Viss būvniecībai, remontam un interjeram

izstādē “Māja. Dzīvoklis 2012”!

 

        No 18. līdz 21. oktobrim Ķīpsalā bija laipni gaidīts ikviens, kas vēlas būvēt, remontēt, iekārtot, restaurēt vai smelties jaunas idejas sava mājokļa iekārtošanai. Izstādē piedalījās nozīmīgākie preču un pakalpojumu ražotāji, tiešie piegādātāji un konkurētspējīgākie tirgotāji no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Vācijas, Polijas un citām valstīm.
                                         Visām gaumēm un vajadzībām!
Savu produkciju izstādē eksponēja „Betonam.lv”, „Akmens krāsnis”, „Staļi”, „Elux” „Monier”, „Kamīnu salons”, „Starpsienu centrs” un vēl daudzi citi uzņēmumi, kas piedāvāja kvalitatīvas būvkonstrukcijas, celtniecības un apdares materiālus, sanitārtehniku un siltumtehniku.
    Ik rudeni, arī šogad aicināts tika ikviens interesents apmeklēt izstādi „Māja. Dzīvoklis”, kas piedāvāja visu nepieciešamo dzīvokļa un mājas pilnveidošanai un labiekārtošanai. Šogad īpaši  padomāts par būvniekiem. Izstādē varēja atrast plašu būvniecības materiālu un instrumentu klāstuUzņēmumi prezentēja inovatīvus un ekoloģiskus risinājumus un produktus, kas mūsdienu patērētājam ir ļoti aktuāli.
                             Viss mājokļa pārvērtībām un labiekārtošanai
       Īpaši plašs un daudzveidīgs bija piedāvājums mājas un dzīvokļa interjera pārvērtībāmlampas, trauki, tapetes, paklāji, aizkari, mēbeles, vāzes, akvāriji, dekori un daudz kas cits.
Uzņēmums „Griva Group” prezentēja betona apstrādes materiālu „Crete Colors”, kas betonu aizsargā pret agresīvu vielu (skābju, sāļu, sārmu) iedarbību, paaugstina mehānisko izturību un piedod virsmai gan jaunu toni, gan spīdumu, ļaujot pelēkajam un „smagajam” materiālam kļūt par lielisku sienu un grīdas dekoru mūsdienīgā būvniecībā.
SIA „Amber Wood” iepazīstināja ar jauno produktu sērijuekoloģiskiem grīdas dēļiem ar vecinātu eļļotu virsmu un moderno interjeru grīdas dēļiem ar balinātu eļļotu virsmu, kas labi iederas ne tikai guļamistabā vai viesistabā, bet arī virtuvē, koridorā un vannas istabā.
Vairāk par uzņēmumu piedāvājumu: http://www.bt1.lv/bt1/mdz/?link=00000004.
                                               Sagaidīsim ziemu silti!
Strauji tuvojas gada aukstais periods, tāpēc izstādē bija ļoti plašs apkures risinājumu piedāvājums – sākot ar malkas krāsnīm, granulu un gāzes apkures katliem, siltumsūkņiem un infrasarkanajiem sildītājiem, apsildāmajām grīdām līdz pat pievilcīgajiem biokamīniem.
„Intersols Latvija”, „SB” un citi uzņēmumi ikvienam apmeklētājam, gatavojoties bargajai ziemai, palīdzēs izvēlēties pilnvērtīgāko enerģiju taupošu siltumtehnikas klāstu. Tāpat varēsim sagaidīt no uzņēmumiem arī inovatīvus apkures risinājumus – SIA “Istaba” konsultēja, kā samazināt savus siltuma rēķinus ar Latvijā izstrādātu gudrās mājas tehnoloģiju, kas silda, kad cilvēks atrodas mājoklī, bet, līdzko mājās neviena nav, ieslēdzas eko režīms.
                           Seminārs par mājokļa ilgtspējīgu pārvaldīšanu
      Ekonomikas ministrija, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 19. oktobrī  rīkoja starptautisku semināru “Mājas ilgtspējīga pārvaldīšana un energoefektivitātes risinājumi”. Seminārā bija diskusijas par mājokļa pārvaldīšanas un energoefektivitātes jautājumiem, eksperti dalījās pieredzē, kas saistīta ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu piesaisti un apguvi. Dalībnieki varēja iepazīties ar daudzdzīvokļu māju renovācijas tendencēm Latvijā,  

 

Izstādē piedalījās SIA “Rēzeknes Namsaimnieks”

vadošie speciālisti un māju vecākie 

SIA„Rēzeknes Namsaimnieks” informē

 

           Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta 4.daļu un saistošajiem Ministru Kabineta noteikumiem nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, jebkurš dzīvokļa  īpašnieks  no 15.oktobra tekošā  gada var iepazīties ar nākošā gada ieplānotajiem ieņēmumiem un izdevumiem.

   SIA „RēzeknesNamsaimnieks”piedāvā iespēju, izmantojot internetu, iepazīties ar savas dzīvojamās mājas apsaimniekošanas plānoto tāmi nākošajam kalendārajam gadam.          

 Lai pieslēgtos informācijas sistēmai un iepazītos ar plānoto tāmi un izdevumiem, arī saņemtu rēķinus par  apsaimniekošanu, nepieciešams, līdzi paņemot pasi un īpašuma apliecinošu dokumentu, personīgi ierasties SIA „Rēzeknes Namsaimnieks”  ofisā Atbrīvošanas alejā 106, Abonentu daļā  un saņemt lietotājvārdu.

       Darba laiks darbdienās no  plkst.07.30 līdz 12.00  un noplkst.12.30 līdz 16.00.  

Projektu iesniegumu 10.kārta

 Potenciālajiem daudzdzīvokļu māju renovācijas projektu iesniedzējiem tiek dots mēnesis projektu sagatavošanai atbilstoši veiktajiem grozījumiem aktivitātes nosacījumos

  zināms, atbalstam daudzdzīvokļu māju renovācijai Ministru kabinets (MK) šā gada 18. septembrī apstiprināja papildus finansējuma piešķiršanu 15 miljonu latu apmērā, vienlaikus veicot arī atsevišķas, tomēr būtiskas izmaiņas aktivitātesDaudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” īstenošanas nosacījumos. Lai potenciālie projektu īstenotāji varētu rūpīgi iepazīties ar veiktajām izmaiņām aktivitātes nosacījumos un sagatavot tām atbilstošus projektus iesniegšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu māju renovācijai, jauno projektu pieņemšana tiks turpināta pēc mēneša.

        Projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātesDaudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumipašreizējā – 9. projektu iesniegumu atlases kārtā tiks pārtraukta šī gada 30. septembrī.Savukārt jau šī gada 26. oktobrī projektu iesniegumu pieņemšana LIAA tiks atsākta aktivitātes 10. projektu iesniegumu atlases kārtā.

      Šāds solis izvēlēts, lai projektu iesniedzēji varētu kvalitatīvi sagatavot un iesniegt LIAA projektu iesniegumus atbilstoši 10. projektu iesniegumu atlases kārtas prasībām, kuras Ministru kabinetā tika apstiprinātas 18. septembrī (grozījumi MK 2011. gada 5. aprīļa noteikumos Nr.272 “Noteikumi par darbības programmasInfrastruktūra un pakalpojumipapildinājuma 3.4.4.1. aktivitātesDaudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiprojektu iesniegumu atlases devīto un turpmākajām kārtām“).

       Grozījumi MK noteikumos paredz, ka 10. projektu iesniegumu atlases kārtā iesniegtajiem projektiem:

Projekta iesnieguma veidlapa jāsagatavo atbilstoši MK noteikumu Nr.272 2.1 pielikumam;

No projekta attiecināmajām izmaksām jāizslēdz neparedzētie izdevumi;

Projekta iesniegumam nav jāpievieno būves inventarizācijas lieta;

Projekta iesniegumam jāpievieno līgums par tehniskā projekta vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas izstrādi;

Projekta iesniegumam jāpievieno siltumenerģijas piegādātāja izziņa par ēkas siltumenerģijas patēriņu.

Papildus informējam, ka turpmāk aktivitātes ietvaros tiks atbalstīta ēkas energoresursu rekuperācijas sistēmas uzstādīšana un ēkas esošo inženierkomunikāciju sistēmu atvirzīšana no siltināmās virsmas.

 

 

 

      

     Laikā līdz 26. oktobrim tiks turpinātas aktivitātes, lai iedzīvotājus informētu par mājokļu renovācijas sniegtajiem ieguvumiem un valsts atbalstu šādu pasākumu īstenošanā. Jau oktobra sākumā Ekonomikas ministrija un LIAA sadarbībā ar reģionālajiem ES struktūrfondu informācijas centriem atsāks informatīvo semināru ciklu par kvalitatīvu mājokļu renovāciju. Šo semināru laikā tiks sniegta arī informācija par jaunākajiem MK noteikumu grozījumiem.

     Neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar Ekonomikas ministriju (Anda.Lagzdina@em.gov.lv, 67013161) vai LIAA Klientu apkalpošanas nodaļu (liaa@liaa.gov.lv, 67039499).

    Detalizēti ar 18. septembrī Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.272 var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā šeit.

    Papildu informācija par aktivitāti ir pieejama LIAA un Ekonomikas ministrijas mājas lapās. Jaunumiem par mājokļu renovāciju var sekot arī Twitter – twitter.com/siltinam, savukārt semināru videolekcijas var vērot www.vimeo.com/dzivosiltak un www.youtube.com/siltinam

LIAA nākošnedēļ aktuālie pasākumi

 

    Š.g. 16. oktobrī plkst. 15.00 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras telpās (Rīga, Pērses iela 2). Sīkāka informācija un pietekšanās http://www.liaa.gov.lv/lv/calendar

      Š.g. 17. oktobrī plkst. 18.00 ikmēneša seminārs sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Šoreiz lektori stāstīs par apdrošināšana būvniecībā un līgumi ar būvkomersantu un būvuzraugu. Pasākums notiks RTU telpāsRīga, Kalnciema iela 6, 221.auditorija. Semināru varēs vērot arī interneta tiešsaistē Rīgas Tehniskās universitātes mājas lapā http://tiesraide.rtu.lv/dzivosiltak2012/ .

     No 18. Līdz 21.oktobrim interesentiem būs iespēja sastapt mājokļu renovācijas ekspertus sastapt izstādes “Māja. Dzīvoklis 2012” laikā izstāžu hallē Ķīpasala, http://bt1.lv/?link=00800004&subid=2300. StendsDzīvo siltāk

 

Aktuālie video:

 

     Apkures sistēma un siltuma izmaksu sadalījums renovētā namā http://www.youtube.com/watch?v=r0qus3ouWJI&feature=plcp

     Kādos gadījumos ēkas renovācijas laikā ir jāievēro ETAG 004 prasības? http://www.youtube.com/watch?v=TeX-O8ycO7A&feature=plcp

    rīkoties, ja projekta nav iespejams pabeigt līgumā noteiktajā laikā? http://www.youtube.com/watch?v=jJBq2EUDfzM&feature=plcp  

Dzīvokļus nerenovētās ēkās var apdraudēt pelējums

 

AVOTS  www.zz.lv28.09.2012. 18:47  

Daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas padomju gados un līdz šim nav renovētas, aktuāla problēma ir pelējums atsevišķos vai pat visos dzīvokļos, informē «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP).

Pelējuma rašanās uz sienas ir signāls tam, ka ārsiena laiž cauri aukstumuuz tās kondensējas iekštelpu siltais, mitrais gaiss, temperatūras svārstību rezultātā uz sienas veidojas pelējums. Efektīvākais veids, ar to cīnīties, ir visas daudzdzīvokļu mājas siltināšana, jo, tikai kompleksi risinot šo problēmu, iespējams atbrīvoties no pelējuma atsevišķos dzīvokļu īpašumos, uzskata NĪP.

Uzņēmumā vērsās pašvaldības dzīvokļa Loka maģistrālē 21 – 92 īrniece, norādot, ka uz dzīvokļa gala sienām jau kopš pagājušā gada rudens ir pelējums. «Apsekojot dzīvokli, konstatēti vairāki apstākļi, kas veicinājuši pelējuma rašanos, piemēram, virs gāzes plīts izbūvēts tvaika nosūcējs, taču ventilācijas restes ir aizvērtas, ir ielikti pakešlogi un dzelzs durvis, kas, pareizi nevēdinot telpas, apgrūtina dabīgo gaisa apmaiņu dzīvoklī. Šajā gadījumā būtisks faktors ir arī tas, ka mājās ir mazs bērns, līdz ar to biežāk tiek mazgāta veļa, gatavots ēdiens, un visi šie apstākļi, īpaši rudens un ziemas sezonā, rada labvēlīgu vidi pelējumam, jo telpa ir pilnībā noslēgta un mitrumam tajā nav kur palikttas cirkulē, nosēžoties uz virsmāmskaidro NĪP ēku ekspluatācijas daļas vecākā inženiere Natālija Mamonova. Viņa atklāj, ka arī citos dzīvokļos šajā mājā ir līdzīga problēma, taču atsevišķi īpašnieki to centušies risināt, dzīvokli nosiltinot no iekšpuses, kas neatrisina problēmu, bet tikai uz laiku to paslēpj, vai par saviem līdzekļiem no ārpuses aizdarot paneļu šuves.

