat iedrošinājās paņemt kredītu visas mājas siltināšanai. Taču – par visu pēc kārtas.
Stāsta mājas vecākais Ļevs Karaguļans: „Mūsu māja ir vairāk nekā 20 gadus veca. Savulaik to uzcēla kā pagaidu mājokli Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas darbiniekiem. Taču apstākļi mainījās, un nu mums, esošajiem mājas iedzīvotājiem, jādomā, kā to sakārtot un uzturēt.
Viss sākās ar 5. stāva dzīvokļa iemītnieka sūdzību – ģimenē nupat bija piedzimis bērns, bet dzīvoklī bija ļoti auksts. Lai atrisinātu problēmu, pēc iedzīvotāja lūguma siltinājām atbilstošu sienas daļu. Tā tas arī turpinājās, mums reaģējot uz „lokālām” iedzīvotāju sūdzībām. Vēlāk sākām siltināt dažas sienas vertikāli, pa rindām, sakārtojām gala sienu. Visu minēto paveicām par mājas uzkrājumu fonda līdzekļiem, mājas iedzīvotāji nevēlējās ņemt kredītus, ie­stigt parādos utt. Dabiski, ka noteiktā brīdī sākās debates, – kāpēc par kopīgiem līdzekļiem tiek siltināta siena tieši šim kaimiņam utt.
Tā, pakāpeniski nonācām pie domas par visas mājas siltināšanu. Mums bija divi varianti: paaugstināt atskaitījumus uzkrājumu fondā un kādus piecus gadus krāt siltināšanas darbiem vai arī paņemt kredītu ar izdevīgu procentu likmi un veikt remontu tagad. Iedzīvotāji izvēlējās otro variantu un, lai arī cik paradoksāli tas izklausītos, pensionāri, kuri parasti ļoti nelabprāt piekrīt šādām iniciatīvām, nemaz nebija pret, savukārt vidējā vecuma iedzīvotāji kādu laiku šaubījās. Lēmums nebija viegls, taču balsu pārsvars par labu kredītam bija 60% no kopējo dzīvokļu skaita. Līdz šim maksājām 0,49 eiro par kvadrātmetru, bet, paņemot kredītu 55 000 eiro uz trim gadiem ar 2,2 gada procentu likmi, sākām maksāt 0,73 eiro par kvadrātmetru. Par kredītā sniegtajiem līdzekļiem pērn nomainījām pilnībā aukstā ūdens vadu, kā arī apkures stāvvada noslēgarmatūru. Tagad avārijas situācijā varam noslēgt atsevišķu stāvvadu, nevis visus. Turklāt tas ļauj arī vienmērīgāk sadalīt siltumenerģiju dzīvokļos.
Nomainījām arī linoleju kāpņutelpās un nosiltinājām visu māju pilnībā. Ieguldījumi jau pašlaik sevi attaisno. Piemēram, janvārī apkures rēķinā norādītā maksa par kvadrātmetru bija 1,54 eiro ar PVN, t. i., zemāka par vidējo maksu ziemeļu mikrorajonā. Nākotnē plānojam ar ekoputām aizpūst bēniņus. Tādējādi tiks atrisināta arī 5. stāva dzīvokļu problēma, kur, neskatoties uz siltināšanu, gaisa temperatūra ir zemāka par 2–3 grādiem nekā pārējos dzīvokļos. Arī vasarā viņiem vairs nebūs jāsūdzas par karstumu.”
Kā vienoties ar cilvēkiem un rosināt viņus rīkoties?
– Lai mājā kaut kas tiktu darīts, jāsazinās ar cilvēkiem, jācenšas ieklausīties viņu lūgumos un sūdzībās, kā arī jājūt saimnieka (mājas vecākā) atbildība! Man viss ir gaužām vienkārši – kādam jārūpējas par māju, tad kāpēc gan tas nebūtu es? (Smaida.) Uzreiz visi apmierināti nebūs nekad, bet kompromiss jārod. Mūsu mājā darbojas komiteja – tas ievērojami atvieglo dzīvi, ja, piemēram, jāveic kādi sīki darbi, jo sasaukt iedzīvotāju kopsapulci ir ārkārtīgi sarežģīti.
Haosu iedzīvotāju prātā nemitīgi ievieš arī vietējie plašsaziņas līdzekļi, kā rezultātā izceļas panika tur, kur īstenībā pat nav nekādas problēmas. Tā arī bija ar SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” šķietamu pārdošanu un santehniķu bāzes likvidāciju ziemeļu mikrorajonā. Cilvēki izlasīja informāciju un uztvēra to tā, it kā santehniķi vairs neapkalpos mūsu mikrorajonu.
Daļa iedzīvotāju joprojām šaubās, vai daudzdzīvokļu mājās jāpārņem pārvaldīšanas tiesības. Ko teiksiet par to?
– Ar visu atbildību apgalvoju, ka pārvaldīšanas tiesību pārņemšana ir lietderīga. Tad nebūs nekādu jautājumu, kāpēc par apsaimniekošanu tika saņemts tieši šāds rēķins. Mēs paši lemjam, kad un kas jāremontē, cik naudas jāiegulda. Pat mūsu apsaimniekotājs SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” nevar pie mums atnākt un uzspiest noteiktus darbus pēc savas tāmes, ja mums tas nav nepieciešams vai neesam apmierināti ar izmaksu summu. Ikdienas apsaimniekošanas ziņā arī nekādu negatīvu izmaiņu. Ja man nepieciešami santehniķa vai elektriķa pakalpojumi, atliek vienreiz piezvanīt, un tajā pašā dienā tie atbrauks! Nedēļām ilgi gaidīt nenākas.
***
Vladislavs Šindlers, SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” namu pārvaldnieks: „Maskavas ielas 28/1 māja ir unikāla. Pirms kredīta noformēšanas pašu spēkiem iedzīvotāji paspēja veikt 35 procentus siltināšanas darbu. Kredīts ar zemu gada procentu likmi mājas iedzīvotajiem bija izdevīgākais risinājums.
Citām mājām, kuru iedzīvotāji vēl tikai sāk pievērsties energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, es tomēr ieteiktu apsvērt dalību ES projektos. Tā tomēr ir garantija, ka tiks sasniegti noteikti rezultāti, un 50 procenti no izmaksu summas atgriezīsies. Tieši tagad iestājas brīdis, kad māju iedzīvotājiem jāizvēlas – vai viņi attīstīs savu dzīvojamo ēku tikai par pašu uzkrātajiem līdzekļiem un, iespējams, arī kredītiem, vai arī izmantos iespēju un piedalīsies ES finansējuma programmās un kardināli atjaunos savu māju īsā laikā.
Mēs nevarēsim nepārtraukti ņemt kredītus sīku darbu veikšanai, šiem izdevīgajiem nosacījumiem vienreiz pienāks gals. Ņemot vērā visus pieteikumus un limita apjomu, mūsu rīcībā vēl ir 1–2 gadi, taču izdevīgie nosacījumi nav mūžīgi, savukārt ES projekti ir atsevišķa valsts programma, kas tāpat paredz nelielu gada procentu likmi. Es teiktu, ka nekad līdz šim tik „lētas” naudas kā pašlaik nav bijis. Maskavas 28/1 māja ir tam labs piemērs.
Jāpiebilst arī, ka šogad jau sešas mājas pieteikušās energoauditam, līdz pavasara beigām šādu māju skaits, iespējams, palielināsies līdz 15. Cilvēki sāk aizdomāties, kādā mājā viņi vēlas dzīvot un kā sākt ietaupīt.”
“Rēzeknes Vēstnesis”