«Nevajag gaidīt, kamēr radīsies pelējums, šis jautājums jārisina savlaicīgi, nodrošinot visus nepieciešamos remontdarbus, ideālā variantā – vienoties par pilnīgu daudzdzīvokļu mājas renovāciju, jo, tikai nosiltinot visu māju, var atrisināt pelējuma problēmu atsevišķā dzīvokļa īpašumā. Šī problēma jārisina kompleksi,» uzsver NĪP speciāliste, piebilstot, ka Loka maģistrālē 21 dzīvojošai īrniecei, kura vienlaikus ir arī dzīvojamās mājas Loka maģistrālē 21 viena no dzīvokļu īpašnieku pilnvarotām personām, jābūt ieinteresētai atrisināt problēmu visā mājā, nevis tikai atsevišķā dzīvoklī.

Kamēr dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par daudzdzīvokļu mājas renovāciju, svarīgi ir nodrošināt vismaz elementārus pasākumus mitruma mazināšanai. Viens no svarīgākajiem – nodrošināt gaisa cirkulāciju atsevišķā dzīvokļa īpašumā. Un to iespējams panākt, regulāri un pareizi vēdinot telpas, kā arī nodrošinot tajās atbilstošu temperatūru. «Īpaši svarīgi tas ir, tuvojoties apkures sezonai. Diemžēl vēl aizvien virkne iedzīvotāju neapzinās, ka, aizkavējot apkures sezonas sākšanu, viņi veicina labvēlīgu apstākļus pelējumam – līdz ar aukstāka laika iestāšanos ārsienas un telpas temperatūra atšķiras krasāk, līdz ar to aktīvāk veidojas kondensāts,» uz problēmu norāda NĪP valdes loceklis Juris Vidžis, atgādinot, ka, taupot līdzekļus uz apkuri, iedzīvotājiem var nākties šķirties no vēl lielākiem līdzekļiem, cīnoties ar mitruma radītajām sekām. «Jo ilgāk tiks aizkavēta centralizētās apkures pieslēgšana, jo vairāk telpās atdzisīs gaiss, bet tas jau nozīmē, ka, lai mājā nodrošinātu nepieciešamo gaisa temperatūru, nāksies patērēt vairāk siltumenerģijas,» tā J.Vidžis, iedzīvotājus aicinot būt atbildīgiem un apzināties iespējamās sekas, aizkavējot apkures sezonas sākumu.

Jāpiebilst, ka normāls, veselībai un ēkas konstrukcijām labvēlīgākais mitrums telpās ir 50 – 60 procent 

Energo efektivitātes uzlabošana veicot pareizu starp paneļu šuvju aizpildīšanu

Katru gadu mēs maksājam par apkuri arvien vairāk un vairāk, kas nopietni iespaido ikvienas vidusmēra ģimenes budžetu. Varētu maksāt vairākja vien ar to pietiktu, lai garantētu komfortu un labāku mikroklimatu telpās. Realitāte ir skarbamikroklimats dzīvokļos ir tālu no vēlamā.

to uzlabot? Periodā pirms apkures sezonas sākuma dzīvokļos ir vēsi un drēgni, ziemas periodā pat pie karstiem radiatoriem nav omulīgi, jo sienas ir mitras, vēsas, gaisa temperatūra iekštelpās pārāk zema, lai radītu komforta sajūtu, istabu stūros un kaktos pelē tapetes, gala sienas ir aukstas. Kas telpas padara nemājīgas un panākt, lai mājoklis būtu silts un omulīgs; ar mazāku siltumenerģijas patēriņu un samazinātām izmaksām tomēr telpās radīt komfortu? Atbilde ir vienajāveic korekta ēku siltināšana, rēķinoties, ka tas ir pasākumu komplekss, nevis tikai sienu siltināšana. Un viena no kompleksā pasākuma sastāvdaļām ir lielpaneļu ēku šuvju siltināšana, kas tiks aplūkota šajā rakstā. Caur šuvēm pazūd liela daļa siltuma enerģijas Latvijas atrodas nepateicīgā un nepastāvīgā klimatiskajā zonā. Ziemā ārējā gaisa temperatūra dažkārt nokrīt līdz -20°C un vairāk, vasarā, savukārt, sasniedz +25°C un vairāk. Ziemas un rudens periodi ir izteikti mitri, bieži viesi ir lietavas un slapjdraņķi. Relatīvais gaisa (RH) mitrums nereti pietuvojas 100%. Tie ir skarbi apstākļi, kurus nekvalitatīvām būvēm grūti izturēt. Visvairāk laika kaprīzēm pakļautas ēku arējās sienas, tām ir arī visatbildīgākais uzdevums – ne tikai nodrošināt ēkas konstruktīvo stabilitāti, bet arī pasargāt iemītniekus no apkārtējās vides nelabvēlīgajiem faktoriem. Ēku norobežojošās konstrukcijas varētu salīdzināt ar virsdrēbēmja tās ir sausas, tad ir silti arī aukstā laikā, ja virsdrēbes ir mitras, tad arī siltā laikā nav omulīgi.

Veicot ēku siltumenerģijas zudumu izpēti, praksē redzams, ka šis „apģērbs” vairums gadījumu sagādā problēmas. Siltumu uz āru devīgi izstaro sienas, logi, durvis un … šuves. Un, jo mitrāka ir siena, jo lielāki ir siltuma zudumi. Ja šuves pildījums starp paneļiem ir saplaisājis vai, vēl ļaunāk, pildījums ir zudis, tad divu konstruktīvo elementu savienojuma vieta ir kā caurums, pa kuru notiek siltā un aukstā gaisa apmaiņa. Kāpēc tā notiek? Lūk, daži piemēri: Kāpēc šīs šuves nepilda savu funkciju? Modernajā celtniecībā plaši tika un tiek lietoti rūpnieciski izgatavoti pusfabrikāti, tādi kā sienu paneļi, logi, durvis, un citi elementi. Šie elementi atvieglo būvnieku darbu, paātrinot montāžas procesu. Gatavos rūpnieciskos elementus savstarpēji savieno šuves un no šuvju kvalitātes lielā mērā atkarīga ēkas siltuma noturība. Celtniecības kļūmes un paviršības visvairāk tiek pieļautas tieši šuvju izveidē. Gandrīz visus celtniecības materiālus vairāk vai mazāk iespaido temperatūras izmaiņas. Temperatūrai paaugstinoties, materiāli izplešas, temperatūrai samazinoties, materiāli saraujas. Tas nozīmē, ka arī materiāls, ar kuru pildīta šuve un pati šuve, temperatūras izmaiņas ietekmē „staigā”. Var būt arī citi iemesli, kas izraisa šuves izmēra maiņas, piemēram, dažāds mitruma daudzums materiālos, ēkas pamatu svārstības, materiālu rukums, konstruktīvo elementu svars, kas „spiež” uz šuvi. Lielākas svārstības raksturīgas metāliem, ja salīdzina ar betonu. Šuves uzdevums ir elastīgi reaģēt uz svārstībām un pasargāt no defektiem konstruktīvos elementus, vienlaicīgi šuvē nedrīkst iekļūt mitrums un gaiss.

Kā to var panākt? Pieredze rāda, ka šuves, kuras ir aizdarītas ar specializētām un kvalitatīvām masām, lieliski pilda tām uzticēto funkciju. Varbūt neprofesionāļiem ar aci nav pamanāms, bet precīzie ēku mērījumi uzrāda iespaidīgas betona elementu svārstības klimatisko apstākļu ietekmē. Jebkurš betona būvelements, ja vien tas nav bojāts, svārstās kā viens vesels. 1 m garam betona panelim temperatūras svārstību ietekmē gada šķērsgriezumā gabarīti var mainīties par 1 mm, tātad 6 m garam panelim gabarīti var mainīties jau par 6 mm. Ar ko tradicionāli mēdz aizpildīt šuves starp betona paneļiem? Ar betona javu. Jebkurš būvniecības profesionālis zina, ka betons kā materiāls ir izturīgs uz spiedi, bet vājš uz stiepi. Kas notiek paneļiem svārstoties? Vasarā, palielinoties temperatūrai, paneļi kļūst „garāki” un sāk spiest uz savienojuma šuvi no abām pusēm. Nespējot šuvi saspiest, panelis plīst. Plīst visvājākajā vietā, kas parasti ir loga aila. Ziemas periodā notiek pretējs process – panelis „kļūt īsāks”. Šajā gadījumā betona šuves platums palielinās, no tās, zaudējot saķeri, atdalās pildījums un izveidojas atvere, pa kuru izplūst ēkas siltums. Secinājums: nepieciešams tāds šuves pildījums, kas spētu godam veikt tam uzticētās funkcijas. Šuves pildījumam jābūt elastīgam, mehāniski izturīgam, noturīgam ilgā laika posmā, spējīgam elastīgi reaģēt uz temperatūras un konstruktīvo elementu gabarītu izmaiņām. Šuves pildījumam jābūt noturīgam pret mitrumu. Vai ir pieejami kvalitatīvi pildījumi šuvēm? Vai Latvijā ir pieejami kvalitatīvi pildījumi šuvēm un informācija par šuvju pildīšanas metodoloģiju? Jā ir. Darbu secība 1.Vispirms šuve jāatbrīvo no iepriekšējā materiāla, kas savu funkciju vairs nepilda. 2.Šuvē 2-3 cm dziļumā tiek ievietota speciāla aukla, kas nodrošina pareizu šuves formu, veic siltumizolācijas funkciju, samazina trokšņu līmeni, ekonomē šuves pildījuma masas patēriņu. 3.Šuves ārējā daļa tiek aizdarīta ar poliuretāna masu (nesajaukt ar poliuretāna putām). Šī masa, polimerizējoties no mitruma apkārtējā gaisā vai materiālos, pārvēršas gumijai līdzīgā materiālā. 4.Šuves dziļumā aiz auklas, veicot šos darbus, tiek atstāts gaisa kanāls visas ēkas augstumā. Šis kanāls ar mazām plastmasas caurulītēm tiek savienots ar ārpusi. Tā kā ēkas siena gandrīz vienmēr ir siltāka kā apkārtējais gaiss (vasarā ārsienu silda saule, ziemā siltums no iekštelpām), tad šuvē izveidojas lēna gaisa kustība virzienā uz augšu, tā vēdinās un vienmēr ir sausa. Mitrumam ir tendence plūst uz to pusi, kur ir sausāks, tas nozīmē, ka mitrums no paneļiem pārvietojas uz šuves pusi un ēkas konstrukcijā nekrājas mitrums, kas to var sabojāt. Aprakstītie darbi plaši tiek veikti Skandināvijas valstīs un Igaunijā, nedaudz mazākos apjomos arī Lietuvā, taču Latvijā šie darbi lielpaneļu dzīvojamajās ēkās pagaidām netiek veikti. Latvijā bieži vien mēģina bezcerīgi pārrakstīt fizikas likumus, it īpaši sabiedriskajā sektorā. Atvērtāks un ieinteresētāks korektai ēku siltināšanai ir privātais sektors – šajās ēkās ir vērojami labas prakses piemēri lielpaneļu ēku šuvju kvalitatīvam pildījumam, ko varētu novēlēt visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā.  

SIA „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS„

 

Būvdarbu izcenojumi 2012.gadam

 

 

Nr.

p.k.

 

Darbu veids

Mēra vienība

Ls*

( t.sk.PVN )

 

DURVIS

1.

Durvju blokanomaiņa ( koka ) ~2.0m2

gab

~ 220 – 250

2.

Durvju blokanomaiņa (met.)1.vērtne + apdares darbi

gab

~230 – 280

3.

Durvju blokanomaiņa (met.)2.vērtne + apdares darbi

gab

~500 – 660

4.

Durvju aiļu sānu sienu apdare

gab

~25-35

5.

Koda atslēgasuzstādīšana    koka durvis

                                               metāla durvis

gab

~30-35

~65-70

6.

Koda atslēgasremonts

gab

~6.5-7

7.

Hidrauliskās atsperesuzstādīšana

gab

~45 – 47

8.

Hidrauliskās atsperesremonts 

gab

~7-9

9.

Atsperes uzstādīšana

gab

~6-7

 

LOGI

1.

Koka loga bloku nomaiņa (pagrabtelpās) 0.85×0.65 bez apdares

gab

~50 – 52

2.

PVC loga blokunomaiņa ( pagrabs ) ~1.50×0.60

+ apdares darbi

gab

~60-70

3.

Pagraba režģuizgatavošana, uzstādīšana

gab

~35

4.

PVC loga blokunomaiņa (  k./telpā )+ apdares darbi

gab

~150 – 170

5.

Logu aiļu sānu sienu apdare

gab

~21-25

6.

Skārda logu notekņu izgatavošana, uzstādīšana garums -1,9 m                                          

gab

~10 – 14

 

7.

Bēniņu logu izgatavošana, uzstādīšana ( bez stikliem)

gab

~40-50

 

JUMTS

1.

Mīksta jumta seguma nomaiņa ( bez skārda apdares )

m2

~7 – 10

2.

Šifera jumta seguma nomaiņa uz „Ondulīne”

     + lietus noteku sistēmas nomaiņa+ skārda sadales,    vējdēļi, karnīzes, brandmūra apdare+pretvēja plēve

m2

~15 – 18

3.

Šifera jumta seguma nom. uz profilēto skārdu T20

     + lietus noteku sistēmas nomaiņa+ skārda sadales,    vējdēļi, karnīzes, brandmūra apdare +pretvēja plēve

m2

~18 – 20

 

 

4.

Lietus ūdens tīrīšana uz autopacēlāja

m

~2.50-3

5.

Lietus ūdens noteku sistēmasnomaiņa

 

m

~11-16

6.

Jumta lūkas izgatavošana, uzstādīšana 2.2m2

gab

~65-70

7.

Lāsteku noņemšana uz autopacēlāja ~15m

1.st.

~11-12

8.

Lāsteku noņemšana bez autopacēlāja

1.st.

~ 5-6

9.

Beniņu pārseguma siltumizolācija ar Paroc vati 100mm, koka pāreju ierīkošana

m2

~5-6

 

10.

Beniņu pārseguma siltumizolācija ar Paroc vati 200mm, koka pāreju ierīkošana

m2

~8-10

 

11.

Koka pāreju ierīkošana pa bēniņiem pl. 0.6cm                   

                                                               pl. 0.4cm

m

~4-5

~3-3.50

 

SIENAS

1.

Sienu siltināšanaar izolācijas vati FAS3 100mm     

        +siets+ armēšana+ dekoratīvais apmetums ar  

     tonējumu+ cinkotā skārda karnīze, logu noteknes

m2

~27-31

2.

Sienu paneļu apmēšana ar šuvju hermetizāciju

         ( bez siltināšanas )

m2

~11 – 13

3.

Paneļu šuves

hermetizācija ( uz autopacēlāja ar javu)

hermetizācija ( uz autopacēlāja ar „Bostic”)

m

 

~4-8

~13-15

4.

Fasādes siltināšana ar vatēm, apdare ar„Saiding „

m2

~21-25

5.

Sienu siltināšanaar putupolisterolu 100mm

       +siets+ armēšana ( bez apmetuma un krāsošanas)

m2

~14-18

 

6.

Sienu siltināšanaar putupolisterolu 50mm

       +siets+ armēšana ( bez apmetuma un krāsošanas)

m2

~10-12

 

 

KĀPŅU TELPAS

1.

Kāpņu telpu kosmētiskais remonts3.stāvi

          ( bez logu un durvju remonta )

1 k./t.

~650 – 750

2.

Kāpņu telpu kosmētiskais remonts4.stāvi

          ( bez logu un durvju remonta )

1 k./t.

~800 – 1000

3.

Kāpņu telpu kosmētiskais remonts5.stāvi

          ( bez logu un durvju remonta )

1 k./t.

~1000 – 1200

 

 

DŪMEŅI, VENTILĀCIJAS KANĀLI, BETONEŠANAS  DARBI  u.c darbi–

1.

Dūmeņa pārmūrēšana 1.kan + skārda uzgalis

1 m

~70

2.

Dūmeņa pārmūrēšana 2.kan + skārda uzgalis

1 m

~130

3.

Dūmeņa pārmūrēšana 4.kan + skārda uzgalis

1 m

~220

4.

Dūmeņa pārmūrēšana 6.kan + skārda uzgalis

1 m

~300

5.

Bet apmales ierīkošana

1 tek.m

~12-16

6.

Apaļās krāsns pārmūrēšana(5.Kan.)

gab

~280-400

7.

Kanalizācijas akasremonts

gab

~65-75

8.

Mājas numuranomaiņa, uzstādīšana

gab

~12-25

9.

Cokola apmetumaatjaunošana

m2

~9 -13

10.

Balkona remonts ( uz autopacēlāja )

gab

~120 – 150

11.

Ceļa zīmju uzstādīšana

gab

~65-80

12.

Cauruļu izolācijaar vatēm, maisa audumu un ģipsi

kv.m

~6.50 – 9

13.

Sola izgatavošana, uzstādīšana

gab

~57-75

14.

Sola remonts

gab

~10-15

15.

Pasta kastunomaiņa  ( nemainot atrašanas vietu )

gab

~11 – 12

16.

Ziņojumudēļuizgatavošana, uzstādīšana

gab

~7.50 – 9

17.

Karogu turētāja uzstādīšana

gab

~6 – 15

 

*darbu veidu vērtība ir atkarīga no apjoma, materiālu vērtības izmaiņām un sarežģītības līmeņa.

 

           Izcenojumi spēkā no 1.janvāra līdz 1.jūnijam

                   

SIA „Rēzeknes Namsaimnieks

 

Remontdarbu izcenojumi 2012.gadam

 

 

Nr.

p.k.

Darbu veids

Mēra vienība

Vērtība Ls*

( t.sk.PVN )

 

 

 

SANTEHNIKA

1.

Apkures slēgarmatūras nomaiņa  PPR

gab

~10-17

2.

Apkures slēgarmatūras nomaiņa  ( metināšana )

gab

~8-15

3.

A./karsta ūdens slēgarmatūras nomaiņa PPR

gab

~10-15

4.

A./karsta ūdens slēgarmatūras nomaiņa ( metināšana )

gab

~7-14

5.

Auksta ūdens vada daļēja nomaiņa līdz d.32

m

~10-25

6.

Auksta ūdens vada maģistrāles nomaiņa PPR ~d.63+izolācija

m

~11-15

7.

Auksta ūdens ievada nomaiņa Naval d.50

gab

~80-110

8.

Auksta ūdens ievada nomaiņa Naval d.100

gab

~140-160

9.

Karsta ūdens vada maģistrāles nomaiņa PPR

~d.50+ izolācija

m

~11-15

10.

Kanalizācijas stāvvadu nomaiņa līdz 10m

m

~8-20

11.

Lietus kanalizācijas daļēja nomaiņa līdz 10m

m

~7-11

12.

Lietus ūdens uztvērēja akas ierīkošana

gab

~240-260

13.

Drenāžas akas ierīkošana pagrabā , dārza sūkņa pieslēgšana

gab

~130

14.

ASM montāža

gab

~1100-1600

15.

Balansveida SM montāža

gab

~650-700

16.

SM rekonstrukcija

gab

~520-815

17.

Siltumskaitītāja montāža 6m3/h

gab

~470-530

 

 

ELEKTRĪBA

1.

Gaismekļu, elektroinstalācijas nomaiņa

( pagrabtelpās, bēniņos )

gab

~6-7

2.

Gaismekļu nomaiņa, sensoru ierīkošana

k-ts

~20-27

 

3.

 

  LED sensoru ierīkošana

 

gab

 

~28-35

 

4.

Automatslēdžu uzstādīšana

gab

~6-9

 

 

*darbu veidu vērtība ir atkarīga no apjoma, materiālu vērtības izmaiņām un sarežģītības līmeņa.

 

 

 

  

SIA „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS„

Remontdarbu izcenojumi 2012.gadam

 

 

Nr.

p.k.

Darbu veids

Mēra vienība

Ls*

( t.sk.PVN )

DURVIS
1. Durvju blokanomaiņa ( koka ) ~2.0m2

gab

~ 220 – 250

2. Durvju blokanomaiņa (met.)1.vērtne + apdares darbi

gab

~230 – 280

3. Durvju blokanomaiņa (met.)2.vērtne + apdares darbi

gab

~500 – 660

4. Durvju aiļu sānu sienu apdare

gab

~25-35

5. Koda atslēgasuzstādīšana    koka durvismetāla durvis

gab

~30-35

~65-70

6. Koda atslēgasremonts

gab

~6.5-7

7. Hidrauliskās atsperesuzstādīšana

gab

~45 – 47

8. Hidrauliskās atsperesremonts

gab

~7-9

9. Atsperes uzstādīšana

gab

~6-7

LOGI
1. Koka loga bloku nomaiņa (pagrabtelpās) 0.85×0.65 bez apdares

gab

~50 – 52

2. PVC loga blokunomaiņa ( pagrabs ) ~1.50×0.60+ apdares darbi

gab

~60-70

3. Pagraba režģuizgatavošana, uzstādīšana

gab

~35

4. PVC loga blokunomaiņa (  k./telpā )+ apdares darbi

gab

~150 – 170

5. Logu aiļu sānu sienu apdare

gab

~21-25

6. Skārda logu notekņu izgatavošana, uzstādīšana garums -1,9 m

gab

~10 – 14

7. Bēniņu logu izgatavošana, uzstādīšana ( bez stikliem)

gab

~40-50

JUMTS
1. Mīksta jumta seguma nomaiņa ( bez skārda apdares )

m2

~7 – 10

2. Šifera jumta seguma nomaiņa uz „Ondulīne”+ lietus noteku sistēmas nomaiņa+ skārda sadales,    vējdēļi, karnīzes,brandmūra apdare+pretvēja plēve

m2

~15 – 18

3. Šifera jumta seguma nom. uz profilēto skārdu T20+ lietus noteku sistēmas nomaiņa+ skārda sadales,    vējdēļi, karnīzes,brandmūra apdare +pretvēja plēve

m2

~18 – 20

4. Lietus ūdens tīrīšana uz autopacēlāja

m

~2.50-3

5. Lietus ūdens noteku sistēmasnomaiņa 

m

~11-16

6. Jumta lūkas izgatavošana, uzstādīšana 2.2m2

gab

~65-70

7. Lāsteku noņemšana uz autopacēlāja ~15m

1.st.

~11-12

8. Lāsteku noņemšana bez autopacēlāja

1.st.

~ 5-6

9. Beniņu pārseguma siltumizolācija ar Paroc vati 100mm, koka pārejuierīkošana

m2

~5-6

10. Beniņu pārseguma siltumizolācija ar Paroc vati 200mm, koka pārejuierīkošana

m2

~8-10

11. Koka pāreju ierīkošana pa bēniņiem pl. 0.6cmpl. 0.4cm

m

~4-5

~3-3.50

SIENAS
1. Sienu siltināšanaar izolācijas vati FAS3 100mm+siets+ armēšana+ dekoratīvais apmetums ar

tonējumu+ cinkotā skārda karnīze, logu noteknes

m2

~27-31

2. Sienu paneļu apmēšana ar šuvju hermetizāciju( bez siltināšanas )

m2

~11 – 13

3. Paneļu šuveshermetizācija ( uz autopacēlāja ar javu)

hermetizācija ( uz autopacēlāja ar „Bostic”)

m

~4-8

~13-15

4. Fasādes siltināšana ar vatēm, apdare ar„Saiding „

m2

~21-25

5. Sienu siltināšanaar putupolisterolu 100mm+siets+ armēšana ( bez apmetuma un krāsošanas)

m2

~14-18

6. Sienu siltināšanaar putupolisterolu 50mm+siets+ armēšana ( bez apmetuma un krāsošanas)

m2

~10-12

KĀPŅU TELPAS
1. Kāpņu telpu kosmētiskais remonts3.stāvi( bez logu un durvju remonta )

1 k./t.

~650 – 750

2. Kāpņu telpu kosmētiskais remonts4.stāvi( bez logu un durvju remonta )

1 k./t.

~800 – 1000

3. Kāpņu telpu kosmētiskais remonts5.stāvi( bez logu un durvju remonta )

1 k./t.

~1000 – 1200

DŪMEŅI, VENTILĀCIJAS KANĀLI, BETONEŠANAS  DARBI  u.c darbi–
1. Dūmeņa pārmūrēšana 1.kan + skārda uzgalis

1 m

~70

2. Dūmeņa pārmūrēšana 2.kan + skārda uzgalis

1 m

~130

3. Dūmeņa pārmūrēšana 4.kan + skārda uzgalis

1 m

~220

4. Dūmeņa pārmūrēšana 6.kan + skārda uzgalis

1 m

~300

5. Bet apmales ierīkošana

1 tek.m

~12-16

6. Apaļās krāsns pārmūrēšana(5.Kan.)

gab

~280-400

7. Kanalizācijas akasremonts

gab

~65-75

8. Mājas numuranomaiņa, uzstādīšana

gab

~12-25

9. Cokola apmetumaatjaunošana

m2

~9 -13

10. Balkona remonts ( uz autopacēlāja )

gab

~120 – 150

11. Ceļa zīmju uzstādīšana

gab

~65-80

12. Cauruļu izolācijaar vatēm, maisa audumu un ģipsi

kv.m

~6.50 – 9

13. Sola izgatavošana, uzstādīšana

gab

~57-75

14. Sola remonts

gab

~10-15

15. Pasta kastunomaiņa  ( nemainot atrašanas vietu )

gab

~11 – 12

16. Ziņojumudēļuizgatavošana, uzstādīšana

gab

~7.50 – 9

17. Karogu turētāja uzstādīšana

gab

~6 – 15

*darbu veidu vērtība ir atkarīga no apjoma, materiālu vērtības izmaiņām un sarežģītības līmeņa.

 

Izcenojumi spēkā no 1.janvāra līdz 1.jūnijam

Enerģiju taupīsim arī nākotnēbez Eiropas naudas, meklējot citus risinājumus

Avots: http://lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=251246

Energoefektivitāti īsumā var definēt enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpi. Tās paaugstināšana ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, ierobežot industrijas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, samazinot zudumus enerģijas ražošanā, pārvaldē un sadalē, arī galapatēriņā. Savukārt dzīvojamā mājā ar energoefektivitāti parasti saprot racionālu siltumenerģijas un elektroenerģijas izmantošanu. EK ir ierosinājusi jaunu Energoefektivitātes direktīvu. Paredzams, ka jaunā direktīva stāsies spēkā šā gada oktobrī, un tās prasības būs saistošas arī Latvijā.

Mūsdienās enerģijas racionāla un taupīga izmantošana ir kļuvusi par sabiedrības tālākās attīstības redzējuma stūrakmeni. Ar energoefektivitātes pasākumiem ir plānots mazināt siltumnīcas efekta radītās globālās klimata izmaiņas, limitējot emisijas, kas kaitīgas videi un cilvēku veselībai. Tie ir vērsti uz energoresursu racionālu izmantošanu, kas katram no mums palīdz samazināt ikmēneša izmaksas par gaismu un siltumu.

Uzmanības centrāenerģijas taupīgas patērēšanas risinājumi

Energoefektivitātes politikas turpmākos virzienus iezīmē virkne dokumentusākot no Eiropas Savienības (ES) direktīvām līdz nacionālajiem normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem.

Eiropas Komisijas (EK) Enerģētikas ģenerāldirektorāts ir secinājis, ka, neveicot papildu pasākumus, ES, visticamāk, nesasniegs iepriekš izvirzīto mērķilīdz 2020.gadam samazināt energopatēriņu par 20 procentiem. Tieši tāpēc, uzskatot, ka nepieciešams jauns stimuls, EK ir ierosinājusi jaunu Energoefektivitātes direktīvu. Tā skars visas mūsu dzīves sfēras – energoapgādi, rūpniecību, pakalpojumus un mājsaimniecības.

Jaunā direktīva ietver veselu virkni priekšlikumu:

  • noteikt augstus energoefektivitātes standartus sabiedriskajiem iepirkumiem (precēm, pakalpojumiem un ēku celtniecībā/renovācijā);
  • noteikt prasību dalībvalstīm ik gadu renovēt trīs procentus no centrālās valdības īpašumā esošo un izmantojamo ēku kopējās platības, kuras apsilda vai arī dzesē. Noteikumi attiecas uz ēkām, kuru kopējā lietderīgā platība pārsniedz 500 kvadrātmetrus. No 2015.gada jūlija šīs direktīvas prasības attiecinās arī uz ēkām, kuru platība ir lielāka par 250 kvadrātmetriem. Turklāt dalībvalstis varēs izvēlēties arī citus veidus, kā nodrošināt līdzvērtīgu enerģijas ietaupījumu;
  • ieviest vietēja un reģionāla līmeņa energoefektivitātes rīcības plānus un energovadības sistēmas (šādus rīcības plānus jau ir izstrādājusi Rīgas un vairāku novadu pašvaldības);
  • sistemātiski izmantot uz enerģijas ietaupījumu vērstu energopakalpojumu līgumus;
  • esošajām un jaunajām elektrostacijām un rūpnieciskajām ražotnēm ražošanas procesā iegūto siltumu obligāti novirzīt tuvākajās siltumapgādes (centrālapkures) sistēmās;
  • obligāti būs arī individuālie energopatēriņa skaitītāji, kas uzrāda skaidru, precīzu informāciju par aktuālo enerģijas patēriņu lietošanas brīdī, kā arī citi priekšlikumi.

Paredzams, ka minētā direktīva stāsies spēkā šā gada oktobrī.

Latvijā energoefektivitātes līmeņa paaugstināšanu paredz arī topošais augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments “Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam” (NAP 2020). Šajā dokumentā uzsvērts: “Enerģija ir jāizmanto efektīvi. Tādēļ šis rīcības virziens paredz pasākumus energoefektivitātes celšanai, kas ir nozīmīgs konkurētspējas veicināšanas rīks. Energoefektivitātes celšana primāri ir būtiska ražojošajā sektorā – kā konkurētspējas paaugstināšanas rīks. Tajā pašā laikā ir jāsekmē arī ēku energoefektivitātes paaugstināšana, t.sk. to ēku, kas nav ražošanas aktīvi.”

NAP 2020 iezīmē sasniedzamos mērķus: “Nodrošināt tautas saimniecībai nepieciešamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, veicinot resursu tirgu pieejamību, sektoru energointensitātes samazināšanos un vietējo atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanos kopējā patērētajā apjomā, fokusējoties uz konkurētspējīgām enerģijas cenām.” Tas paredz atbalsta programmu īstenošanu valsts un pašvaldību sabiedrisko ēku, kā arī daudzdzīvokļu namu sektorā, tostarp izmantojot ESCO modeli, un mājsaimniecību energoefektivitātei, veicinot pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem.

Vēl 15 miljoni latu ēku siltināšanas atbalstam

Ministru kabinets (MK) 18.septembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumos Nr.272 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devīto projektu iesniegumu atlases kārtu”, ar kuriem šai aktivitātei papildus tika piešķirti 15 miljoni latu. Līdz ar to kopš projekta sākuma kopējā summa ir sasniegusi jau 62,7 miljonus latu. Minētie MK noteikumi stājas spēkā 28.septembrī.

“Arvien lielākai sabiedrības daļai “energoefektivitāte” vairs nav svešvārds, bet gan ikdienas dzīves sastāvdaļa un iespēja samazināt tēriņus. Papildu finansējums mājokļu renovācijas aktivitātē ļaus nosiltināt vēl vairākus simtus daudzdzīvokļu māju visā Latvijā, tūkstošiem mājsaimniecību samazinot izdevumus par siltumu,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Līdz šā gada 12.septembrim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopumā bija saņēmusi 1087 projektu iesniegumus līdzfinansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu māju renovācijai un noslēgusi 436 līgumus par atbalsta piešķiršanu daudzdzīvokļu māju renovācijai, kopējā līdzfinansējuma summa – 27,79 milj. latu. Tas nozīmē, ka līdz septembra vidum lēmumi bija pieņemti tikai par pusi no iesniegumiem. Līdz vasaras vidum pilnībā bija pabeigti 121 daudzdzīvokļu mājas siltināšanas projekti un to īstenotājiem atmaksāts ERAF līdzfinansējums, kas nedaudz pārsniedz piecus miljonus latu.

Vienlaikus ar papildu finansējuma piešķiršanu veiktas arī izmaiņas aktivitātes īstenošanas nosacījumos. Turpmāk attiecināmās izmaksās varēs iekļaut ēkas energoresursu rekuperācijas sistēmas uzstādīšanu un ēkas inženierkomunikāciju sistēmu atvirzīšanu no siltināmās virsmas. Nākamajā kārtā projekta iesniegumam vairs nav jāpievieno būves inventarizācijas lieta. Taču projekta iesniegumam vajadzēs pievienot līgumu par tehniskā projekta vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas izstrādi un siltumenerģijas piegādātāja izziņu par ēkas siltumenerģijas patēriņu.

Pašreizējā projektu atlases devītā kārta noslēdzas 30.septembrī un nākamā desmitā kārta tiks uzsākta 1.oktobrī.

Taču, ņemot vērā padomju laikā celto daudzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli, šie 62 miljoni latu ir piliens nepieciešamā renovācijas apjoma jūrā. Piemēram, kā liecina aprēķini, lai savestu kārtībā tikai Rīgas dzīvojamo fondu, ir nepieciešami vairāk nekā 600 miljoni latu. Tāpēc šo aktivitāti zināmā mērā var uzskatīt par labu pilotprojektu, kas mūsu iedzīvotājiem parāda dzīvojamo māju renovācijas priekšrocības. Diemžēl šajā saistībā ir arī kāda slikta ziņa – nākamajā plānošanas periodā dzīvokļu īpašniekiem šāda veida dāsns līdzfinansējums vairs nebūs pieejams.  

Par to, kas darāms, lai jau tuvā nākotnē, kad būs izsmelti līdzfinansējuma resursi, dzīvojamo ēku renovācijas process neapstātos, tika spriests aizvadītās nedēļas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas Mājokļu jautājumu apakškomisijā.

Meklē risinājumus

Ievadot diskusiju, ar savu pētījumu klātesošos iepazīstināja jaundibinātais Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs (ĒSEB), kas darbību sāka šā gada vasaras vidū.

“Šobrīd esam iepazinušies ar valdības rīcības plānu, kur ir iestrādāti vairāki punkti, kas saistīti ar energoefektivitāti,” sacīja biroja konsultants Sandis Bērtaitis. “Esam identificējuši vairākas nākotnes aktivitātes un, piemēram, secinājuši, ka ēku kompleksā renovācija ir iespējama arī nākamajā plānošanas periodā un par to iespējams maksāt ar enerģijas ietaupījumiem. Sākotnēji tās ir visai ievērojamas investīcijas. Taču šos resursus ir iespējams atpelnīt.

Uzskatām, ka vajadzētu izstrādāt vienotu Visaptverošu enerģijas apsaimniekošanas līgumu (VEAL), kas nodrošinātu investīcijas gan ēku saglabāšanai, gan enerģijas taupīšanai. Faktiski tas ir pazīstamais ESKO modelis.”

Taču ESKO modelim ir kāds mīnuss. Ieguldītās investīcijas iespējams atpelnīt visai ilgā laika posmā, kas lielākoties pārsniedz 15 gadus. Tāpēc biroja eksperti iesaka izmantot diezgan interesantu risinājumu – šos VEAL līgumus, piemēram, pārdot pensiju vai citiem fondiem, kas nav orientēti uz ieguldīto resursu un peļņas ātru iegūšanu. Savukārt ESKO uzņēmums šos līdzekļus varēs izmantot nākamajiem ēku renovācijas projektiem.

Tāpat biroja pētījumā secināts – ja laikus netiks pieņemti atbilstoši lēmumi, samazināsies valsts dzīvojamā fonda vērtība, pieaugs tā apsaimniekošanas izdevumi, celsies maksa par siltumu, kas izpaudīsies iedzīvotāju kopējā dzīves līmeņa kritumā.

“ESKO ir labs veids, kā piesaistīt privātā sektora līdzekļus,” sēdes laikā atzina Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders. “Pašlaik Ekonomikas ministrija izstrādā priekšlikumus saistībā ar ES fondu finansējumu. Esam sagatavojuši informatīvo ziņojumu par ES fondu izmantošanas iespējām nākamajā plānošanas periodā.

Viens no priekšlikumiem skar Rotācijas fonda izveidi, kas iedzīvotājiem nodrošinātu lētākus resursus. Dzīvokļu īpašnieki šim fondam atdotu tikai aizlienēto naudu, kuru izmantotu nākamajiem aizdevumiem. Diemžēl dzīvokļu īpašniekiem, šķiet, visai grūti būs pārslēgties uz citiem atbalsta modeļiem, jo viņi jau ir pieraduši pie pagaidām esošā dāvinājuma.”

“Iespējams izstrādāt dažādus likuma grozījumus, taču visi šie jaunievedumi atduras pret dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas kārtību,” sacīja Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis.

Viņš uzskata, ka ar vienkāršu balsu vairākumu lēmumus par savu dzīvojamo māju varētu pieņemt dzīvokļu īpašnieki, kuri piedalās kopsapulcē. Tāpat ir nobriedusi nepieciešamība veidot datorizētu mājas apsaimniekošanas vidi, kas ļautu pieņemt operatīvus lēmumus.

Diskusijas nobeigumā Mājokļu jautājumu apakškomisija ieteica izveidot darba grupu, kas apkopotu sanāksmes laikā izteiktos priekšlikumus. 

Nākamā lapa »